sarežģīts jautājums: "nocietināta" sirds

fargo  īsu atbilde - nocietināta sirds, tas mūsdienīgiem vārdiem būtu raksturojams kā pašpārliecinātība par savu dzīvi, (ne)darbiem kā labiem. tas cilvēka garam liedz ceļu uz grēku nožēlu - pie kristus, kas, savukārt, liedz ceļu pie Dieva un uz mūžīgo dzīvību.
nav sliktākas situācijas kā tā, kad cilvēkam ir "cieta piere" un "nocietināta sirds", abu šo dvēseles un apziņas stāvokļu kombinācija ir faktisks un gandrīz vienmēr neatgriezenisks spriedums.

ko nozīmē ´Dievs nocietina sirdi´? Dievs atstāj cilvēka sirdsapziņu. Dievs arvien mazāk un mazāk uzrunā cilvēku un beigās Dievs cilvēku atstāj viņa paša liktenim.
iedomājies to kā balsi, kas aicina, aicina, bet atbildes vietā nav pat vnk klusums, bet ir zaimi, ir tiekšanās pretējā virzienā. kādu brīdi balss vēl aicina, bet tad atkāpjas. tāpēc, nevis nāve ir pēdējais slieksnis, bet minētā apziņas un sirds kombinācija. šiem cilvēkiem, galu galā, vairs nav atpakaļceļa.

te, man liekas, der atgādināt bībeles noslēguma vārdus:
"Netaisnais lai dara vēl netaisnību, nešķīstais lai grimst vēl nešķīstībā, bet taisnais lai dara arī turpmāk taisnību, svētais lai pastāv arī turpmāk svētumā.
...
Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā. Ārā paliek suņi, burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi un visi, kas mīl un runā melus."
(atklāsmes grāmata, bībele)

kokote  Man šķiet, ka "nocietināta sirds" veidojas 2 gadījumos:
1) kad kāds ilgstoši dara sāpes (vienalga vai fiziskas vai garīgas);
2) kad nonāc tādā situācijā, kad it kā kaut ko nevari, bet ir jāvar un jādara, nav laika sevi žēlot, jo no Tevis vēl kāds cits (vārgāks, mazāks, nespējīgāks) ir atkarīgs - nu tāds klasiskais piemērs iz literatūras tāds banāls "sieviešu piemērs": Skārleta un viņas rīcība, kad atgriežoties Tarā nebija ko ēst un visi uz viņu gaidīja un cerēja. Skārletai bija nocietināta sirds artī tāpēc, ka viņas ilūzijas nepiepildījās- tas varbūt ir 3. traģiskākais variants, jo tā viņa faktiski palaida garām savu laimi (stāsta mūsdienu turpinātāji gan it kā ieliek to hepī end, bet tas tā neorganiski un neatbilstīgi)
P.S. konkrēti autoram atbildēt nevaru, jo nezinu šo Bībeles stāsta kontekstu (arī nevēlos zināt).
P.S. par to reliģijas sludināšanu- tur piekrītu, ka daži teksti bijuši nedaudz infantili, bet šis ir ļoti cilvēcisks jautājums, tikpat labi varētu būt kādas Šekspīra drāmas analīzes kontekstā un faktiski te runa nav par Dievu, bet par Cilvēku.

kokote  P.S. man domāt, ka neviens nepiedzimst ar "nocietinātu sirdi", pat visrūdītākais recidīvists ne (kāds tagad var dziedāt: "kāpēc tik naiva tu, kāpēc...." trallala)

jurks  Protams! Nocietināta sirds ir sabiedrības garīgās veselības rādītājs! Ir cilvēki kuri ir uzņēmīgāki šai parādībai! Un rezultāts- recidīvists un tt.

AivarsN  Nocietināta sirds ir īsta kapitālista sirds. Nekā vairs svēta,ne personīga,tikai bizness.

limonija  Kokote labi izskaidroja - dzīves grūtības daudziem mēdz izraisīt tādu reakciju kā "nocietināta sirds", jo tad nav ne enerģijas, ne laika jūtināties - kad ir jātiek galā ar patiešām smagām problēmām(smaga slimība, izdzīvošanas varianti bezdarba apstākļos utt.).

AivarsN  Man gan šķiet,ka tieši dzīves grūtības un trūkums ļauj labāk saprast citus likteņa pabērnus un attīsta līdzjūtību,sirsnību un vēlēšanos palīdzēt citiem,kam tas nepieciešams.

kokote  AivarsN> arī visam piekrītu, arī varianti, tikai pieļauju, ka te ir izteikti vīrieša un sievietes skatījums uz lietām un problēmām. Gan jau ir arī citi varianti.
Par to līdzcietību un citam došanu- jā, cilvēks, kas pats daudz pārdzīvojis, palīdzēs un sapratš citu, tikai tādā pat smagā situācijā nevis nīkulīgu pinkšķētāju. Tāpat cilvēks brīdī, kad pašam un tuvinieku izdzīvošana aktuāla, diezin vai spēs ko citiem palīdzēt (lai gan, kad palasa via dolorosa - es pat negribu domāt un nespēju to lasīt- to necilvēciskumu, vai to pašu "Sievieti dzintarā", kad sieviete sevi labprātīgi atdeva visam tam sarkano mežoņu baram, lai tikai pasargātu jaunās meitenes no izvarošanas).