Kāpēc cilvēkiem ir tik grūti atvainoties otram?

Kāpēc cilvēkiem ir tik grūti atvainoties otram kaut vai mīlā miera labad, kaut pats varbūt arī nejūt īsti savu vainu? Nu, te bija domāts, ka par ko vairāk nekā vnk par to, ka autobusā uzkāpis kādam uz kājas. Daudzi mocas ar šo nespēju atvainoties gadiem un visu dzīvi. Kāpēc tā? Kkāds iedomātais lepnums? Kas tas tāds un ko ziemā ēd? :)

Esari  Taga visi dtaudzīgi- atvainojamies.....kā to darija deputāti! :D

sed  Aha, deputāti. - Atvainojamies ka visu sačakarējām, atvainojamies ka sazagāmies. Neko nelabosim, sazagto neatdosim, mūsu termiņš beidzies. Vēlreiz atvainojamies.
Atvainoties nav grūti, izlabot nodarīto un turpmāk tā vairs nedarīt, tas ir grūti!

kvarts  Ja esi vainīgs vai kļūdijies -nav problēmu, bet ja man taisnība -nekad.

Elinaanna  Un ko šī atvainošanās dos? Un vai tiešām domā, ka tādas atvainošanās nāk no sirds? Lielākā daļa noteikti ne. Tikai mīļā miera labā. Un vēl neizmērojami stulbāk ir gaidīt atvainošanos par lieliem, smagiem nodarījumiem, kur zudušas cilvēku dzīvības. Atvainoties var un vajag par uzkāpšanu kādam uz kājas vai nejaušu pagrūšanu. Citos gadījumos vajadzīgi atbilstoši darbi nevis tukšas runa.

jollyroger  Kā tur bija:
Ir grūti pateikt, es Tevi mīlu. Vēl grūtāk ir pateikt- piedod. Bet pateikt man vairs nelejiet- neiespējami.

pakstite  Man šķiet,ka atvainošanās ir kā pieklājības iezīme attieksmē pret otru cilvēku,piem.,par neierašanos laicīgi atvainoties utt., bet piedošanas lūgšana - tas drīzāk līdzinās savas vainas apziņas stāvoklim,kad saproti,kad esi rīkojies nepareizi,sāpinot citu cilvēku un centies atjaunot iepriekšējo stāvokli..tāpēc atvainošanās problĕma ir drīzāk audzināšas trūkums..

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010