Atjaunot attiecības

Varra  Viss atkarīgs no iemesla, kāpēc notikusi šķiršanās. Ja bijusi pazemošana, necieņa, tad diez vai ir vērts tādās attiecībās atgriezties.

Nightwish  Kad šķirās, tad visu diezgan atklāti izrunā.
Gan jau ir gadījumi, ka labo to, kas neizdevies un atkal var dzīvot nost :)

poga_parastaa  Ir bijuši tādi mēģinājumi. Daudzskaitlī saku, jo divas reizes ar vienu un to pašu. Abas reizes pašķīrāmies vienkārši tāpēc, lai padzīvotu vieni...nu kaut kā kopā nesanāca. Pagāja kāds laiciņš, mēģinājām vēlreiz. Tikai pašā iesākumā likās, ka izdosies, bet tikai likās. Pēc otrās pašķiršanās pauze jau bija garāka un ar lielāku attālumu vienam no otra. Nāca ierosinājums vēlreiz mēģināt. Piekritu. Varbūt tomēr. "Tomērs" sanāca ne tāds, kādu gribējās un viss beidzās pavisam un uz visiem laikiem. Kāpēc nesanāca? Grūti pateikt. Visticamāk tāpēc, ka attiecību sākumā, kad tauriņi lidoha vēderā, daudzas lietas otrā, ja arī pamanām, neuztveram kā kaut ko tādu, kas vēlāk varētu radīt problēmas. Liekas, ka tie ir nebūtiski sīkumi, taču nav. Ir jābūt vērīgākiem vienam pret otru, ja pieļaujat iespēju veidot ģimeni. Tie it kā maznozīmīgie sīkumi cilvēka paradumos nemainās. Nevienam nav tiesību censties otru pārtaisīt pēc sava prāta. Tikai pats var sevi mainīt, ja ar sevi nav mierā un pats grib to darīt. Tas nav viegli. Pieaugušam cilvēkam tā ir vesela cīņa ar sevi, lai mainītu kādus savus paradumus, kuri var traucēt attiecībās. Ir vajadzīgs stiprs raksturs. Visiem tāds nav, un nevar par to pārmest.
Ko gribēju teikt... Neskatoties ne uz ko, mēģināt atjaunot attiecības vismaz vienu reizi vajag, īpaši, ja ir vēk saglabājušās jūtas. Citiem tomēr izdodas.

kleooo  Situācijas mēdz būt dažādas, bet es personīgi nemūžam neatgrieztos, jo cilvēka būtība nemainās - nedz slimīga greizsirdība, nedz alkoholisms nav ārstējamas lietas, tad kāpēc man būtu jākļūst par upuri vai līdzatkarīgo?

psychobitch  attiecības nemēdz būt tikai svētki, attiecības ienes katra cilvēka dzīvē dažnedažādus pārbaudījumus sev un arī tam otram, un to pārvarēšana tikai vieno, atbild uz jautājumu - vai mēs esam viens otram īstie? nekad un neviens nespēs izšķirt cilvēkus, kuriem ir lemts būt kopā, arī ne pats briesmīgākais sānsolis, šīs problēmas, kas iezogas starp diviem atklāj, šīs savienības vājos posmus, kurus ir jāapzinās, jāizdara secinājumi, ar tiem jāstrādā, lai tie vairs neatkārtotos un neaizšķērsotu pāra idilli, jo jūs uz pasaules fiziski nevarēsiet atrasties tikai divi, būs arī citi cilvēki, kas ietekmēs jūsu attiecību attīstības esamību, bet tas nenozīmē, ka nevarēsiet būt divi - viens otram ticībā, cerībā, mīlestībā, kas būs atkarīgs tikai no jums, ne no sabiedrības nosodījuma vai attaisnojuma, tā kā konkrētas atbildes uz šo jautājumu nav...

g_arnis  Nezinu, bet varu pastāstīt par sevi!
Es aizgāju, jo bija jāstudē, saprotu savu kļūdu tikai tagad! Neesmu atgriezies, jo kontakti ir zuduši, vienreiz jau esmu sāpinājis, viņai ir cita dzīve, un ko es teiktu: "Čau tagad Tu man esi vajadzīga, esmu kaut ko sasniedzis?" Viņai būtu loģisks jautājums:"Uz cik ilgu laiku?" Pat, ja teiktu: "Uz mužu!" Vai ticētu?
Parasti jau ir tā, ka laiks iet bet cilvēki nemainās. Viņi ir gluži tādi paši kā bijuši varbūt tikai vairāk iemācījušies noslēpt savas sliktās īpašības. Ja starplaikā lietots alkohols, narkotikas, azartspēles, skatīta pornogrāfija u.tt., tad cilvēks ir tikai degradējies.
Lai izdodas!

av2  personiigi es, noteikti nee, bet es jau dziivoju tikai savu dziivi. Katram tak viss savaadaak.
Man arii nekad nav bijis naids pret bijussajam, un nekad neteikssu nevienu sliktu vaardu par vinnam. Vinnas gan.....uzvedaas savaadaak parasti. Nu sievietes tak.