Smieklīgākais notikums jūsu mūžā :)

abeljzieds  Manas māsas kāzās ,taisījām pamatīgu šmuguli.Ciemiņi pēc kārtīga mielasta devās uz šķūni atpūtā,tur bija sagādāti matrači un katrs varēja izvēlēties uz kura strīpainīša savu sareibušo galvu nolikt.Es ar vienu radeni noslēpām visas drēbes ,kas bija novilktas un visus nažus,šķēres,izkaptis.Tad vienu daļu piešuvām pie matračiem ,bija tādi kurus pat ar apenēm piešuvām.Viens jauneklis gulēja pletbiksēs,tad mēs viņam aizšuvām bikšu priekšu ar makšķerauklu.No rīta pabrīdinājām fotogrāfu ,lai vaktē,bildes būs pirmklasigas.Saimnieces līdz vakarīņām nevarēja brokastu galdu saklāt ,jo pašas bija bises piečurājušas.Čaplins nobālētu

zirafe2  jaunibaa kad hormoni trakoja...biju sapinies ar precetu....steiga izgerbamies nekontorlejot kur tiek mestas drebes...Pec kada laika saij uzvinija virs,lai si gatavojoties kurp braugt.Steiga muku un apenes ta ari neatradu.sanemu zvanu pec divam nedelam,lai uzminot kur manas apenes.Izradas uz egiletes...virs nodomaja ka sim davana un uzstiepa manas apnes kajas :D

HOUSE  Bērnībā ar kaimiņu zagām ābolus. Zagļi bija vairāk, bet mēs paši drosmīgākie un protams, ka pašiem mājās āboli, bet pats process ir ko vērts.
Vēls vasaras vakars, priekšnamā ar stiklotiem logiem iedegas gaisma, atveras durvis un saimnieki atvadās no viesiem, runājas, bārsta laipnības. Mēs sēžam ar visiem āboļiem aiz gladiolu cera un var dzirdēt kā sirds sitas. Valdot smieklus skatāmies viens uz otru un pēkšņi, draugs norāva zobu.
Iestājas kapa klusums, viesi un saimnieks apklust, iespējams skatās cits uz citu un nesaprot kurš to izdarījis. Teikšu kā ir, daudz netrūka, lai no smieklu valdīšanas būtu piekrāmējis bikses!:)

HOUSE  Pirms gadiem desmit vajadzēja izkrāmēt kādu ēku, bija daudz dažādas drazas un darbi ievilkās līdz naktij. Tad nu braucu uz apsargājamu izgāztuvi. Piebraucu, skatos, vārti ciet, tālāk būdiņā deg gaisma. Es noslāpēju dzinēju, izkāpju, bet apkārt tāda tumsa, ka pats savas rokas nevar redzēt.
Pēc mirkļa, kāds iznāk no sarga būdiņas, aizsmēķē un ļoti nesteidzoties dodas manā virzienā, bet redzēt var tikai kvēlojošu oglīti cigaretes galā. Sargs pienāk man tuvu klāt un apstājas. Pēc kāda mirkļa es sāku saprast, ka viņš vispār nav pamanījis, ka esmu atbraucis un jebkura mana kustība var izraisīt sirdstrieku.:) Tā nu mēs tur stāvējām kādu brīdi viens no otra nelielā attālumā un tā kā nebija nekā prātīgāka kā mainīt situāciju, nolēmu atvērt busam durvis... tādu kliedzienu sēriju es vēl nebiju dzirdējis!

Lovetta  Dziļā jaunībā studēju Rīgā bet dzīvoju Jelgavā...Stāvu stacijā uz perona un gaidu vilcienu lai brauktu mājās. Un turpat pa peronu grozās kalniešu izcelsmes vīrs ar aerodromu galvā. Grozās ap mani, smaidās un nāk arvienu tuvāk. Es pagriežos prom un uz šo nemaz neskatos...Te uzreiz viens-čikt! Iedur man pēcpusē! Es apcērtos apkārt-kā tad, kalnietis smaida tā, ka zobi zib kā koncertflīģelis. Noskaišos un paeju gabaliņu tālāk. Un atkal-čikt! Duriens pēcpusē! Pagriežos-kā tad! Kalnietis turpat un smaida vēl platāk! Es apskaišos un plikš šim pa seju vienu skanīgu pliķi-lai nedomā ka var durstīties ar adatām! Tad kā reiz nāk vilciens-es kāpju iekšā un braucu uz Jelgavu, bet kalnietis paliek uz perona. Un uzreiz kāds čikt! iedur man pēcpusē! Paskatos apkārt-neviena nav! Sāku pētīt uzmanīgāk-izrādās no rokassomas izlīdušas manikīra šķēres un man dur...

viggo  Tehnikuma laikā notiek baigais kodiens, baigā šmigā dodos cauri stacijai lai ietu uz trolejbusa pieturu pie tirgus un brauktu mājās. Filma pārtrūkst un attopos eļektričkā gala stacijā Tukums2. Kātoju ar kājām līdz Tukums1. Jāgaida pirmais vilciens līdz Rīgai Torņakalnam. Ieju uzgaidāmajās un uz soliņa aizmiegu, pomostos no tā, ka pirmais vilciens uz Rīgu man aiziet gar degunu. Lai nepalaistu garām otro vilcienu staigāju pa peronu turpu šurpu. Iekāpju otrajā eļektričkā un atkal aizmiegu. Pamosto, skatos stacija Dzintari, domāju: o, drīz Torņakalns, būs jākāpj ārā. Aizmiegu atkal. Pēc kāda laika pamostos un nevaru saprast kur esmu. Kāpju ārā no vilciena, izrādās Saulkrasti. Gaidu atkal vilcienu uz Rīgu. Iekāpju un vagonā iekšā neeju, stāvu tamburā, lai atkal neaizmigtu. Aizbraucu līdz Rīgai, aizeju līdz tirgus trolejbusa pieturai un braucu mājās. Mājās sagaida dusmīga mamma un jautā: kur biji? Es atbildu: ai, pie drauga paliku. Nestātīšu taču ka visu nakti pālī ar vilcieniem braukāju.

Lovetta  agrā jaunībā bija padomija, viesnīcu noīrēt studenta cilvēkam bija lielas problēmas...a kojās vīriešu kārtas viesus neielaida...Laba izeja likās nopirkt biļeti nakts vilcienā kupejniekā un braukt līdz Liepājai un tādā pat garā atpakaļ...Rezultātā puskurss savus pēcnācējus uzrikētā vilcienā.