Vīrietis ar sievieti dzīvo kopā aiz garlaicības?Vai vientulības?

Persona_N  Mūsdienās, ja dzimta nav jāturpina, vīrietis mēdz meklēt ne tikai pretējo dzimumu, bet arī savējo.Varbūt tā arī ir atbilde uz uzdoto jautājumu? Vajadzība pēc tuva cilvēka (pat nešķirojot dzimumu).

limonija  Laba kompānija ir labākais, kas ar mums dzīvē var notikt...Un visi tie dvēseles sīkmanības apliecinājumi(alkas pēc zupiņas, tīras vešas un regulāra primitīva seksa bez jūtām) izraisa vēlmi atvieglot kuņģi jeb, prasti sakot, izvemties...

neko  Kaut kā es šiem stāstiem neticu.
Cilvēks, kas pēc dabas ir sabiedrisks un labi saprotas ar apkārtējiem, nav spiests dzīvot ne ar vienu kopā, lai nebūtu vientuļš.
Savukārt tie, kas to nespēj, arī ar to vienu nesadzīvos.

jurks  Rashela! Mēs dzīvojam kā pa viļņiem, augšā- lejā! Grūtā brīdī rodas jautājums: kam dēļ man tās bezjēdzīgās ciešanas un rodas, un attīstās naids! Bet ja es ticu Dievam un tam, ko Viņš ir darījis man zināmu, Bībelē un Jaunajā Derībā, tad es sāku skatīties uz grūtībām, kā uz svētību, iespēju paskatīties uz sevi no cita skata punkta! Un jau ciešanas uztveru nevis ar dusmām un naidu, bet kā pārbaudījumu, un iespēju mainīties! Ticīgo grūtības padara stiprāku! Un viss tas, kas nenogalina, padara mūs stiprākus!

Rashela  Jurks - es Tev nevaru nepiekrist... Tu esi sev atradis veidu, spēku, motivāciju kā pārvarēt grūtības...

Man palīdz savas patiesās būtības apzināšanās, izpratne par to, kas ir ego un kā tā dēļ mēs safantazējam sev visādas ciešanas... Viss ir galvā. Viss ir relatīvs. Izmaini attieksmi pret situāciju un no problēmas/pārbaudījuma tā pārtop par iespēju un jaunām zināšanām/pieredzi. Cieš tikai ego (dēļ sava izfantazētā svarīguma, ekspektācijām, pieķeršanās lietām, cilvēkiem, situācijām, bailēm no pārmaiņām, vientulības, nāves utt). Mūsu patieso būtību sāpināt nav iespējams...jo tā ir tīra beznosacījumu mīlestība... Kā Tu vari sāpināt tīru beznosacījuma mīlestību?!

jurks  Noraidot to! Nepieņemot! Ignorējot! Paskrienot tai garām, ar svarīgākām darīšanām pilnu galvu! Bet paldies Kungam! Ir brīži, kad, kaut kas liek apstāties un pievērst uzmanību tam, kas itkā, nav uzmanības vērts cik melns aiz naga, bet tad pēkšņi, tas niecīgais spēj iekustināt sirdi! Brīžiem saproti, ka tas sīkums nemaz nav tik sīks! Jo arī sīkumā izpaužas Radītāja mīlestība!!!

Rashela  Beznosacījumu mīlestībai nepastāv nosacījums, ka tā jāpieņem, ka tai uzmanība jāpievērš, ka jāapstājas pie tās... Tā pastāv arī bez šiem nosacījumiem...vienkārši tā! Zinot, ka katrs aiz plīvuriem, maldiem, ego, ilūzijām ir tāda pati beznosacījumu mīlestība... Vienkārši tā...

av2  kopa jautraak.Ja abi veeleesies , ari sex neapniks. Pluss , sieviete +/- tomeer maak radiit maajas sajuutu labaak. Varbuut nemoderni , jaa, bet taa nu tas ir manaa pasauliitee....

sed  Rashela, pilnīgi piekrītu. Un tas ka es mīlu kādu cilvēku nebūt nenozīmē ka man viņš ir jāmoka ar savu klātbūtni, ja viņš pats to nevēlās.
Agrāk dzīvoja kopā jo tā vajadzēja. Sabiedrības viedoklis piespieda.
Mūsdienās sabiedrībai vairs nav viedokļa, un ja arī ir, tad indivīdiem uz to arvien vairāk nospļauties. Tagad dzīvo kopā uz savstarpējā izdevīguma bāzes, bet tas ir primitīvi.
Vēl dēļ ieraduma. Satikās un iesāka dēļ kādām simpātijām un turpina jo pieraduši.
Un vēl pastāv mīlestība,, kas pamatā ir iekāres paveids.
Un Rashelas minētā beznosacījuma mīlestība. Tāda ka tev gribās tikai lai otram ir forši, vispār visiem forši, jo pašam jau sen ir forši.
Un kopdzīve nepavisam nav obligāta.

jurks  nosacjums- lai buutu labi, forshi!! beznosacjumu miilestiiba, vai tas nav nosaciijums? ar briidi, kad vienam no abiem, ir apnicis, viss beidzas? visi prieki un forshumi!!

Rashela  Beznosacījumu mīlestība nebeidzas... Tā ir vienmēr. Attiecības gan var sākties un beigties... Nekas uz šīs pasaules nav mūžīgs... Viss mainās nepartraukti...Viss sākas un beidzas...

Un tā ir ego radīta vēlme paturēt pie sevis kādu, ar kuru ir forši un priecīgi... Ego nepatīk pārmaiņas, ego grib kontrolēt, ego necieš nezināmo - ego grib skaidrību par visu un visiem. Bet mīlestība vienkārši ir un ļauj citiem būt tā, kā tie vēlas - kopā vai atsevišķi...svinēt mirkļus, ko pavada kopā un novēlēt laimi, attīstību un izdošanos, kad laiks doties tālāk atsevišķi...

psychobitch  dažreiz tā beznosacījuma mīlestība, kādam jau ir līdz kaklam, bet nē, vēl plijās virsū un kamēr zobiņus neparādīsi, nesapratīs...brr

jurks  Rashela! Pazīstama aina Tavā aprakstā nojaušama un tā ir atrodama baznīcā, kur Dieva mīlestība izlejās pār draudzi- brāļiem un māsām Jēzū Kristū! Bet prikšnosacījums ir!, un tas ir: jāpieņem Jēzu Kristu par Kungu un Glābēju!!!

psychobitch  nu nez, kas jums tur ar tām beznosacījuma mīlestībām uz citiem, bet man svarīgi ir, lai arī mani mīlētu un bez šaubām, lai es to sajustu...

jurks  protams! mees gribam sagaidiit un izjust, izbaudiit, taadu miilestiibas izspausmi, kaadu mees esam izteelojushies, izsapnjojushi, noveerojushi, lasiijushi, bet visam tam pamataa ir Dieva miilestiiba, kas ir piesavinaata un autorizeeta! Ir daudzi dazhaadi pseido miilestiibas izpausmes, kaadas mees ne muuzham negribeetu piedziivot, bet cilveeks, kursh ir aizraavies ar fantaazijaam, grib kaadu " aplaimot" ar savu saprashanu par miilestiibu!!

likky666  Katram jau savi iemesli. Bet principā, jā, to varētu saukt par garlaicību, vientulību... vai bara instinktu. Kā arī par egoismu. Kamēr primitīvie cilvēki dzīvoja alās, nebija tādas kopdzīves. Saka nodarboties ar lopkopību, lauksaimniecību, vīriešiem nevajadzēja doties ilgstošās medībās. Vīriešiem vienmēr ir bijusi tieksme sacensties - būt labākiem, spēcīgākiem, veiksmīgākiem, u tē tē. Līdz ar to sakās varas, mantas un, jā, arī sieviešu dalīšana. Vajag taču kādu, kas rūpējas par mājokļa pavardu un apmierina fizioloģiskās vajadzības. Dažiem vīriešiem vajag harēmu, bet citiem - to vienu, vislabāko. Te lomu arī spēlē dzīves un nāves cikls - reproduktīvā funkcija, pēcteču laišana pasaulē, kas nomaina paaudzes. Genofonda uzturēšana ir diezgan svarīga lieta, tāpēc arī tas rada vēlmi veidot ģimenes. Ģimenē notiek atvašu apmācība. Tad, kad šie ligzdiņu jau ir atstājuši, tad jādomā par savu komfortu. Jaukāk tomēr ir čubināties divatā. Ja nu vienam ar atmiņu paliek švakāk un aizmirst, ka brilles uzliktas uz pakauša? Vai arī esi ietinies segā un jau sēdi ar pulti rokā, taču kafiju aizmirsi virtuvē uz galda? Ir otrs, kas tādās situācijās pabaksta.