Sieviete ar bērnu/-iem

_women_  Mulkibas. Berni ir forshi. Es negribetu vecumdienas but viena un skatities griestos. Ja esi bijis draugs ari ne savam miesigam bernam, tad vecumdienas var sanak vel forshakas. Kur vel labak, ja sabrauc pilna maja bernu, mazbernu... Kada vairs tad starpiba savs ne savs, tad vecuma visi ir miilji.
Es nesaprotu sho dalishanu Tavs, mans... Cilveks ir radits, lai miletu un rupetos, un tas viss atgriezhas. :)

felix  kad meiča negrib lai bērni būtu no citas tad šie jautā kapēc hehe

Deisa  Ja grib visu sarežģīt jau no paša sākuma, iemeslus, kāpēc neko neuzsākt, var atrast krietni vairāk kā gadu skaits un bērni pielikumā. Drīzāk ir vērts pievērsties vērtībām, nevis trūkumiem. Ar savu vīru iepazināmies un man ne tikai pusaudži bija pielikumā, bet bija arī attiecības ar citu vīrieti. Tik un tā viens otru atradām. Drīzumā arī viņa meituks dzīvos ar mums kopā + būs kopīgs mazais. Un kāpēc? Mums abiem bija vienāds mērķis - mēs vēlējāmies pilnvērtīgu ģimeni un kas ir ģimene bez bērniem? Savukārt ja bērni ir kā bubulis, tad jāsaprot, ko no attiecībām vēlas (ja vispār vēlas) un uz to jākoncentrējas. Līdzīgie pievelkas. Man tik bail, Chris, ka Tev varētu ļoti pat nepatikt sieviete, kam uzskati pret vīriešiem ir līdzīgi kā Tev pret sievietēm. :)

Chris1986  Nē, nu katrs grib pilnvērtīgu ģimeni, bet pats ar SAVIEM bērniem, nevis pūrā nākušiem. Manā skatījumā tā vairs nav pilnvērtīga ģimene, bet gan bumba ar laika degli

Deisa  Chris - bet skatoties reāli - Tu varētu sagādāt vēl vismaz pāris mantinieku un viņus nodrošināt līdz pilngadībai? Nu nav vairs tas vecums, tas vilciens ir aizgājis. Pat es jau tagad būšu veca mamma un dod Diesiņš, to bērnu izaudzināt. Bet Tev - ne vairs ar dēlu futbolu varēsi uzspēlēt ne meitu ballē izdancināt, ja nu vienīgi tādu, kas jau tagad ir attiecīgajā vecumā. Un bērni kaunās ja viņu mammu vai tēti citi sauc par omu vai opi. Nevar tikai par sevi domāt - arī par pēcnācējiem jādomā.

Chris1986  Deisa, var redzēt, ka tu sen neesi te piedalījusies. Pavisam nesen jau bija tēma par veciem vecākiem, tur bija pulka argumentu par un pret - vari pati palasīties. Kaut vai tas, ka nevienam nekādas garantijas nav - katram var pēkšņi ķieģelis uz galvas uzkrist. Nu, tas tā - pārnestā nozīmē. Katrā ziņā labāk veci vecāki, bet SAVI, nekā kāds patēvs un trauma uz visu mūžu.
Nu, man nav pieņemami sveši bērni, domāju, ka nebūtu arī pulka sieviešu, kas būtu sajūsmā par to, ka būs jādzīvo kopā ar vīrieša bērniem. Nevajag liekuļot

Deisa  Chris - Tev matemātika patīk, pats iepriekš par hiperbolām te minēji. Ir tāda lieta kā arbūtīas teorija. Nu tad lūk - pēc šīs teorijas arī var aprēķināt, cik liela varūtīa ir, ka nomirs no krītoša ķieģeļa un cik liela ka nomirs vai slimos no vecuma.
Savukārt atkāpē par to - ka lai nu kāds tēvs vai māte, bet savs - priecājos, ka Tavs pieredzes loks ir gana šaurs, lai tik vienpusīgi spriestu. Ir miesīgi tēvi, kas savus bērnus atstāj pilnīgā novārtā un patēvi, kas viņus izaudzina krietni labāk kā daži labi papucīši. Atceros kā viens pazīstams čalis atsaucās par savu patēvu - ar tādu lepnumu, kāds reti kuram ir redzēts par miesīgu tēvu runājot. Savukārt kādai paziņai ir mūža trauma no miesīga tēva, kas viņu izvaroja, savukārt māte patiesībai acīs skatīties nebija spējīga.

Chris1986  Deisa, un kāda varbūtība, ka izvaros tēvs vai izvaros patēvs, vecs vai jauns? Nezinu, kāpēc tu par tām izvarošanām vispār sāki runāt? Un kāda varbūtība, ka labs būs miesīgs tēvs un kāda varbūtība, ka slikts būs patēvs? Katrā ziņā garantijas nav nekam. Un likt tēva vecumu vai jaunumu par būtisku kritēriju, izvēloties attiecību partneri, izklausās drīzāk pēc atrunas

Kristaps08  Tu esi Mīslis

Labrador  Pieredze raada,ka nereti vientuljo maaminju beerni ir paaraak neaudzinaati un izlutinaati,kas sagaadaas probleemas.

MEITENITE  Klausies Torpedi/Chris, nu bet dadzivo savu nozelojamo dzivi viens pats, bez sievietem, bez berniem, bez suniem un kakiem! Tad tu varesi staigat pa dzivokli vienaas apenes, est kajaas stavot no pannas pie pliits, dzert alinu no plastmasas divlitrenes kaklina, skali pirst un burkskeet pats uz sevi. Aaa un vel diendienaa cept bezjedzigas teemas iepazisanaas portaalos! Nu apmeeram taa tava dzive tagad arii izskataas, prieks kam kaut ko mainit?

poga_parastaa  Iepazinos te ar vienu vīrieti. Sarakste izvērtās diktam interesanta. Apmainījāmies numuriem un pirms satikšanās nopļāpājām līdz rītam. Nu super! Arī satiekoties nebija vīliens. Turpinājām kontaktēties, nedēļas nogalēs kaut kur kopā aizbraucām. Vārdu sakot, likās, ka viss tā jauki rit savu gaitu līdz brīdim, kad mans puslīdz pieklājīgi iepazītais vīrietis sāka apsvērt domu, ka es tā kā varētu pārcelties uz dzīvi pie viņa Rīgā. Viņam esot vienistabas dzīvoklis. Jautāju, kā viņš iedomājas mūsu kopdzīvi vienā istabā, ja man ir 16-gadīga meita. Viņa izbrīns bija neviltots - Kā!!!! Es jau 16 gados aizgāju no mājām un sitos pats kā mācēju.
Nu un? Kāda man daļa par to, ka viņa vecāki bija aizņemti ar sevi un bija viens pīpis, ko dara bērns. Tas nenozīmē, ka es savai meitai pateikšu - zini, man tagad būs sava dzīve. Piedod, Tev tajā vietas nepietiks. Viņš pavisam nopietni uzskatīja, ka man tā būtu jādara. Es toreiz viņam atbildēju - uzskati, ka mēs neesam pazīstami un nekad neesam bijuši. Gāja traki. Telefons pārkarsa no sms un zvaniem. Ignorēju. Mainīju nr. Dzēsu šeit profilu, jo pastāvīgi nācās bloķēt katru viņa jaunizveidoto. Sviests kaut kāds. Nu jau ir pagājuši gadi 3, taču no tās reizes zinu - neviens, NEVIENS vīrietis nav tā vērts, lai izvēlētos viņu nevis savu bērnu. Lai tikai pamēģina likt izvēlēties.
Cita lieta, ja nekādi neizdodas rast pozitīvu kontaktu ar bērnu. Tad ir par ko padomāt. Meklēt kaut jādus kompromisus, runāt, mēģināt rast risinājumus. Taču mana meita atbalstīja mūsu attiecības, bija priecīga, ka esmu kādu satikusi. Pat nepateicu viņai patieso iemeslu, kāpēc visu pārtraucu. Domāju, viņai tas sāpētu. Tā, lūk. Tas arī ir mans viedoklis par vīriešiem, kuriem bērni ir traucēklis.