Vai cinisms ir intelekta sastāvdaļa?

Maribella15  Cinisms ir grūti paciešams, bet labāk reāls tādā veidā, nekā pa gaisu sapņos lidojošs, nenopietns ikdienas rūpēs. Vislabāk - bez jebkādām galējībām.

uusins  Arī. Ir reizes, kad ir smalki, bet komplektā ar cinismu, kaut kas jāpaskaidro. Tā, lai saprot tie, kuriem tas ir jāsaprot, bet pārējie pat neattop :)

Gunitaa  Tev jau pašai vajadzētu zināt atbildi uz savu jautājumu, jo vai tad jaunai sievietei (spriežot pēc foto) norādīt anketā 85 g vecumu nav zināmā mērā cinisms ??

neko  Cinisms ir dzīves pieredzes sastāvdaļa. Nelielās devās pat veselīga parādība.

Hmmmm  Ir brīži, kad arī cinismu nākās dzīvē piemērot....kad viss pārējais izmēģināts un skaidro, kā ietiepīgam aunam pret sienu!!! Tātad arī ar intelektu saistība tam ir, kad cilvēks meklē dažādus risinājumus, nevis atmet cerības!

limonija  Labāk mazliet veselīga cinisma nekā pārpārēm naivi smaidoša pozitīvisma;)

Neutrogena  Cinisms, manuprāt, ir sakropļots dzīves redzējums, kam nevajadzētu ņemt virsroku pār intelektu. Ja cinisms ņem virsroku, tad tā jau ir autarkija, respektīvi, absolūta sabiedrības noliegšana, superiedomība... Tādam tik vieta Sibīrijas mežos.

aston  Cinisms nav intelekta pazime. Ar cinismu cilveks izrada necienu(lielaka vai mazaka mera) pret kautko. Tas nebut nenozime ka vinsh tapec ir gudrs. Iespejams ari ka nav. :)

Hmmmm  Aston.....muļķīgi būtu kaut ko viennozīmīgi noniecināt vai izcelt. Itvisur ir dažādība, itvisā ir gan gaišais, gan tumšais, gan pozitīvais, gan negatīvais........arī cinismā.....
Arī Tu neesi viennozīmīgi balts un pūkains! :)

stellaalba_1  CINISMA definīcija ir visai plaša ,tāpat kâ tā vieta dzīvè un saskarē. Ja viena no nevainīgâkajâm cinisma izpausmèm ir parupja atklâtība, tad ir gadījumi, kad nâkas to lietot, ja otrs cilvèks neko smalkāku un taktisku nesaprot.Tomèr cinisms lielâs devās un galējâs izpausmès nelicina ne par spožu inteliğenci, ne intelektu.Ciniķis neciena un nerespektē citus cilvèkus,ne sabiedrību kopumâ,tâtad zinâmā mērâ nonâk ârpus tâs

Hmmmm  Viena lieta ir būt totālam Ciniķim, cita lieta ir pielietot cinismu nelielās devās, lai gūtu vēlamo rezultātu. Nevajag jau pārspīlēt un bāzt visus vienā maisā!
Tas, ka cilvēks vienreiz dzīvē paceļ balsi uz kādu arī neuzliek zīmogu uz mūžu, kā histēriķim!

DanaL  Esmu vienisprātis ar mērena veselīga cinisma īstajā laikā un telpā piekritējiem. Rožainu ilūziju sagraušanai un pārkarsušu galviņu atvēsināšanai reizēm ir nepieciešama sāpīga terapija.

Nevi  manuprāt, cinisms vienkārši ir dzīvošana sekas, t.i. aizsargreakcija uz apkārtējo pasauli.

eva_  DanaL - Tu gadijumā nejauc ar ironiju ? Tā vēl ir pieļaujama, bet cinismu gan neredzu par ko cildināt nevienā situācijā.

Frezija  Paldies eva_, precīzi.
Ironija, humora izjūta noteikti ir intelekta pazīme, bet cinisms, izsmiešana, škiet tieši pretēji.
Jautājums radās lasot viena konkrēta personāža komentārus jautājumos, tik melnus, ka cilvēks šķiet var būt bīstams sabiedrībai vai vismsz sievietēm...
Gunutaa, es noteikti neesmu ciniska bet tos bez humora izjūtas mans vecums noteikti atsijā ;))

DanaL  Nē, nejaucu vis, eva. Situācija - cilvēks nepārtraukti neveiksmīgi mēģina nepamanīt, ka partneris viņu krāpj, izmanto, utt, un, pats sev melojot, atrod viņam dažādus attaisnojumus. Kad tu gadiem ilgi to esi klausījies, mēģinājis mierināt vai pažēlot, bet redzi, ka tas jau sāk graut šo cilvēku kā personību, skaidri un gaiši viņam pasaki - lai taču beidzot atver acis un saprot, ka tas otrs ir maita, bet tu esi, mazākais, aita, - vai tad tā ir ironija?

Frezija  DanaL Tu runā par sarunu, asu, sāpīgu, ieinteresēt, nopietnu, varbūt kliedzošu bet vai tai jābūt ciniskai, izsmejošai, drīzāk mīlošai tad ir cerības tikt sadzirdētai? Kaut kā tā...

eva_  >DanaL Nē, tā nav ironija, bet nav arī cinisms. :) Tā ir tieša realitātes atspoguļošana Tevis aprakstītajā stuācijā. Jautājums tikai, vai mums ir tiesības iejaukties citu dzīvēs, bet tas jau ir cits stāsts. :)

DanaL  Reizēm arī profesija (ārsts, jurists) cilvēkam savu zīmogu, viņam nav laika runāt riņķī un apkārt, viņš savod izteicienos un uzskatos var būt ļoti skarbs. Zinu dakteri, kuram reizēm nākas pacientam atzīt, ka viņš vairs neko nevar palīdzēt, un ka nav jēgas viņu operēt. Tas skan skarbi un ciniski, viņam pašam pēc tam ir neizsakāmi smagi, bet tas ir jāpasaka. Kādu laiku apgrozoties šādā vidē, aiz tās cinisma maskas pamani ļoti cilvēcīgu personu, tikai viņš neprot liekuļot un smaidīt, kad pašam nāk vēmiens.

DanaL  eva, Frezija, tas ir tas mērenais un veselīgais cinisms, par ko iestyājos. Te nav stāsts pa izsmiešanu vai jaukšanos citu dzīvē - pie manis nāk žēloties. Un ja man to visu n-reizes jānoklausās, esmu gana ilgi bijusi pacietīga un līdzjūtīga, tad vienreiz atklāju savu nostāju - pasaku skarbi un nepārprotami.

Rinkulis Cinismam saknes aug senajā Grieķijā - tā ir "skola", kas māca noliegt pasaulīgos labumus un dzīvot saskaņā ar dabu. Pēc būtības tas nav nekas slikts, jo ļauj... nākamās atbildes