Vai speejat izteeloties..?

jozolsen  ...un VAIRĀKUMS 5 miljardi uz zemes dzīvo savādāk...Vissinteresantākās ir 30 000 gadu nepartrauktās kultūras Ķīna un Indija..Un te kaut kādi ar 1,5 tūkst..gadu idealoģiju iedomājas mācīt pārējos,,
Tikai pateicoties ieročiem un pirmā baušļa -nogalinot nekristiešus ,sēt savu ´´ticību´´ ar uguni un zobenu ,kā bībelē rakstīts..Un vēl savā starpā nogalinot ,sadaloties daudzpartijās..
Patiesā vēsture un darbi..

adamsone  Reliģija ir opijs tautai, zināms teiciens, vai ne...Ielikšu citātu.
Эта фраза, так популярная у атеистов, на самом деле вырвана из контекста. Карл Маркс писал во введении к работе:«К критике гегелевской философии права» (1843): «Религия — это воздух угнетенной твари, сердце бессердечного мира, а так же душа бездушной ситуации. Подобно тому, как она — дух бездушных порядков, религия — есть опиум д&#

adamsone  ..религия — есть опиум для людей!» Таким образом, теоретик коммунизма хотел сказать, что религия уменьшает боль общественного бытия в бесчеловечном обществе.
Источник: http://www.kulturologia.ru/blogs/130816/30861/
Sāpju mazināšana dara cilvēku laimīgu, ticība dod spēku un prieku un ievērot principus, ko pats izvēlējies, ir viegli. Ja gadās dzīves kļūdas - apkārt ir savējie. :)
[izrādās, ka ieviesti apjoma ierobežojumi, kamēr es te nebiju. zbs. nekomentēšu vairs]

neko  adamsones teiktā skarā varētu vēl piebilst, ka lai šo citātu pa opiju uztvertu pareizi nedrīkst aizmirst vēsturisko kontekstu. Tā laika "progresīvā sabiedrība" opiju un citas narkotikas lietoja vairumā un tas skaitījās labais tonis. Viņi izmantoja "progresīvās zinātnes sasniegumus". Teiksim grūtniecēm ārsti izrakstīja 3% morfiju jo tas nodrošināja labu un dzīvespriecīgu noskaņojumu un patīkamas izjūtas grūtniecības laikā. Diežel šo "zinātnes sasniegumus" varēja atļauties tikai elite. Ja ar Marks par kaut ko pauda nožēlu tad par to, ka vidusmēra strādnieks nevarēja vakarā atļauties pa opija pīpei, bet viņam prātā nebūtu nācis kritizēt opija lietošanu. Kad 20. gs. sakumā morfijs, kokaīns un tamlīdzīgi preparāti kļuva vairāk vai mazāk vispār pieejami to tā vai citādi palaikam lietoja visi sabiedrības slāņi. Tas vis tā diezgan detalizēti aprakstīts kaut vai Bulgakova "Morfijā". Ta ij mūsu pašu tā laika viedo prātu vidū tādu netrūks sākot ar Raini un Aspaziju. Atliek vien palasīt Aspazijas dienasgrāmatu kurā viņa ne tik daudz sūkstās, ka nav maizes, bet ka kārējā aptiekā viņai vairs "nedod uz krīta" kokaīnu un sajūtām pēc heronīna lietošanas.

likky666  Tad, kad mani kristīja, nejautāja, vai es gribu būt kristiete, jo tad vēl nepratu runāt, tāpēc teorētiski es skaitos kristiete. Tomēr praktiski... Praktiski esmu reāliste.
Jā, es ticu, ka ir kāds augstāks spēks. reliģijās to, galvenokārt, sauc par Dievu... Bet piederēt kaut kādai vienai reliģiskai kopienai? Pakļauties tās likumiem? Nē, tas noteikti manu dzīvi nepadarītu labāku un arī es nekļūtu labāka. Man vienkārši nešķiet, ka kaut kāda grēksūdze vai svētā sakramenta saņemšana var padarīt manu dzīvi labāku, pilnvērtīgāku... šķīstāku... Nē. Tikai mēs katrs pats veidojam savu dzīvi. Protams, dažiem reliģija parāda to virzienu un kopumā doma jau nav slikta, nedaudz novecojušas metodes, kas mūsdienās tik labi vairs nedarbojas, taču reliģiskās dogmas paredzētas tam, lai cilvēki būtu labāki un tas nemaz nav slikti. Ir cilvēki, kam vajag šos rituālus, kopienas, saietus, lai viņi redzētu kādu progresu, lai būtu kāds atskaites punkts. Man reizēm patīk pasēdēt baznīcā, izjust tās ietekmi uz apkārtējiem, taču man ir sava reliģija, jo es neesmu rituālu cilvēks un es neticu, ka tie var mani padarīt labāku.

Deisa  Choice is the devil - lai ko Tu, cilvēks izvēlētos, katrai darbībai un rīcībai ir sekas. Un nav vairs tik svarīgi vai darbība ir balstīta uz reliģiskiem aspektiem vai tīri savtīga aprēķina - ja izvēle nebūs gana labi pārdomāta, sekas iemērks purniņu tajā sū-ā un nāksies salaizīt. Dzīvojot pēc kristietības pamatprincipiem, izvēle ir krietni ierobežotāka, līdz ar to mazāka iespēja ir to nelabo čupu sataisīt - kā klapes zirgam uz acīm, lai viņš redz tikai ceļu, pa kuru ir jābrauc un neskatās pa malām.