Kad sirds meklē citu.

Edgars37  Kapec izlaidiba? Ja kaut ko gribas darit, tad tas ir ari jadara un nav jamoka sevi un citus;)!

mideea  Tā nav izlaidība, drīzāk patiesa ieskatīšanās savā dvēselē...ko vēlies un kas notiek. Tikai retais spēj un var un uzdrīkstēties ko mainīt situācijā, ja pašreizējā nedot dvēseles mieru....

av2  nee, nav izlaidiiba.Cilveekam jaadzivo saskannaa ar savu..ieksseejo balsi.Un otras dziives tak nebuus.

Vinetta  Izlaidiba un nesakarība ir nezināt, ko gribēt. Opredjeļis !

Geisha  Ja satiksi vīrieti no kura taureņi vēderā dejos tad arī domāsi, bet pagaidām baudi to kas ir. Dzīve visu noliks savā vietā. Sapņot vienmēr jau var.

veeja_roze  20 gadus gaidīji un cerēji, ka Tevi bildinās, ka izveidosiet normālu ģimeni, radīsiet bērnus. Un tikai 46 gados saprati, ka nekā nebūs, ka onkulim tie kumeļa gadi pienākuši, kad visticamāk sācis mest skatus uz jaunākām, jo neba bez pamata tagad laiku Tev velta tikai brīvdienās.
Pagaidi vēl pāris gadus, kad viņš to jauno passiju atvedīs mājās.
Es tādas Solveigas nesaprotu. Izniekot savu dzīvi un vēl OHO prasīt atļauju beidzot to sakārtot.

skudrina_tipa  Pirms pieņem galīgo lēmumu, pamēģini no drauga distancēties, uz ilgāku laiku. Man arī bija tā, ka pēc 6 gadu kopdzīves šķita, ka nav īstais, gadu padzīvoju atsevišķi (atradu darbu citā valstī) un atskrēju atpakaļ kā nopērts suns. Kopš tā laika sirds kautrīgi klusē.

kwinta2  10:01
Viņi visus šos 20 gadus dzīvo atsevišķi. Džeks nav piedāvājis mest kauliņus kopā, droši vien cerēja, ka atradīs labāku.

Araabs  Samierinies ar likteni.Tavs vilciens ir aizbraucis.

psychobitch  tā ir materiālā atkarība no kuras būtu jāatbrīvojas, uzsākot pašai savas darba gaitas, tādā veidā atgūstot savu brīvību un neatkarību no otra, vainas apziņas..

Chris1986  Nu, es domā, ka 40+ gados sievieti pašķirties ar ilgadīgu vīrieti būtu tas pats, kas izlēkt no 98. stāva un cerēt uz skaistu lidojumu ar laimīgām beigām. Fig vam

makinlijs72  vai tā tiešām ir sirds?

Vanesa15  Ak ilgas pēc tālā nezināmā... sirds ilgojas, ilgojas... :D
Kas tad nu? Ieraudzīji te tūkstošiem šķietami brīvu skaistuļu anketas un gatava mesties nezin kur? Vot kad aplauzīsies oho stilā un sapratīsi, ka nafig nevienam neesi vajadzīga, tad varēsi kaukt spilvenā par to, ko nenovērtēji un pakāsi. Protams, vieglāk mesties ir nezināmā bezdibenī un sapņot par nosauļotu miljonaru kabrioletā, nevis labot esošo un savu energiju un mīlestību veltīt tam kas ir. Bet 20 gadi nav maz. Tik ilgi tāpat vien kopā neturas.
Bet, lai veicas. Būs brīvs vēl viens, ko citai mīlēt.

HRDS  Smieklīgi gan... :D

Deizii  Manuprāt, šajā situācijā nav jājautā svešu, nepazīstamu cilvēku viedoklis, bet jāklausa savai sirdij, savai intuīcijai.Dzīvojam 1x....

pazudusi  Tas cits jau ir konkrēts cilvēks vai pagaid;am izsapņots tēls? Ar vainas sajūtu nav problēmu tikt galā - izskaidrojies ar savu draugu - ko kurš no atiecībām gaida, nesagaida vai vairs vispār negrib neko gaidīt. mazāk kreņķu, ja visu beidz un sāk no sākuma bez liekas "Santabarbaras".

fiffaaC  Gandriiz 60 komenti, un tikai dazji sakariigi...

Discreta: "ar draugiem negulj"... psc, kas pa peerli, pati saprati, ko uzrakstiiji? Taatad, tikko paarguli, tas vairs nav draugs??? Var tak muldeet pa tuksho...

Psihologs: peec Taviem uzskatiem sanaak, ja miil vairaak kaa vienu cilvi, tad taa ir kraapshana? WTF??? :DDD

Autorei: kaada veel vainas sajuuta, priecaajies un ljaujies, dod un miili:)

poga_parastaa  Ak, Tu perfektuma iemiesojums! Padomājiet tikai - viņam ir arī trūkumi! Ārprāts! Nu fui! Kur tev, tik ideāli pareizai, gadījies ar trūkumiem? Kaut kas steidzami jāmaina. Pasaki viņam paldies un tin makšķeres. Tev noteikti jāatrod kāds tevis cienīgs.

chaachaa  baro vilku kā gribi, tas vienmēr skatīsies uz mežu... :)
bet ja nopietni ,tad, domāju ir tā, ka tieši atbalsta, izpalīdzēšanas pēc esi pieradusi, ka vienmēr ir kāds, uz ko paļauties, vienmēr kāds, kas visu izrullēs, izdarīs, bet ar to ikdienā nepietiek, gribas ko jaunu, citu, svaigu, piedzīvojumus, jo ar esošo jau viss ir izmēģināts un liekas, ka augstāk par zvaigznēm vairs netiksi. sasniegts maksimums it visā, cilvēks iepazīts, un tāpēc arī tā, ka zini ko gaidīt, ko var, ko nē. un tas, ierastais, vienmēr liek atgriezties, kā drošības salā, kā patvērumā, kur vienmēr ir droši. bet tā drošības sajūta ir apnicīga, un liekas, ka piedzīvojumu alkas liek brist tādus ceļus, kurus vēl nezini un tieši šī neziņas sajūta, jaunais, valdzina, bet prāts notur atpakaļ kur biji. ar vienu kāju ej uz priekšu, ar otru atpakaļ. izsecini, ko vēlies, un vai tas, kas tev ir, ilgtermiņā sniegs laimi vai tikai laimes sajūtu. tas nav nemaz tik grūti, tikai atteikties no tā visa būs pasmagi un laiku pa laikam, lai arī visu izbeigsi, ja tā izlemsi, arvien iesi atpakaļ tur, pie tā, kur viss bija vienmēr ok. ok un labi, bet... ar apziņu, ka kaut kā nav, pietrūkst. ja neizlemsi, tad visu dzīvi dzīvosi kā starp divām saulēm - viena sildīs, otra atvēsinās un dos dzīvei jaunas krāsas. vajag jau abas, bet... izlemt nāksies!