Kāpēc jūtos slikti, kad jāpasniedz sliktas ziņas.

Alvasete  Neuzņemies starpnieka lomu un nelaid sliktās ziņas caur sevi, Tavai radiniecei pašai jāpaziņo īrniekam par īres maksas mainīšanos, citādi nav spēkā. Pati dīvaina, ja šādu lomu uzņemies. Tā nav Tava darīšana.Kas izīrē, tas lai saka.

fargo  varbūt maldos, bet tēma rada gļēvuma iespaidu.

Lele  Vareetu buut, ka esi empaatiska..bet, es saprastu, ka Tev buutu jaapasaka zinja "tas un tas ir miris vai tam un tam ir veezis"...bet biznesa lietaam jau nu gan var pieeiet auksti un bez emocijaam.

Bet tai radiniecei gan es pateiktu, ka tas ir vinjas bizness un vinjai ir jaakomunicee ar iirnieci! Ja es tur tieku iejaukta, tad man, luudzu, maksaa man par to...

rikititikitai  Vienkārši viņām ir valodas barjera un es biju tā, kas kolēģei to dzīvokli ieteica, jautājums nebija par to.

rikititikitai  Fargo, un kā ar to gļēvumu cīnīties?

Skarlete  Man viena tante mācīja: "Nelien visām pudelēm par korķi"!:)

fargo  reaģēt ar bailēm uz briesmām, kas ir reālas, tā ir viena lieta, bet kad briesmu nav, bet bailes ir, tad tādas bailes no fantomām briesmām pārvar "skatoties tām acīs".

lai arī negribi, bet nodod nevēlamās ziņas pēc iespējas ātrāk, tieši, neizskaistinot, nesakot no sevis neko lieku. kā telegrāfs. bet pieauguša cilvēka rakstura īpašības mainīt ir grūti. ir cilvēki, kas ieraugot parskrienam melnu kaķi viņu ceļam pari, maina kursu. vai citas māņticības, vienalga... bet ar tām cīnās tieši tā pat - tieši bliežot virsū, darot par spītu. ak melns kaķis? "nu tad es to ceļu tagad noteikti iešu" vai cilvēks kaut kur ir naktī un visādi trokšņi un bailes no mošķiem vai ēd nost, cilvēks trīc un dreb. ko darīt? skaļi ieiet "baiļu" telpā un noprasīt a la "nuss? klabināsimies vēl ilgi vai būs arī reālas atrakcijas? gaidu!" tas strādā. kad tādā veidā pārbijušos cilvēku ieved pie rokas "briesmu vidē" un izturas ar sarkasmu un bravūru, bailes atkāpjas. cilvēks it kā izlien no baiļu čaulas, kā tāds strauss. gan bailes, gan drosme ir lipīgas īpašības.
bet tev, tev "telegrāfs" derēs, es domāju. :)

LaskovijMerzavec  Neraatniim seksu varetu atteikt?

AivarsN  Ne Tu vienīgā tāda. Ar bailēm tam nav nekāda sakara. Ir cilvēki,kuriem prieku sagādā kādam ieriebt,bet ir tādi,kuri pieraduši vairot ap sevi tikai pozitīvas emocijas. Skaidrs,ka sagādāt kādam ciešanas,vai tikai sabojāt garastāvokli,viņiem jau ir ļoti nepatīkami.

Momo  varētu būt, ka tā ir vainas apziņa, kas piezogas, pat ja pašam ar to nav nekāda sakara. un vainas apziņa ir vistiešākās sekas vecāku varas apziņai vai manipulēšanai, kas noved pie mazvērtības sindroma. jebšu vēlāk iegūta mazvērtības sajūta. sāc kačāt savu pašvērtējumu, tas spēsi neindetificēt sevi ar sliktajām ziņām.

Driaada  Ar kādām tiesībām citi var Tevi izmantot? Tikai ar tādām, ka viņi zin, ka Tevi var izmantot. Tikai un vienīgi

Rashela  Nu pamēģini: Man Tev ir labas ziņas un sliktas ziņas...sākšu ar labo...

Labā ziņa var būt kaut kas triviāls - ka ārā šodien nelīst lietus, vai Džastins Bībers izlaidis jaunu hītu...

Un tad turpini ar slikto.

Pozitīvā nots ar kuru sāki, atvieglos sliktās ziņas smagumu... Bet vienmēr sāc ar labo ziņu ;) Pamēģini! ;)

jurks  Vienkārši ir tāda lieta! Kas ir tas, no kā Tu baidies? Ja baiļu augstākais līmenis, " baiļu griesti", ir cilvēks, tad būs vien jābaidās! No savas puses varu teikt par savu pieredzi- mans baiļu augstākais līmenis ir Dievs un nekas nevar būt pārāks par Viņu, līdz ar to viss, kas ir mazāks par Viņu manī bailes nerada! Un cilvēks ir mazāks par Viņu, līdz ar to es nebaidos no tā!

psychobitch  viņi tev uzliek netīros darbiņus un tu to veic par brīvu, ko maisies visiem pa viduci, ja kāds ir slēdzis ar kādu līgumu, lai arī paši tiek skaidrībā ar tā laušanu, ja kādai kaut kas jāpasaka citai, lai pati arī pasaka...

kwinta  Tas normāli. Diemžēl zinu cilvēkus, kuriem baudu sagādā sliktu ziņu paziņošana. Arī te, PA redzam šādu noslieču nesējus.

shining  Vainas sajūta rodas nevis no empātijas, bet gan no paštēla piespiedu aptraipīšanas - mēs katrs taču nedaudz sev piemelojam un noticam, ka esam izcilnieki un teju pusdievi, un te pēkšņi - tāda šmuce jāprojicē uz sava baltā apmetnīša - "ak, ko padomās!?!".. negribās.. izvairīšanās.. vilcināšanās.. Te būtiski mācīties iesmiet par savu slepeno augstprātību, un, gluži kā fargo minēja, doties sava pašapmāna krēslas zonā un atpazīt biedējošajos rēgos īsto priekšmetu ēnas..
Dzīvē no patīkamā un nepatīkamā paziņošanas neizbēgt, un praktiski tas nozīmē, ka jāmaina attieksme pret to, kas tiek darīts. Šajā gadījumā autore ir uzņēmusies ziņneša lomu (ar izrietošo atbildību), tādēļ darbs ir vismaz jāveic kā pakalpojums: "man X lūdza jums nodot ziņu, ka.." un čau! .. ja gribās šo ziņneša meistarību izkopt, tad jāpalasa komunicēšanas literatūra par to, kādos vārdos ziņu ietērpt.
Par izmantošanu/neizmantošanu ir atsevišķu pārdomu tēma.

Hmmmm  Labā ziņa, ka pirmkārt esi zaudējusi mazvērtības kompleksu....caur citu pazeminašanu....sevi paaugstināt!

Hmmmm  Ja sajūti empatisku izjūtu caur palīdzību, tad palīdzi un nekladzini, ka palīdzi, lai atrastu palīdzību/attaisnojumu nepalīdzēt.....

Hmmmm  Nekad neuzņemies atbildību par citiem! Lai cik Tev maksātu....to nevar nopirkt, lai cik lēta Tu nebūtu.....Toties sastrādāt nepatikšanas nakamajās paaudzēs...to gan paspēsi...

Emma45  Kolēģei vari palīdzēt atrast citu dzīvokli, lētu. Pilna eseska ar tādiem.

Ananda_A  Va vella! Tas tikai tā nesan parādījās? Iepriekš tā ziņu piegādāšana sagādāja baudu, vai kā? :DDD