Kur tas suns ir aprakts?

jurks  Arī ticīgie ir pakļauti grūtībām un pārbaudījumiem, un izturēs stiprākais!! Ticība ir saistīta ar šās pasaules uztveri, kā mēs to interpretējam. Kādam tā beidzas ar redzamām un aptaustāmām lietām, bet citiem, viss tikkai sākas tur, kur redzamais beidzas, tātad attīstīta apstraktā domāšana!

jozolsen  Bezdzimum laulības cilvēkiem ..Divi cilvēki laulājas...Pat smieklīgi izklausās..

neko  Lai ģimenei atgrieztu sabiedrības pamatelementa statusu (un tādējādi motivētu viņu vedot un saglabāt arī vidusmēra cilvēku kas, ar sevišķi augstiem ideāliem neviens laikos nav izcēlies), tai ir jāatgriež visas sociālas funkcijas ko tā pildīja. Rūpes par bērniem, rūpes par vecākiem, audzināšana, slimo aprūpe utt. Praksē tas nozīmē attiekšanos no visa veida valsts pabalstiem, pensijām utt. Šobrīd ģimenes sociālo funkciju pilda valsts. Kura nu labā kura sliktāk - cits jautājums, bet ne ģimene. Par kādu ģimeni kā sociālu veidojumu un sabiedrības pamatelementu var būt runa sabiedrībā, kur vairākums neuzdod jautājumu vai man būs bērni, kas vecumdienās mani apgādās, bet gan: kāda man būs pensija? kāda veselības apdrošināšana. Kādu pabalstu saņemšu.
Mēs dzīvojam kopienas tipa sabiedrība un tādā ģimenei kā sociālam veidojumam nav vietas.

Samila  Piekrītu Natei + ļoti daudz negāciju savstarpējā saskarsmē, tas spiež uz smadzenēm.

Ne visur tā ir. Cik zinu manos rados, cik vien tālu visus pazīstus, ja neskaita mani, tad tikai viens pāris ir izšķīries un sieva, kas no maniem radiem, jau sen ir laimīgi otrreiz apprecējusies. Toreiz neuzticīgais vīrs tika pieķerts un līdz ar to izmests no mājas. Citus iemeslus nezinu, kādēļ būtu jāšķiras ;)

Samila  PS Kaut kā pārspīlēta tā vīriešu ķengāšana. Un tas arī veido to negāciju sabiedrībā un veido topošo sievu un māšu apziņu bez cieņas pret vīrieti. Jā piekrītu, ir daži indivīdi, kas nerūpējas pār bērniem, bet arī kundzes vai jaunkundzes kā vālodzes pamet, gan tagad, gan padomju laikos, cik atceros pameta savus bērnus, kad tā nešķīrās un neprecētam dzīvot kopā vispār bija ļoti neglīti.

Es varbūt dzīvoju nedaudz citā sabiedrībā, bet man brīžiem absurda liekās tā kājas pieciršana un nostāšanās pozā - man pienākas. Uz cik restorāniem mani vedīsi, kādi ceļojumi, bla, bla, bla... Cik zinu no savas ģimenes un savu radu ģimenēm, nekur nav tā vīzdegunīgā sievietes poza. Ļoti čakli strādā abi un nekur nav tas - man kā sievietei pienākas! Nu nekas nepienākas, manuprāt, ej strādā, dzīvo, iemanto cieņu un nopelni... nevis ar pliku p@kaļu uz tirgus laukumu.

limonija  Domāju, ka liela nozīme agrāk bija dzimtai un tās tradīcijām. Kādreiz dzimtas loma bija nozīmīga, radi satikās ne tikai kāzās un bērēs(tagad pat kāzu bieži vien nav - vai tad tas nerada zināmu vieglprātību pret partnera izvēli - ne visam mūžam izvēlas, bet gan - padzīvosim, redzēsim). Aizbildināmies ar laika trūkumu, bet vai agrāk bija vairāk brīva laika, kad veļu ar rokām mazgāja, ēdienu uz malkas plīts vārīja, ar droškām auto vietā brauca? Piekrītu Samilai, ka ir ļoti čakli mūža lielāko daļu jāstrādā, nevis kāja jāpiecērt un par baudām vien jāprāto(abiem dzimumiem). Kad strādā, nav laika muļķībām - lai cik arhaiski tas neizklausītos, bet tie plātīgie dzīves baudītāji riebjas, un kārtīgās dzimtās tādu nav. Āmen.

Johambi  statistiku studijā

Labrador  Autora teemaa ir neprecizitaate-Latvijaa no gada laikaa oficiaali regjistreetejaam ap 11 000 lauliibaam,oficiaali tika shkjirta s virs 7000,kopaa nenodziivojot pat gadu! Vairumaa gadiijumu shkjirshanaas iniciatores ir sievietes.

Johambi  Labrador tad atsauci uz saviem faktiem vari sniegt? Kur tiek reģistrēts kas ir iniciators?

Deisa  Suns ir aprakts kaislībās pa lielam. Latvieši ļoti bieži apprecas kaislības dēļ, jo gribulis tāds, ka vai nu. A indiešiem ģimenes izvēlās bērnam lauleni jau pirms tas uz kaislībām ir spējīgs. :D Un kas gan ir nepastāvīgāks par kaisli?