Lai Tev svētīgs katrs mirklis!!!

Deisa  jurk, tie tiešām ir salīdzinājumi. Datorspēlēs esmu ar pārāk lempīgiem pirkstiem, lai tās spētu aizpildīt manu brīvo laiku. :D Vienkārši cilvēks savā lepnībā pārāk Radītāju cenšas sev pielīdzināt un staigā lepns, ka, redz, ir pēc Dieva ģīmja un līdzības. A kas Dievam par to būtu sakāms? :D Mēs pat par delfīniem neko daudz nezinām, kaut uz vienas planētas dzīvojam, varbūt viņi ir līdzīgāki Dievam kā mēs, cilvēki. Kur nu vēl mums spriest par visumu, ka esam Tajā Dievam līdzīgās radības.
Es dārzā izjaucu skudru alas, jo skudras bojāja manu zālāju - tajā brīdī es viņām noteikti biju Sātans, iznīcinātājs - pārdabisks spēks, kas iejaucies viņu pasaulē. Visumā mēs esam vēl krietni mazāki par skudrām un tāpēc spriest par augstākām sfērām ir vienkārši augstprātīgi - tieši šis taču ir viens no lielākajiem grēkiem.
Runājot par garīgo un dvēselisko pusi - tā ir tik ļoti nosacīta. Kā apliecinājums - Bībelē teiktais par elku darināšanu - nebūs cilvēkam pielūgt nekādus rokām darinātus elkus un tēlus. A notiek kas? Visās baznīcās rotājas krustā sistais Jēzus - šādas figūras ir tiešā pretrunā ar Bībelē pausto Dieva gribu un reliģijas kalpi piever acis. Kāpēc? Da tēpēc, ka cilvēks nespēj saglabāt dvēselisko bez kaut kāda materiāla tēla pielūgšanas, un kopošanās (kopības atrašanu caur miesu un asinīm) ar viņu. Ir nu gan dvēseliskums.

jurks  Deisa! Jā! Ir daudzi jautājumi, kas atbildami, tikkai pēc daudzām mācībstundām! Bet esmu sapratis to, ka Viņš ir!!! Un tās žēlastības,kas no Viņa plūst ir prātam neaptveramas!!! Un tas, ko Viņš man dod, kā no pārpilnības raga!!! Bezgalīgas iespējas- eij un dari!! viss ir- kājas, rokas, galva! Baidos par to, ka nenoslinkoju, nenovērtēju to, kas dots! Un kad būs jāstbild par to, kā esmu vairojis man dotās žēlastības, var būt esmu grēkojis ar slinkumu! Bet Dievs ir žēlsirdīgs un labvēlīgs! Dievkalp. spredikis bija par pazudušo dēlu ( par mani). Kad viņš tuvojās sava tēva mājām, lūdza satikto tēva kalpu, lai tas lūdz tēvu iesiet kokā baltu lakatiņu, kā zīmi, ka tēvs viņam piedevis un viņš var nākt mājās. Un tuvojoties kokam pazudušais redzēja to visu nosietu ar lakatiņiem!!! Tāds aizkustinošs stāsts! Pat asaras izspiedās! Ir ļoti daudz šādu stāstu, kas palīdz izprast Viņu, kā Personību!!!

Frezija  Turpinot domu.
Mācīšanās izzināšana jau arī ir patiesa slavēšana. Kurš cilvēks mums ir tuvāks? Vai tas kurš cenšās mūs iepazīt, izrāda interesi vai tas kuš nepārtraukti stāsta par savu mīlestību bet kuram ir vienaldzīgas mūsu intereses, vērtības utt.? Lai mēs kvalitatīvi pastāstītu par savu mīļoto mums šīs lietas jāiepazīst, jāpieņem par savējām. Protams ir jābūt slavai un pateicībai bet mūsu attieksme ir pateicība daudz vairāk, kā tas ir arī cilvēku attiecībās. Fēstu uzrunāja Pāvila zināšanas un tieši tā šai sarunā tikadots gods D-vam.

daimond  Vladimirs Pozners, atbildot uz savu jautājumu, ko teiktu dievam- satiekoties- atbildēja- ja tā tomēr notiktu- viņš pajautātu- kā tev nav kauna!?:(-tu kas vari uzturēt taisnīgumu un kārtību- to nedari, tevis dēļ daži simti garīgu kropļu- spīdzina, kropļo un mērdē badā- simtiem miljonus tavu pirmo radījumu- Kaina un viņa mātes, vai viņa māsas- pēcnācējus..;)

jurks  Jā! Zināms personāžš! Labi, ka viņš neizvēlējās jautājumu par akmeni, kuru pats radījis tik lielu, ka pats nevar pacelt!! Ja mēs būtu Viņa vietā, tad būtu apsolūtā kārtība un taisnība!! Kā mierinājums tīri tā neko!!

daimond  Jurk! Par dievu neuztraucies- akmens jautājuma uzdevējam viņš parasti pajautā- vai es drīkstu to nepaceļamo akmeni dabūt uz citu vietu Visumā nemaz tam nepieskaroties!? - VAI TAD TAS IR IESPĒJAMS!?? Nuu- vienkārši Visumu es varu pārbīdīt tā, lai akmens tajā atrastos tur, kur tu vēlies. Bet- ņem vērā- tā būs vienreizēja akcija, jo pacelt un nolikt nepaceļamu akmeni citur- tak es nevaru..;)