Ko darīt, ja ir nerealizējama homseksuāla tieksme bez romantikas un hetero-romantiska tieksme?

vel_viens_es  @coldlands - Varu lasīt grāmatas, ja turu grāmatu 15-20cm no acīm. Tuvumā redzu tādā līmenī, lai varētu strādāt ar datoru kam ir 23" ekrāns un izšķirtspēja 768x1366. Tālumā viss ir daudz sliktāk, piemēram, auto tiesības man nekad neiegūt, un tas bija samērā smags trieciens pa "vīrišķību" vecumā, kad citi puikas ļoti daudz runā par auto. Man gan toreiz bija sācies cits kaut cik vīrišķīgs hobijs - elektronika (protu lodēt un arī salabot radio utml. ierīces), bet nu tas nevar pārspēt auto popularitāti starp vīriešiem.

Diemžēl ar brillēm vai operācijām manu redzi nevar labot - to ir izraisījuši nervu defekti, un tur medicīna pagaidām ir bezspēcīga.

Tad nu vari iedomāties, kā jūtas vārgs pusaudzis, kurš gan skolā, gan veikalā uzvedas ļoti piesardzīgi un visu skatās tuvumā, un cik liela kāre tādu pusaudzi ir pārējiem puikām izmantot kā mērķi, uz ko izlādēt savu enerģiju. :D Protams, es jau neko nevaru pārmest, tas ir normāli tajā vecumā, un ja man nebūtu visu problēmu, es varbūt arī darītu tieši to pašu. Vispirms mēģināju fiziski aizsargāties, bet nekas nelīdzēja, jo neskatoties uz to, ka vasarā strādāju laukos, man muskuļi auga ļoti lēni un ilgi neturējās (esmu no caurbirām, to apstiprināja arī analīzes - daudz barības izejot cauri nesagremota). Kad fiziski nevarēju aizstāvēties, tad bēgu uz turieni, kur mani saprata labāk - pie meitenēm. Un tas, ļoti iespējams, ir iemesls, kāpēc man ir ļoti grūti uztvert meitenes kā seksuāli interesantas būtnes - es viņas pārāk tuvu pazīstu. Uz pamatskolas beigām gan sapratu, ka starp mani un meitenēm rodas arvien vairāk atšķirību pasaules uztverē, un pamazām dabūju atpakaļ daļu vīrietības, it īpaši tāpēc, ka klases puikas arī ņēmās prātā un nu jau es vairs neskatījos uz visiem ar tik lielām bailēm, bet iemācījos sakarīgi komunicēt. Diemžēl to "svarīgo" daļu vīrietības pagaidām neesmu dabūjis atpakaļ.

coldlands  A nu jasninko. Mana klase ar viens puisis bij, kurs vairak kontaktejas ar meitenem, un man tas kaut ka savadi skita, bet neviens vinu neaiztika, jo ne jau speks ir galvenais, bet gan raksturs.
Jurka, ja cilvece palautos tik uz Dievu, tad si jau sen butu izmirusi.

jurks  Cilvēce vēl dzīvo pateicoties Viņa žēlastībai, nevis cilvēka iegribām!!

vel_viens_es  Lai kā tur būtu ar Dievu, pašiem arī jādara kaut kas, citādi sanāks kā tajā anekdotē, kur cilvēks pārmet Dievam, ka Dievs nepalīdzēja laimēt loterijā, bet Dievs atbild: "Es jau būtu palīdzējis, bet tu jau nenopirki nevienu loterijas biļeti" :)

Par raksturu arī taisnība. Es principā arī tā nopietni nekad nevienam neesmu sūdzējies, pārsvarā visas emocijas "noriju" sevī. Pie meitenēm gāju vnk tāpēc, ka viņas nekad tieši nenorādīja uz maniem acīmredzamajiem trūkumiem. Varbūt kāda aiz muguras kaut ko aprunāja, bet tas vairs nebija svarīgi.

Vispār jau zinātne vēl arī īsti nezina, no kā veidojas raksturs un seksualitāte. Ir tikai izdomāts tas iedalījums pēc dažādām pazīmēm - holeriķos, sangviniķos, vai ekstravertos / intravertos utt. utml. Bija lasīts, ka vīrietim mātes miesās tiek dota pamatīga deva testosterona, kas iznīcina daļu no neironu saitēm smadzenēs, dodot vīrietim spēju labi koncentrēties uz konkrētiem mērķiem, bet zaudējot spēju salikt emocionāli intuitīvās lietas "pa plauktiņiem". Bet ja kaut kādu iemeslu dēļ tas pirms-dzimšanas process noiet greizi (un manā gadījumā noteikti bija greizi, par ko liecina iedzimtie defekti), tad smadzenēs var saglabāties saites, kurām tur nebūtu jābūt, un tad vīrietis sanāk ar mazliet sačakarētām smadzenēm dažādās pakāpēs.

Raksturu, protams, var mainīt - vismaz tajā vecumā, kad rodas apziņa, ka kaut kas nav ok, bet tas nav viegli. Atmest smēķēšanu varētu būt tikai sīkums, salīdzinot ar pūlēm, kas jāpieliek, lai mainītu sevis un pasaules uztveri. Manuprāt.

jurks  Lai kā tur arī būtu vai nebūtu ar tām saitēm! Tu neko tur nevari izmainīt!! Un arī cīnīties pašam ar šo iedomāto rēgu ir salīdzinoša ar vienā anigdotē izteikto: varonis un stiprinieks ieradies cīnīties ar pūķi, pienāk pie alas un bļauj tajā: ei tu briesmoni! Nāc ārā- cīnīsimies!! Pēkšņi atskan balss no visām pusēm: tu ko- esi ieradies cīnīties ar mani vai man d..rsā bļaustīties?? Ko es ar to gribu teikt- Tev ir jāļaujas sevi " remontēt" tam, kurš Tevi ir radījis!! Citādi, kā jau esi rakstījis: iegrimsi savā čaulā un no kuras iziet būs ļoti grūti!! Es arī tāds- ar tieksmi iegrimt savā pasaulītē- zinātne, elektronika, mikroni un tt. Bet Dievs liek man būt un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi!! Dievkalpojumi, braucieni uz pansionātiem, mkaimiņdraudzēm, liek man būt sabiedriskam un atklāt sevī dažādus talantus!! Mēs gribam sevi redzēt tādus kā "visi", bet tā ir ilūzija!! Tev ir jābūt tādam, kāds Tu esi!!