Vai jūtaties rīcībnespējīgi bez datora, telefona u.c. elektroniskām ierīcēm?

Sakta  "Un vēl sajūsmā esmu, kad katru soli, kuru pasper, iezīmē Feisbukā. Tas ir kaut kas!" (c)
... un jo īpaši ar nemitīgiem selfijiem, liekas, ka drīz cilvēki jau selfijos sevi, sēžot uz poda un bildes ieliks FB, lai visi sajūsminās. :D Regress prātiņos...

coldlands  Iztikt ta varetu, bet kapec gan man tas butu jadara.

janisb  *)uz rokas pulkstenis ar saules bateriju, sinhronizējas ar serveriem, bet arī pats gana precīzs apokalipses gadījumam
*)Taksi var nostopēt arī uz ielas, bet priekšroku dodu personīgajam auto
*)Sabiedriskā transporta saraksti ir katrā pieturā (Vismaz Rīgā)
*)Nespēja tikt galā bez mobīlā telefona ir debīlisma pazīme...

Paula6  Pieradumam ir liels spēks..ir brīži, kad bez tām tehnoloģijām nevar iztikt, īpaši darbā, bet ja ir kāds nopietns projekts gatavojams, tad telefonu nolieku prom no acīm. Tāpat daru arī brīvdienās vai kad eju uz teātri, ballīti vai pasākumu. Dators vienkārši ir neaizvietojams, ja ir kas jāraksta, pēc tam jālabo un ļoti žigli jāpārsūta kādai personai...tāpat kā nokārtojot rēķinus internetā. Nu jau labu laiku atpakaļ, ja attālums nav tāls, to pārvaru soļojot ar K2..i labi veselībai un daudz ko jaunu var ieraudzīt.

viridiana  Tik traki nav, esam pieraduši pierast pie visa, bet, kā jau rakstīja, kāpēc tas būtu vajadzīgs.Visam ir savi plusi un savi mīnusi. Raksta autore stāsta par 30-gadniekiem, kuri nestrādā, bet ja 7-gadnieks strādā ogļraktuvē un mirst nepieaudzis, tas arī diezkas nav. Muļķīga doma par to, ka agri sākot strādāt, viss ir ok. Dažs pie lāpstas tā arī paliek un tāpat ir funkcionālais, ja ne reālais analfabēts.
Modinātāju telefonā neizmantoju un vispār nepatīk, ja pa nakti bezvadu internets ir ieslēgts. Cenšos izslēgt un telefonu turu blakus istabā. Kaut kā mierīgāk.

Rudensroze18  Bez datora un interneta nevarētu iztikt, jo no tā mans darbs atkarīgs.
Bez telefona - diezgan mierīgi, tikai pulksteņlaikutad nezinātu. Internetu telefonā joprojām neizmantoju un absolūti mierīgi bez tā iztieku. Ik pa brīdim tik jāuzklausa izbrīna pilnas replikas no līdzcilvēkiem un jāsaņem smaidiņus no jaunās paaudzes, ka es atpaliekot no laika, jo, piemēram, satiksmes sarakstus apskatos lielajā datorā un vajadzīgos laikus pierakstu uz lapiņas.:)
Savulaik arī biju viena no pēdējām savu radu un paziņu lokā, kas iegādājās mobilo telefonu, un arī to tad izdarīju vienīgi arvien pieaugošā apkārtējo spiediena iespaidā evis tāpēc, ka būtu ļoti gribējusi.

av2  nee, ir ok , ja nu kas. Nenomirtu. Man ir pulkstenis parasts , arii radio, navigaacija galvaa , reizreekkinu arii zinu, un arii kabatas lukturiitis ir kabataa :)
Es, ja godiigi, lapraataak dziivotu 90 gadu saakumaa, kad viss ssitaa nebija. Kad cilveeki uz ielas redzeeja viens otru,uzsmaidiija viens otram, nevis blenza savos ekraanos.....

Marija_Anna  Ja par telefoniem kā tādiem , tad tagad uz ielas nemaz nav to telefonbūdu , no kurām par naudu , karti , žetonu piezvanīt kādam . Un no otras puses - dažreiz ir jāatsakās no kāda maza , bet ļoti nepieciešama pirkuma , jo visa nauda ir uz kartes , bet tai bodītē norēķins skaidrā naudā.

Vienkārši, ļoti bieži nākas ienest korekcijas savās darbībās , jo no rīta viss klātienē vai tikšanās reizē nav pārrunāts, un tad tas telefons ir saikne.

Un pēdējā vēstule uz papīra ir rakstīta ar roku gadus 5 atpakaļ, apsveikums vēstulē uz atklātnes ar nenokopētu, bet no sajūtām nākušu tekstu rakstīts pagājušajos Ziemassvētkos.

spaarnu_meitene  pāris nedēļas atpakaļ aizmirsu darbā mobilo telefonu. kā reiz tajā vakarā bija sarunāts, ka man ir jāsazinās ar pāris cilvēkiem, sazinājos citādāk, bet jā - sajūta pēkšņi bija kā bez rokām un ar pliku pakaļu :)
It kā tak ikdienā nemaz tik ļoti (kā pašai šķita) nesēžu telefonā, bet izrādās vairāk nekā domāju :)

Tikt galā bz telefona ir elementāri, pasaules gals tas nav noteikti, atsāktu nēsāt rokaspulksteni, bet visādi citādi - nekāda vaina :)

Rinkulis  Nē - rīcībnespējīgs es nejūtos ne bez telefona, ne bez datora. Tās ir lietas, kas atvieglo dzīvi, bet bez viņām var mierīgi iztikt. Aizbraucot uz laukiem pie radiem - nu nav tur ne interneta ne bieži vien arī zonas, bet ir citas nodarbes. Atliek laika vairāk tiešajam kontaktam, sarunām par dzīvi, par lietu utt.
Kurpju šņores es māku sasiet... Arī šlipsi iemācījos sasiet - nav tik traki.
Sērkociņi, šķiltavas - tas, mauprāt, ir daudz vērtīgāks cilvēces izgudrojums nekā viedtālrunis.

psychobitch  laiku var noteikt pēc saules pulksteņa, kalendārs taču arī ir mājās, grūtības varētu rasties ar steidzamu ziņu nodošanu piem. uz darbu, par iespēju nokavēt, baložus taču tu neturi... un vēl, katram sevi cienošam jaunietim ir velosipēds, ja vajag ātri un tālu pārvietoties, viens svilpiens un ir klāt! ..un kāpēc skolotāja tā nevarētu?:)

neratni_stasti  Diez vai tā diži, lai gan telefona numurus, protams, no galvas atceros tikai dažus. :D Man joprojām mājās ir LTK stacionārais telefons, ja kas, piezvanīt varētu. Arī darbā ir tāds pats. Nju, rokaspulkstenis man šobrīd ir saplīsis, bet principā ikdienā lietoju to. tā kā laiku zinātu. Pārējais ir tāds sīkas problēmas. Transporta sarakstu vienmēr var paskatīties pieturā - tak izliktas plāksnītes katram maršrutam. Nebūtu datoru, rakstītu kā pirms tam - ar roku vai rakstāmmašīnu. Joprojām pieprotu abus :D Kas vēl tāds?

Lai gan jā, rakstā izskanējušo domu saprotu, tikai... nju tā jau ir pašu vecāku problēma, ka viņi izlutina bērnus un nespiež tos iet ārā no savas istabas. Un nez, sociālie kontakti cilvēkiem pilnīgi neizzudīs. Uz skolu gan jau būs jāiet, pie ārsta arī, uz veikalu gan jau arī, vai, ja kāds paŗtiku piegādās mājās, tāpat ar piegādātāju jāsastopas. Vismaz sociālo kontaktu izzušana peč 20 gadiem ir pāragra prognoze.

alvis25  Domāju ka mobīlais telefons un internets mazās devās ir lietderīgs un vajadzīgs . Bet ja rodas atkarība jau bīstams tāpat kā alkahols un narkotikas . Vis dzīvē ir nosacīti . Ja piemēram dzīvotu kosmosā ar tagadējo ķermeni tad bez datora būtu beigti jau pēc dažām minūtēm . Bet mežā uz zemes jau lietderīgāk būtu vajadzīgs nazis .

kuks10  Nu esam un būsim šīm modernām ierīcēm vergi..var pieņemt un nepieņemt,bet visi šie fiņtiki regulē Mūsu dzīvi...