Vai vienmēr iespējams sniegt "kompensāciju" jeb cik vainīgam jājūtas, lai otrs būtu gandarīts?

KOMPETE  Un šādu jautājienu uzdod šizotēriski advancēta būtne????
Ej un prasi skolas naudu atpakaļ ( mana tēva teiciens mātei )

Lilitt  Vainas izjūta piemīt tikai sievietēm ;)

Toties vīrieši prot apvainoties :)

Tas nav tas pats.

Es piedošanu lūdzu vienu reizi. Vai nu tiek piedots , vai arī nē.

Rinkulis  Nav runa par gradāciju - runa ir par to, ka subjekts neapzinās/neuzņemās savu vainu, līdz ar to apkārtējiem ir netaisnības sajūta. Vainas apziņai nav gradācijas - tā vai nu ir/vai nav. Ja viņa ir, tad vēl vajag drosmi, lai atvainotos.

jurks  Ja cietušais nav noskaņots piedot, tad pāri darītājs var, kaut vai sadedzināties, bet viss tā arī paliks!! Viss atdurās pret cietušo, ja viņš izjūt baudu no tā, ka ir cietušā statusā un izjūt prieku, redzot, kā pāridarītājs no ādas lien ārā, lai izpelnītos piedošanu!! Labāk jau iepriekš izvairīties kādam nodarīt pāri!!

Geisha  Kāpēc jāiet lūgties un jājūtas vainīgam? Katram sava taisnība. Katrs rīkojās tieši tā ka viņam vēlēja sirdsapziņa. Ja kāds apvainojas, tad uz veselību! Izrunāties vajag nevis apvainoties.

jurks  Ja ir interese šo jautājumu izpētīt līdz pašiem pamatiem, tad ir jàņem talkā Svētie Raksti!!! Jo, patiesībā, šis jautājums ir ļoti nopietns, jo skar cilvēciskās attiecības pašos pamatos, var teikt, cilvēces eksistenciāls jautājums!! Un arī Bībelē liels uzsvars, un sīki, smalki izskatīts! Pamatprincipi ir: ja kādam nodarīji pāri- lūdz piedošanu!! Ja man kāds nodara pāri, es piedodu viņam, pirms viņš lūdz piedošanu!!

Persona_N  Ja sagrēkojies vīrietis, tad pietiks, ja viņš iedos sievai piecīti vai arī desmitnieku, ja nodarījums tāds lielāks. Ja sieviete, tad tā kārtīgi jāpaņem aiz vaiga.

Ja iedziļināmies šajā jautājumā, tad patiesība droši vien ir kaut kur pa vidu starp Rinkuļa un Jurka viedokļiem. Vai viens tiešām apzinās vainu un nodarīto un vai otrs ir gatavs atteikties no upura lomas.

Edgars37  Ka lai rikojas tie, kas nemak uztaisit gana vainigu gimi??? Tas atkarigs no velama rezultata-sakot no vienaldzibas, beidzot ar to, kas lauj sasniegt velamo reakciju no otra.

Piipeniite  Vainīgs, kas tas ir, un kpc vajadzīgs. Vai nesaprotiet, ka vainīgam būt esam iemācīti, lai pakļautu noteiktam uzvedības modelim. Nekas nav ārpus tevis un vari mocīties ar savu vainas sajūtu un justies nelaimīgs cik vēlies, vari likt otram justies vainīgam, bet no tā nekas nemainīsies. Jādzīvo šeit un tagad, laimīgi,ar mīlestību pret otru, un ja kaut kas nepatīk -izrunāties. Problēmas rodas tad, kad otra cilvēka rīcība neatbilst mūsu domām un rīcībai. Spēlēt teātri, lai izrādītu, ka jūtos vainīgs, dodu iespēju otram justies pārākam?

AveneSarkana  atvainojoties cilvēks parāda, ka saprot - otram ir bijis sāpīgi.
ja gadās cilvēks, kurš nejūt, ka otram sāp, vai noliedz otra sāpes, tad kopā nav ne droši ne patīkami.

fargo  darot otram pāri un ļaunu izvēlas būt laimīgs un nejusties vainīgs? ko lai saka... tā arī mēdz būt, bet no šāda cilvēka vajadzētu turēties pēc iespējas lielākā attāluma. jo cilvēks bez sirdzaspziņas, ir cilvēks bez morālām bremzēm.

"Kā lai rīkojas tie, kas nemāk izrādīt gana nožēlojamu vainīgā ģīmi?"
par šo. nevienam nav vajadzīgs pareizi sataisīts ģīmis, bet patiesa atziņa. godīgi teikšu, es pat nezinu, ko tā uzreiz varētu darīt, lai atgūtu sirdsapziņu. esmu dzirdējis, ka ciešanas varot darīt sirdi mīkstāku. bet var arī nocietināt.

AivarsN  Atzīt savu vainu un to nožēlot,lūdzot piedošanu,ļoti atvieglo piedošanas procesu. Ja nepārprotami kādam esi nodarījis pāri,bet neliecies ne zinis,tad pat viņa piedošana tev nepalīdzēs. Karmiskais parāds garantēts,kurš agri,vai vēlu,bet būs jāizpērk. Līdzīgi kā naudas parāds,arī šis būs jāatlīdzina ar procentiem,saņemot smagāku pāridarījumu,nekā esi izdarījis pats.

kolakola  Kļūdīties var jebkurš, bet visu izšķir kāda ir uzvedība, lai situāciju atrisinātu, nolīdzinātu. Ja cilvēks ir principā pieradis no situācijām glumi izslīdēt, man vairs nav interesanti šīs personas nākamie izgājieni.

Deisa  Ir siruācijas dažādas. Ir lepni ļaudis, kas aizvainojumu saskata pilnīgi neadekvāti otra rīcībai, piemēram, es paslavēju kādu par labi paveiktu darbu, bet cits apvainojas - nu ja, es jau neko labu neprotu izdarīt.
Savukārt šādi lepni ļaudis var apzināti citus aizvainot un i nejusties vainīgi. Neviens no variantiem cilvēkam ar sirdsapziņu neliksies normāls un nožēlā savilktai sejai jau nu te nozīmes nebūs.

jurks  Vispārīgs skatiens uz šo jautājumu, no cilvēka skatpunkta: piemēram- es cietušais un, kā jau normāls cilv. jūtos sāpināts, un ceru uz taisnīgu atmaksu! Kas būtu kā balzāms manam ievainotajam ķermenim vai pašlepnumam, vaipašcieņai! Gribētos redzēt kā notiek tā atmaksas stunda! Kāda bauda būtu to redzēt!! Bet ja es ticu Dievam, tad man ir jāpiedod varmākam un tiesas spriežšanu jāatstāj Viņa ziņā!! Un var būt arī tā, man tam jābūt gatavam, ka Kungs attaisnos to! Jo, var būt tā, ka šis varmāka ir maziņš jēriņš, salīdzinot ar mani, un var būt ir kāds, kurš labprāt redzētu tiesas lēmuma izpildi attiecībā pret mani!! Ir Jaunajā Derībā tāds stāsts par cilvēku, kurš savam saimniekam bija parādā lielu parādu, un saimnieks viņam piedeva, bet izgājis ārā, viņš satika savu parādnieku, kurš bija parādā salīdzinoši niecīgu parādiņu, bet tas, kuram bija piedots liels parāds, metās virsū tam mazajam savam parādniekam! Un kad mazais pasūdzējās tam kungam, tad kungs pasauca lielo parādnieku un lika atdot to, ko bija parādā un vēl divtik!! Doma tāda: es -kungs- tev piedevu lielu parādu, bet tu nepiedod savam biedram mazo parādiņu!!

Geisha  Nesen nomira radiniece. Smagu raksturu cilvēks bija. Nav man labu vārdu ko par viņu teikt. Tas nu tā. Ne es viņai soģis. Vīrs aizgaja no viņas kad bērni bija mazi, bet par bērniem rūpējās ļoti. Viņa noniecināja savu vīru līdz ar visiem viņa radiem + viņa bija frigida 100%, viņš normāls vīrietis. Nedzīvoja kopā gadus 20, bet beigās atgriezās viņa mājā mantu sargāt nevis par vīru rūpēties. Vīrs nomira. Pirms savas nāves sieviete sāka prātot - kā gan Dievs varēs viņai piedot viņas grēkus, ja viņa nav piedevusi savam vīram viņa grēku (aiziešanu no viņas pie saviem vecākiem). Viņš sen jau Dieva valstībā, bet viņai tikt Dieva valstībā ir kā kamielim izlīst caur adatas aci. Kam vairs ir vajadzīga viņas piedošana? Nevienam. Tāpēc nevajag sevi apkraut ar grēkiem un arī citiem skabargas meklēt kad pats neesi nekāds Dieva jērs.

Rinkulis  Nu Geisha...tas jau no sērijas - narkodīleris apvainojas uz klientu, ka tas izlēmis pārtraukt lietot...

Tu iedomājies vienkāršāku situāciju... NORMĀLĀ ģimenē, vīrs, piemēram, piemirst kaut kādu jubileju, un savu egoistisko motīvu vadīts šajā datumā dodas skatīties autosacīkstes. Sieva apainojusies, vīrs saprot - ablažalsja, lūdzu piedod, še tev buča, torte, puķes + nākamgad viņš toč atceras. Muļķīgi būtu sievai turēt ļaunu prātu vēl 10 gadus ?. Nodarījums bija neapzināts.
Ja cilvēks apzināti dara citiem pāri, tad viņu vajag cietumā likt, vai kā minimums psihenē.

Ananda_A  Paldies Jurkam, Rinkulim,Piipeniitei, Geišai u.c. par iedziļināšanos jautājumā.

Kompete(precīzāk- kompetis)! Ja vīrietis sadomājis tēlot dāmu, tad vismaz nevajag lietot tos pašus izteicienus!

Vispār to vainīgo meklēšana savās neveiksmēs dažiem ir tāda dikti iecienīta nodarbe...pat valstiskā līmenī. Ja to laiku izlietotu sevis attīstīšanai, varbūt kopumā visi būtu laimīgāki. Šaubos vai mūsdienās kāds īpaši piedomā pie tā, lai citus sāpinātu.
Protams, ideālā variantā būtu visu izrunāt. Tad rodas jautājums, kuram būtu jābūt tam, kas sper pirmo soli?
Ja mani kāds sāpina, es pirmā dodos parunāties, lai atbrīvotos no nepatīkamās sajūtas. Tas vainīgais tak var pat nenojaust, ka ir sāpinājis. vai ne tā?