Nelaimes čupiņas.

wolands  Vispār jau par nelaimes čupiņām piedzimst. Ar grūto dzīvi tam nav sakara, tīra ģenētika. Bet par izlikšanos nepateikšu, nav pieredzes :(

AudraSeele  Cilvēce un katrs tās indivīds dzīvo pēc elipses principa. "Bedre" nav mūžīga. Izraudos un rāpjos ārā.
Izrāpšanās procesā kļūst arvien gaišāks. Un dīvaini! Izrādās, ka apkārtējiem ir bijis gluži vienalga. Tad ir tāda atvieglojuma sajūta, ka smaidīt vien gribas. Bet "mūžīgās čupiņas" ir tipiski enerģētiskie vampīri vai arī galīgi slimi. Tad var palīdzēt tikai psihiatrs.

Persona_N  Atvainojos, laikam ne gluži pareizi uztvēru tēmu. Laikam runa ir par čupiņām, kam vienmēr ir sūūdīgi, nevis tikai atsevišķās kritiskajās dienās. Galvenais, nevajag to uzsvērt un lepoties ar to, ka ir sūūdīgi.

Korneelija1958  Ne vienu reizi vien ir bijis draņķīgi,bet kuram tas interesē -tāpēc savu reizi atlaižu bremzes un kārtīgi paraudu.Tad saku sev-beidz gaudot ,celies un ej.Tomēr ir vajadzīgs kāds cilvēks kuram tu vari uzticēt savu kreņķi-kurš tevi sapratīs.Varam jau varonīgi turēties un teikt ,ka viss ir labākajā kārtībā,bet mājā būdams viens ar sevi kur vairs nav ne vienam jātēlo ir pavisam slikti.

MrJones  Piekriitu par dzhunglju likumiem...ir viena taada klikje, kas to tik vien gaida, lai padirstos uz taa reekjina, laikam cita priecinja sai dziivee nav....!
Bet....nav jau ari nekas Tik suudiigs, lai te gaudotu....nez.....man ir biju shi taadi dazhi periodi..kad dzeeru....kad nevienu normaalu sievieti nevareeju atrast....,bet ari taadi risinaas un nekas nav muuzhiigi....es saprotu ari vinju neapmierinaatiibu, jo savaa zinjaa esmu pieviilis... :)

floresa  Ir teiciens - nemaz negaidi ,ka iepriecināšu tevi sakot,ka man ir sūdīgi!

Ir dažādi liktens "pagriezieni",bet nevar sašļukt un sevi žēlot..ja,nu tikai mazliet!
Tad jāsapurinās ,jāpaceļ galvu un uz priekšu!!

Ja ,vēl saproti,ka mainīt tur nevari pilnīgi NEKO....jāturpina dzītvot!.ar pozitīvu skatu uz pasauli!

Vaukskis  ..Taa jau nu vinjas pieredzes apmainjaa atklaati uzrakstiis ! Diemzeel, lai kaa gribeeto, uz to cereet no sleepjosamies nelaimes cupinjaam ir naivi; jau nu vien kaadreiz izdodas izvilinaat patiesiibu privaatsarakstee. Ja reiz apzinaati seit ienjeemusas taadu poziiciju, tad iztur to; atseviskji atklaatiibas mirklji saprotami kaa iznjeemums no likumsakariibas !

raima  Ja ir izcili sū, var nejēgā piedzerties, nav vairs jaunība, otrā dienā seja kā užasņikā, mušas muti pie... utt. Vot, tad ir kaudze bēdu, bet pirms tam- dzīves sīkumi ;)))

Nightwish  Reizēm cilvēks neapzinās, ka čīkst.
Tas, ka var pastāvēt vēlme slēpt, ka dzīvē viss nav rožaini, ir cilvēcīgi.
Ja cilvēks uzņemas atbildību par savu dzīvi, viņš savas problēmas citiem neuzkraus. Un tur nav nekā slikta, manuprāt.

ne_meklejumos  Sūdīgi ir gausties un čakarēt savu dzīvi ar gaudām par to kā man nav un nebūs, cik esmu nelaimīgs un nesaprasts.
Kamēr spēj kustēt, prāts neatsaka, nav attaisnojuma gaudām par neizdevušos dzīvi, paši esam noteicēji par tās norisi.

Tessa  kkadas tizlenju problemas. A parki netiriiti stav.

av2  cilveekiem vienkaarsi nav..reaali suudi dziivee, taapeec cciikst. Nav ...gf un nav pikkis....tas ir tas deell kaa tiessaam ir jaacciikst?

amoralus  Kā jau te minēja, jāmaina attieksme! Un būs kā aņukā: "Un tagad es ar to lepojos! " ;)

piladzoga  Ja TEV ir sūdīgi ,tad to vari pateikt savam atspulgam spogulī ,citiem tiešām tas nav jāzin.(ja cilvēks slims utt .. tad protams vajag teikt dakterim)

Chris1986  Neklausi, ko te māca - arī dakerim neko nesaki - esiet ciets vecis - nolien no nosprāgsti kādā alā!

TaaLinda  Ja cilvēks nejūtas abi, tā ir zīme, ka kaut kas jāmaina savā dzīvē. Vaimanāšana un gaušanās neko nelīdzēs.Jāieklausās sevī un jāsaprot, kas sagādā prieku.Pārskati savus mērķus, ideālus.Raksti dienasgrāmatu. Pārlasi.Un labāk sapratīsi pats sevi.

Deisa  Nu un labāk paliek, ka publiski pažēlojies? Vai kas pozitīvs no tā sanāk? Man arī vakar bija draņķīga oma, bet kāda jēga žēloties? Absolūti nekāda. Kādu šeit tas interesē? Nep. Kādam no tā būtu labāk, ka man draņķīgi? Nep. Nu tad kāda mārrutka pēc?

111zaagis111  Mani notikusi neveiksmes sanikno , iedod papildus fizisku enerģijas lādiņu , tad var sākt jaunu projektu . Bailes , gaidīšana ka būs sūdīgi - tas tiešām izsūc un tiešām var palikt par nelaimes čupiņu. Tā ka viss mums galvās . Dzīve ka zebra- balta josla , melna josla , balta un pakaļa. Ja tev liekas ka šodien melna- rīt varbūt pienāks pakaļa un šodiena liksies vispār ļoti OK.

Paula6  Nelaimes čupiņa visu mūžu? Varbūt ka arī tādi ir...tad jau tas ir no dzimšanas, vienmēr žēloties un sūkstīties un tā līdz mūža galam. Draņķīgi pa brīžiem ir katram cilvēkam, bet vai tāpēc man to teikt publiski vai žēloties? Ko tas līdzēs? To pasaku sev pati, tad apsēžos un padomāju kāpēc ir tik draņķīgi vai tikai man tā izliekas? Biežāk tas tā liekas, jo, ja padomā, tad daudziem citiem ir patiešām ir lielākas nelaimes (veselības, tuvu cilvēku aiziešana, slimība u.tt.) un tāpēc nevar Dievam grābt acīs, ja esi dzīvs un vesels, čīkstēt, pīkstēt. Ja iemesls atrasts, tad cenšos to likvidēt un tā tas draņķīgums arī aiziet. Kad kādam ir draņķīgi, to var uzreiz pamanīt, tad labāk likt viņu mierā. Nav nācies izlikties, bet ja ir kādam neizdevusies dzīve, tad pats arī vainīgs esi un neviens cits.