Pareizā un nepareizā izvēle?

MrJones  mmjaa....visas attieciibas, kuras man bijushas..vareetu saukt par vilshanos...pirmaa bija pasmaga vilshanaas, paareejaas mazas vilshaninjaas..aizgaaja pa vieglo...lai gan tagad jau skatos uz to pavisam savaadaak...vnk., uzskatu, taa bija mana kljuuda..cilveeki ir taadi, kaadi vinji ir..neko tur daudz neizmainiisi...kljuuda, taapeec, ka nebiju pietiekami aciigs...vispaar man taads netikums, jo iipashi agraak bija...saskatiit cilveekos paarsvaraa Labo...sliktajam tik iipashi daudz uzmaniibas nepieveerst, cerot, ka nosliipeesies....Bet......!
Ir kaa IR...!
KLJUUDAS...norakstaamas pagaatnei!
Tagad ir tagadne...un tas ir pavisam kaut kas cits (juutos apmierinaats)!

Chris1986  MrJones, nevajag viņas idealizēt - viņas ir tādi paši cilvēki kā mēs, tikai bez krāna. Nu, un tēlo viņas labāk no sevis nezin ko labāk, kā vīrieši. Bet problēmas un trūkumi viņām tieši tās pašas, kas mums, tikai uz pontu jem, izmantojot mūsu vājumu pēc dzīšanās pēc viņu caurumu iekarošanas. Man vairs nav ilūziju

fargo  "Nepiekrīt neko, cilvēki nemainās"

man liekas, te abiem viedokļiem ir gan taisnība, gan ne. kāpēc? jo katrs "mainīšanos" saprot kaut ko citu.
es ņemšu kā piemēru koka pagali. vai koka pagali var izmantot zupas ēšanai? bet ja no tās izveido karoti? saproti?
tāpat ar cilvēku un tā īpašībām. cilvēks tiešām piedzimst ar savu, unikālu īpašību kopumu, kā pirkstu nospiedumiem. bet! šī pati roka ar tiem pašiem pirkstu nospiedumiem var darīt gan labu, gan ļaunu. kas to nosaka? to nosaka sirdsprāta(ja tā var teikt) tieksmes. motīvi.
koks paliek ar koka īpašībām arī karotes formā. tas vienalga ir koks. un tomēr vairs nav pagale.
tas ir mainījies, bet vienlaicīgi, joprojām saglabājies kā koks. karotei piemīt koka īpašības, tas tikai ir mainījies.
ar cilvēku ir tas pats.

vēl viena lieta ir tā, ka tas ir ērti ieņemt pozīciju, ka cilvēks nekad nemainas vispār. kāpēc? jo tas cilvēku psiholoģiski atbrīvo no sirsapziņas diktētas vēlmes sevi(savu raksturu un rīcību) uzlabot. un tā, cilvēks sev saka, ja neviens nekad nemainas, tad maniem pūliņiem un pārzdīvojumiem nav jēgas, ir jābūt pašas. Es pāri visam. un ak, cik labvēlīgs laikmets ir šādai nostājai 21.gs sākumā, vispārējās selfijošanas un narcisisma laikmetā. Es.

jozolsen  Tikai tas, kurš spēj atzīt savas kļūdas , spēj tās labot.Karnegi.
Darītāji arī kļūdās..Sarunājām ,satikāmies un pat priekš dzimumaktiņa slikti..
Darītāji turpina darīt , ievērtējot pieredzi..
Kā tas ir pārliecināt sevi jūtot ? Tas ir kā masturbēt?

AivarsN  Kādam izdodas dzīves grūto uzdevumu atrisināt ar pirmo piegājienu. Citam tas izdodas ar diviem vai pat vairākiem mēģinājumiem. Dažiem tas neizdodas vispār,vai pat neuzdrošinās mēģināt. Līdzīgi kā ar auto vadīšanas tiesību iegūšanu. No kļūdām vajadzētu mācīties,lai ar katru nākamo mēģinājumu vismaz rezultāts būtu labāks. Ar intuīciju ir tā,ka tā parasti pasargā no pavisam bezcerīgiem variantiem,bet starp daļēji piemērotu un ideālu partneri var atšķirību nepamanīt,sevišķi,ja tas ideālais vēl nekad nav satikts. Visstulbākais,ko varam izdarīt,ir palaist savu lielo iespēju garām.

Geisha  Aivar! senos laikos nekādas iepazīšanās nebija, bet atbrauca precinieki un meita atdeva tautās. Atpakaļ ceļa nebija. Sieviete dzīvoja biežāk vīra dzimtā un dzemdēja bērnus. Ja nomira sieva tad vīrs ņēma jaunu. Vai tad kāds ko prasīja sievietei?
Jebkurās ilgtermiņa attiecībās ir ko gūt un mācīties.

AivarsN  Jā,ir jau visādi laiki un tradīcijas bijušas. Senā vēsture vispār ir daudzkārt pārrakstīta,kā nu pastāvošajai varai izdevīgāk. Es biju domājis tādus civilizētākus laikus,kad paši izdarīja izvēli,vēl ņemot vērā vecāku viedokli.

Poteriks  izvēles iespēja var radīt vēl vairāk sarežģījumu, kā izvēles neesamība

piemēram, sabiedrībās, kur vecāki nosaka ar ko jāprecās un tev atliek vienīgi pielāgoties un iemīlēt vai ciest visu mūžu ..:)

AivarsN  Varbūt savureiz tā vecāku izvēle bija pat labāka. Dzīves gudrība,ļoti objektīva precību kandidāta un viņa ģimenes novērtēšana,nevis kā jaunie,caur rozā brillēm. Vēl pirms kristietības,kad mūsu senči nevarēja sameklēt to īsto,esot lūguši padomu ciema zintniekam,baltajam tēvam,krīvam,kā nu tad viņu dēvēja. Un tas vienmēr atradis to labāko kandidātu,jo ne tikai pārzinājis astroloģiju un citas senās zināšanas,bet arī labi pazinis visus apkārtnes jauniešus.

irgo  ....tieši kas var būt tas, kas liek otrā vilties?
Vai tiešām nezini ka jebkurās attiecībās viens mānās lai iegūtu , bet otrs lai nezaudētu ?

elemele  vilties otraa var deelj nepareiza saakotneejaa priekshstata. Ir cileeki kuri citos rada uzticiibu ar it kaa nevainiigu izskatu, sapraatiigu runu,labiem darbiem. bet tad peeksni pasaka kaut ko kas ar visu ieprieksheejo nesaskan un ja signaals nav uztverts vel nodara paarestiibu.

AivarsN  Neatceros,kā sauca tos amerikāņu psihologus,bet precēts pāris. Viņi apgalvo,ka sievietes jau dzimušas aktrises,lai izmantotu vīriešus. Attiecību noturība atkarīga no sievietes aktrises talanta un vīrieša lētticības. Nu,kaut kā tā. Arī Vēdās jau rakstīts kas līdzīgs. Par izmantošanu gan nav pieminēts,bet ka no sievas prasmes manipulēt ar vīru,atkarīga gan laimīga ģimenes dzīve,vīra pašapziņa un karjera. Šodien sievietes strādā algotā darbā un taisa karjeru. Vīram,ja vēl nav aizbēdzis,ar visu jātiek galā paša spēkiem un vēl jāpacieš sievas kritika. Ak jā,tagad jau mēģina ieviest modi vīriešiem bērnus audzināt,lai netiktu traucēta sievas karjera. Kāda te vairs laimīga izvēle? Gluži kā demokrātiskajās vēlēšanās,no ļaunumiem var izvēlēties to mazāko,vai nepiedalīties vispār.

ahava  Ar nemainīšanos domāju cilvēka temperamentu, psiholoģisko tipu utt., arī to vai ir, vai nav aktīvs prāts un sirdsapziņa var saprast ļoti ātri. Ņemot Fargo piemēru, ātri var saprast kam koks tiks izmantos karotēm, krellēm vai sapūšanai. Ja mēs to paanalizētu pirms sākt celt torni, vilšanās būtu daudz mazāk un mainīties kopā daudz interesantāk.

Motomeitene  CITĀTS: Jebkuras attiecības starp pretējiem dzimumiem ilgtermiņā beidzas ar vilšanos un šķiršanos. Punkts

Es nepiekritīšu.. Kāpēc? Kas ir vilšanās? Vai tava egoisma, interešu ēnas puse? Attiecības ir kā mācības. Mācāmies mācāmies, ir kontrodarbi, lekcijas, praktiskie darbi... Galu galā attīstamies, viens otri pilnveidojam, dodam un gūstam.... Ja ir vilšanās, tad nav bijusi pareiza enerģijas apmaiņa...un esi koncentrējies, iespējams uz to, kas nav tavai dvēselei vissvarīgākais...jebkurš zaudējums ir mācība.

uusins  Nav pareiza vai nepareiza izvēle. Mēs satiekam tos, kurus mums ir jāsatiek. Tas, ka paši neprotam atrast tajā visā jēgu vai saskatīt, ko mums tajās attiecībās vajadzēja iemācīties, nenozīmē, ka tās bija nepareizas.
Cilvēks, savā būtībā, nemainās. Bet apkārtējo apstākļu un cilvēku ietekmē, cilvēks mana savu rīcību, paradumus. Bieži vien, kad mēs nespējam šis pārmaiņas pieņemt, visticamāk, paši esam bijuši tām pārmaiņām par cēloni. Laiks visu izskaidro. Bet tikai tiem, kuri vēlas saprast, kas tieši salaida visu "dēlī". Lai augtu un veidotu vēl labākas attiecības.