Es lēni gāju un pārdomāju...

ponytail_PA  Cik labi, ka pasaulē vēl ir tādi cēli, nesavtīgi cilvēki, kuriem pašiem dzīve sakārtota kā Šveices pulksteņa mehānisms, bet viņi joprojām domā par citiem - nelaimīgajiem! /sajūsmā un aizkustinājumā notrauš asaru/

Deisa  Tautas gudrība - Ja ko dari, daudz nedomā. Ja tomēr dari un domā, tad vismaz neraksti. Ja domā, dari un raksti, tad labāk neparaksti. Ja dari, domā raksti un paraksti, tad nebrīnies!

DanaL  Pats sev iekakāji - pats taču uz šo ārprātu esi parakstījies - 37 gados (jauneklis) ar 35-gadīgām pensionārēm. Vispār jau jūtu līdzi - grūti cilvēkam, kam nekur nekas nav labi. Bet viņš kā partizānis - tik un tā nāk un cīnās, nāk un cīnās :)) Respect!

Jevpistinija  Mana seja nav ne viena, ne tā pati, un redzējis neesi ne ātri, ne lēni ejot. Nav ko pļurkstēt.

jozolsen  Pa pārvēršās par soliņu pie parādes durvīm , kur piespļaudīts -pieķēzīts ar saulespuķju sēkliņu čaumalām..Un vienas un tās grupiņas bābas to dara..Saucot to par izklaidi..
Ja nebūs veslīgā opozīcija ķēzītājām , tad arī šo sadaļu Pa var vērt ciet..Seksa sadaļu jau gadus divus vajadzēja aizklapēt ciet , jo komenti ir stulbi un arvien stulbāki paliek..

ALVASETE9  Es dzērājs vīriņš,
Es lēni gāju,
Es lēni gāju
Un pārdomāju.

Es pārdomāju,
Kur mani raksiet?
Kur mani raksiet,
Kad es nomiršu?

Rociet mani krogū,
Krogū zem galda,
Lai varu redzēt,
Ko draugi dara.

Vai dzer tie alu,
Vai brandavīnu,
Vai kārtis spēlē,
Vai meitas mīlē?

I’ dzer tie alu,
I’ brandavīnu,
I’ kārtis spēlē
I’ meitas mīlē!

Tie manu kapu
Ar alu laista,
Ar alu laista,
Ar brandavīnu.

Vanesa15  Te nav skaidrs formulējums, ko visiem pēc stabules jādara. Katrs izklaidējas vai meklējas kā grib

HOUSE  Kārtējo reizi pārliecinos, ka viss sakrīt, kļūdas nav. Ir cilvēki, kuri stāvot uz daudzstāvu mājas balkona skatās zvaigznēs un tie, kas spļauj. Ir te kādi pāris čaļi, par kuru prāta spēju neņemos spriest, bet viņi raksta tēmas, ko citi neuzdrošinās un ir tur sava daļa patiesības. Jā, ne ērtas, bet jums jau tikai patīkamas lietas var rakstīt, vai ko banālu, par sekasu, tad gan intelekts te iet pāri malām. Jā, es esmu ciniķis, bet lielākoties pret sevi un kā kāds te vēlējās padižoties un izteicās, absolūta nulle...toties es neesmu pašapmierināts egoists, kuram drīkst teikt tikai to, kas ausij tīkams. Līdzjūtības un asaras gan pietaupiet sev... jo stāsts jau nebūt nebija par kādu personīgi, bet daži to attiecināja tieši uz sevi un droši vien tā arī ir.