Pārvarēt to BRĪDI.

Domāju neesmu te vienīgais,kam ir bijusi sāpīga šķiršanās.Kad kādreiz tik tuvs un dārgs cilvēks kādā brīdī vnk pasaka"Es Tevi vairs nemīlu.Tu man neesi vajadzīgs.Es aizeju." Tādā brīdī tiešām apjūc un vairs nezini ko darīt.Jo sāp,patiešām skaudri SĀP!!!Jo liekas ka Tev it kā atrava dzīvas miesas gabalu.Un pret šīm sāpēm nav nekādu zāļu.Tikai laiks,bet cik ilgs?Kā novērst domas?Piespiest sevi nedomāt?Ja nesanāk.Vai esat izjutuši šīs sāpes un kā tikuši tam pāri?Kā atceraties to liktenīgo BRĪDI?Kā ir justies pamestam?

av2  taapeec, aiziet vajag pirmajam.Ja juuti, ka visas saak jukt, un brukt. Negaidi..kameer tevi pasuuta.
Teoreetiski domaaju, kaa taa ir vieglaak.

HOUSE  Nu trakas lietas, esi te tik daudz rakstījis, ka sanāktu vesels meksikāņu seriāls. Man sirdi raun laukā, neraksti vairs, lūdzu... citādi es pa sevi negalvo, nāksies no kreņķiem pierīties:)))

Oskars40  Pats esi vainīgs - no normāliem vīriešiem sievietes neaiziet ! Tagad vari lekt uz ecēšām !!!! Ņemt iekšā , vai aiziet pakārties ! Striķi un ziepes uzdāvināsim , bet apraudātājus negaidi - tie nebūs !

cita  "...Kā novērst domas? Piespiest sevi nedomāt? Ja nesanāk..." C)
Es, savā naivumā, biju domājusi, ka tam domāts OHO...

neonilla  Pasaule ir tā iekārtota, ka jāprot šķiršanos pieņemt kā pašsaprotamu notikumu. Nav jāveic izmeklēšanas, nav jāuzdod jautājumi uz kuriem nav un nebūs atbildes. Dzīve turpinās.

limonija  Jāsakārto sava dzīve - risini savas problēmas, lai dzīve būtu pēc iespējas labāk sakārtota un piepildīta. Konkrēti runājot - iespēju ir daudz. Var remontēt dzīvokli vai vispār pārcelties uz citu vietu(lai nekas neatgādina bijušo), risināt darba lietas, sākt kaut ko jaunu mācīties(kaut vai svešvalodu). Kad jutīsi, ka lietas ir labi skārtotas un dzīve pamazām iet uz augšu, mainīsies arī noskaņojums un var uzrasties jaunas attiecības. No nelaimes čupiņām cilvēkiem ir tendence izvairīties. Neceri uz Māti Terēzi - viņa ir mirusi...;)

juicy  Tā arī pateica - es tevi vairs nemīlu...? Tad jau īsta mazohiste tev gadījusies! Es gan tā nevarētu pateikt, tas taču ir velnišķīgi sāpīgi.

puuuka  Jo vairāk tu domāsi un celsi augšā visu savu dzīvi šeit, PA,jo ilgāk un sāpīgāk tev pašam,tu ar saviem ierakstiem pats visu laiku to podu izmaisi,lai nenosēžās,vienvārd sakot visu kas ir jau nosēdies,atkal cel augšā.
Viena pagale nekad nedeg,ta kā pats arī noteikti neesi bez vainas,es tev ieteiktu vienkārši pieeiet pie savas bijušas un palūgt piedowanu par visu ko tu viņai esi nodarījis,un vēl ar piebildi,kad arī tu viņai visu piedod,bet ne jau tā, ar augsti paceltu galvu,bet patiesi visu no sirds nožēlojot,un tici man pašam paliks vieglāk,un nesāpēs vairs tik ļoti.......pamēģini,lai gan teikšu godīgi,to nemaz nav viegli izdarīt.....

Aivars50  Nu ko tu te ņaudi . Vīrietis bet ņaud ! Kauns ! Nu pats esi vainīgs un tikai pats . No normāliem vīriešiem sievietes neaiziet ! Neņaudi , vainu meklē sevī ! Nepinkšķi , ej un strādā , muļķības nenāks galvā !

Zanda19  ......tas ļoti sāp, ir gandrīz gads pagājis, mūs pameta. Mani un meitiņu. Es uzskatu, ka nekāda cita drāšanās Tev nesadziedēs brūces. Ir jāpaiet laikam,katram tas ir atšķirīgs. Citam ilgāks, citam ne. Tici man, Tu pats jutīsi, kad būsi gatavs kam jaunam! Nenokar galvu,viss nokārtosies! Varbūt tas cilvēks nebija Tevis vērts, un Tu būsi tikai ieguvējs. To Tu sapratīsi tikai pēc laika, ko pavadīsi viens.

uusins  Ļoti ātri secināju, ka, šņukstot un sevi žēlojot, stiegu arvien dziļāk purvā. Sāku domāt. Un meklēt cēloņus, kas to ierosināja. Nospļāvos uz visu, kas sabruka: sakārtoju domas, sakārtoju sevi fiziski, atsāku aktīvi sportot.
Nekā sevišķa - tikai sāku aktīvi rīkoties

likky666  Ļoti labi atceros to brīdi, kaut arī ir pagājis diezgan ilgs laiks. Tu jau diezgan labi aprakstīji šīs sajūtas. Domas novērst ir ļoti grūti, bet var mēģināt. Sākotnēji jau laikam ir grūti tikt vaļā no depresijas. Tā kā toreiz nāca vasara, es sevi ievirpināju draugu lokā un nemitīgās ballītēs. Tiešam paldies maniem draugiem, kas mani atbalstīja dažādos veidos. Reizēm varbūt arī der tiem izstāstīt savu sāpi, jo tad viņi zina, ka varbūt vairāk jāpacenšās un vairāk jāpievērš uzmanība. Tāpēc jau viņi ir draugi.
Pa vidu bija arī "plāksterīši", kuriem jau skaidri biju pateikusi, ka nekas nopietnāks nebūs. Vai tie līdzēja? nezinu. Varbūt tik lai celtu pašapziņu, ka neesmu viena, ka joprojām esmu iekārojama, un, ka varbūt ne gluži es viena pati esmu vainīga pie tā, ka mani pameta.
Pēc tam nāca darbs. Vispirms darbs ar sevi, kur mērķis bija izveidot sevi par tādu cilvēku, lai viņš nožēlotu, ka pameta mani. Un tad jau arī nāca reālais darbs - tā ka nezināju, kas ir atpūta.
Ir pagājuši 3 gadi, vēl joprojām iedomājoties par viņu nedaudz sažņaudzas sirds un gribas viņu nosaukt nejaukos vārdos, taču vairs jau nav tā kā bija. Redzot ziņu par to, ka viņš ir saderinājos, es klusībā nejauki nolamājos un turpināju savus ikdienas darbus. Dzīvē ir izveidojušās citas prioritātes.

gunda10  Cilvèki mainás vai nu záles vai saprast ka citam labák altruisms . Pèc problèmám grib kaut ko izcilu vìriešiem tas ir izskats.

gunda10  Ir tiesìbas mainìties.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu