Dod, Dieviņi citiem dot ne no otra mīļi lūgt.

mirga  Mans ikdienas darbs saistās ar netiešu ziedošanu ikdienā. Bieži, lai kvalitatīvi veiktu savu darbu, ieguldu savu naudiņu. Nelielu, bet laika gaitā salecas laba summiņa. Ziedoju naudiņu slimajiem bērniem. Bet ikdienā , ja nepieciešams ziedoju, bet tikai tad, ja redzu, ka tas nepieciešams. Dzīvoju pēc principa- dots devējam atdodas. Ne jau naudā, bet varbūt smaidā, labos vārdos, attieksmē. Ne jau vienmēr. Bet šos izņēmumus neņemu galvā.

fargo  jurks arī mēģināja klauvēt, tu uzskatīji par vajadzīgu viņu nolamāt. vēlreiz. vnk lasot tavu tēmu atcerējos to komentāru. tās tēmas autors juta iekšēju pacilājumu un varbūt arī tu juti, kad veidoji šo tēmu.
labestības uguntiņu iededzināšanas garā, varbūt varētu otru labāk izprast, esot līdzīgā situācijā. vai tas nebūtu kā tāds praktisks solis, tikai gara virzienā? līdzīgs parku ceļmalu sakārtošanai.

pomerance  netīk man uzspēle, patoss, samazināmās formas un Dieva piesaukšana, kad vajag un, kad nevajag

eloiza  Man patīk dalīties. Bet ne tikai Z- svētkos. Dāvināt prieks ir lielisks....un nevis dārgās un ,reizēm, nevajadzīgās lietās,bet vienkārši tāpat. Skaisti kopā būšanas mirkļi ar kaut ko īpašu.

Paula6  Piesardzīgi izturos pret tiem, kuri par savu labestību atceras Ziemassvētkos vai kādā citā nozīmīgā dienā. Pārdomas radās par autores vārdiem" vai ir vērts cūkām pērles bērt, lai katrs pats izpērk savu karmu"...vai tā būtu labestība, līdzjūtība vai arī tāda nevērīga mēģināšana būt labākai par sevi zemāko? Bet nu vismaz ir labi, ka ir tādas domas...
Otram dodu savu mīlestību, smaidu, labu vārdu, uzmanību, jo tā bieži vien ir daudz svarīgāka par naudu un nemeklējot kādu īpašu dienu. Tāpat ar Z-svētkiem...sanāk visa dzimta, ir katram viena dāvana sagādāta vai paša pagatavota savlaicīgi ar mīlestību un tikai viņam adresēta, ar labiem vārdiem, mūziku un dziesmām pasniegta.
Nauda un materiālās vērtības ziedojam ne kādā noteiktā kārtībā, bet tad, kad vajag un noteiktam mērķim.

vilx  Cik sapratu no augstāk lasītā, uz Ziemassvētkiem neviens nekādas labestības dāvanas nedāvinās, un katrs savas sirdsapziņas nomierināšanai ir izdomājis savu iemeslu, jeb viens ir izdomājis un pārējie piebalsojuši. Par to ikdienas dāvināšanu di-šat kā zariņa govis.

Luusila  Virsrakstā liktais sakāmvārds kaut kā nesaistās ar svētku apdāvināšanos, bet gan citādu situāciju, un tanī sakarībā varu teikt, ka simtkārt grūtāk ir pieņemt, nekā iedot.

Gunciitis  cūkas izaudzē pati tauta ,pajautā ,ja kaimiņš ,sāktu pl´´´´´´´´´´´´´´
ēst ,latvju karogu ,sev ,ko darītu tu ? turcijā tāds būtu pagalam,,,,,

ne_meklejumos  Esmu laimīga, ka varu nodrošināt saviem vecākiem visu nepieciešamo atbalstu vecumdienās. Arī ziedojot asinis, esmu laimīga būt devēja ne saņēmēja. Reizēm kādam slimam uzskaitu, ja redzu tam atdevi. Reizēm tie lūgumi uzdzen dusmas, ar prātu apzinos cik neētiski mākslīgi uzturēt cilvēka dzīvi, glābt neglābjamos.

Jevpistinija  Ja ir tik briesmīgi labdarīgs, ka savas personas sakustināšana jau šķiet kā pērļu kaisīšana, un vēl cūkām, fui! Tad gan labāk neko nedarīt, pietaupīt to savu eiriku, arī par logā iekarināmo enģeli nemaksāt. Lai tās cūkas pašas ar savu karmu, a mēs paši ar savu, piedir#to. Gan jau izmēzīsim.