Kad jūtas ir pretrunā ar pienākumu, kas ir prioritāte pār visu?

Sakta  Kāpēc tik hroniski vienmēr baidies no uzbraucieniem? Tas jau sāk izklausīties pēc paranojas. ;)
Par tēmu: es nevarētu bez jūtām un ja cilvēki viens otram jau krīt uz nerviem, kā nereti gadās, tad kam tāds pienākums "gariem zobiem" pildīts? Tādu es atzīstu tikai pret bērniem un vecākiem, tas paliek līdz mūža galam.

mellene_x  īsti nesapratu, kā var būt pienākuma nasta bez jūtām ģimenē?? Un kāds sakars jūtām ar darba pienākumiem? Prioritātes vienmēr ir jāizvērtē, un tā katram būs sava..manā skatījumā , pienāķumi ģimenē var būt tikai un vienīgi ar mīlestību.,.

ponytail_PA  Vispār, darbā vajadzētu gan bez jūtām.

miers2  Viss atkarājas no porcijas lieluma :) Ja cilvēks ir gana atēdies no jūtām, tad viņš var justies labi , ja ir stabilitāte un pienākumi. Bet ja ir ilgi dzīvojis pienākumos un bez spilgtām emocijām, tad var izrādīties, ka jūtas viegli sagroza galvu

psychobitch  jūtas rada attieksme, ja tiec novērtēts par to, ko dari, pienākums ir atbildības uzņemšanās par tiem, kuri ir atkarīgi no tevis un to izpilde vai nespējā to pildīt, ir tavā briedumā vai saprotamāk tev, paskaidrojot, cik esi pieskaitāms pie pieaugušajiem vai palicis b/d līmenī.. ja jūties nenovērtēts, meklē citas iespējas, paplašini apvāršņus, jo nevar neko iedot tas, kuram nav ko dot, pat pie vislielākās gribēšanas...

Bjarka  ..kāds kuram mērķis, piemēram, var strādāt bez patikas, lai kaut ko iemācītos, lai nopelnītu, lai atdotu parādus..to var, ja tas nav bezgalīgi..tad kā cietumnieks skaiti dienas un gaidi to brīdi, kad tiksi brīvībā..reizēm var gadīties, ka pavisam nejauši iepatīkas tas, ko dari - arī tas nav izslēgts. Attiecībā uz jūtām - piekrītu Saktai..tas nav attiecībās iespējams..es nespētu. Filmās rāda par pārīšiem, kuri nokļuvuši uz neapdzīvotas salas vai ekstremālos apstākļos, iziet caur uguni un ūdeni un iemīl viens otru..

jurks  Nekādi miesas sodi jau nav paredzēti par šo tēmu!! Tā ka nebaidies! Pērienu nedabūsi!! Vari darīt tā, kā esi ieplānojis un kas tur vēl ko var ietekmēt?? Nejau kāda iebildumi vai atbalsts tev liks pārdomāt!!

marselis  tatad ta nav "prioritate",bet pasapmans-,domama,ambicija,soc.-kult.vides diktatura,
bet pienakums,ko dikte kads cits (manipulesana)!

HOUSE  Ļoti ilgi, jo ilgāk, jo bezjūtīgāk spēju aiziet no realitātes, kas man pašam rada pārdomas. Es neapspriežu darbus, patīk, vai nē, es izpildu, daru, jo tā vajag. Man ir veids kā sevi motivēt. Vai tā ir labi? Nezinu, droši vien nē, toties tas ir veids kā panākt, ja vien ir vēlēšanās ko sasniegt vienam. Var ņemt divlitrīgo, kamēr tādi vēl ir un domāt, ka viss ir slikti. Izvēle pastāv...

uusins  Darbā - es pagriežos un aizeju vai beidzu ar to nodarboties. Kad nav kazai piena, tad nav. Ja man nav iespēju visam izlikties darbā, gūt no tā kaifu un gandarījumu, tas mani notrulina, garīgi nogalina.
Ģimenē... Izšķīrāmies. Tā bija viņas iniciatīva. Bet laiks parādīja, ka šādi bija labāk. Arī mūsu kopīgo bērnu dēļ.
Prioritāte pār visu - lai es labi justos. Tad es spēju sniegt saviem mīļajiem nepieciešamo un vēl vairāk, kalnus gāzt.

sandra111  nenesu,,,vairs nenesu,,,un jutos fantastiski.
esmu izlutinata egoiste,visu daru sev pa prieku.

LaskovijMerzavec  Neviens jau Tev neliek nest to pienākumu. Paša brīva izvēle nest vai nenest

rudensroze2  Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas, ko nevajadzētu jaukt kopā.Dzīve bez jūtām ģimenē , pat ja ir pienākums pret bērniem, nevar ilgi turpināties, jo meli ir meli , un ar laiku sagandē arī bērnu dzīvi.Vēl mazāk to saprotu, ja tas skar tikai divus pieaugušus cilvēkus, kas pragmatisku jn mantisku apsvērumu dēļ paliek kopā un velk to skumjo nastu.
Citādi ir ar darbu.Tur nu es par jūtām nerunātu.Jācenšas atrast darbā kāda rozīnīte, pamainīt ko savā darba vietā un režīmā, lai tas būtu paciešamāk un jaukāk.Ja nu ir tā, ka izvēlētā profesija ir galīgi garām, tad gan vajag to laicīgi saprast un darīt ko citu, nevis mocīties mūža garumā sakostiem zobiem.Abos gadījumos izvēli tomēr nosaka tas, ka šī ir mūsu vienīgā dzīve, citas , ko sabojāt ,nebūs

keksene66  Viss no katra cilvēka attieksmes pret dzīvi un viss galvā . Katram savs .

Vollija  Dzīvot ar kādu kopā tikai pragmatisku iemeslu, pienākuma vai bērnu dēļ ir grūti, bet kādu laiku iespējami, tomēr viennozīmīgi līdz brīdim, kad satiec kādu, pret kuru ir jūtas un saproti, ka gribās dzīvot pa īstam un no sirds!

Bet darbu, kurā ļoti labi var nopelnīt, bet kurš nav "aicinājums", var visai veiksmīgi darīt līdz brīdim, kad ir sasniegti kādi konkrēti mērķi - iegūta materiālā bāze kaut kam svarīgam.

Bet, dzīve ir dzīve... Un reizēm jau cilvēki izvēlas apvienotos variantus:
-pragmatiska un formāla laulība + mīļākais;
-pelnošs, bet neinteresants darbs + hobijs.
Katram pašam jāizvēlas, jāriskē, jāvienojas ar savu sirdsapziņu un jānosaka savas vērtības!

Skarlete  ...līdz vadzis lūzt...

Darbu var pamainīt, bet sirdslietās jādomā kas aiz Tevis paliek!

AivarsN  Ja nav paveicies attiecībās,tad darbu gan vajadzētu izvēlēties tādu,ko dari ar prieku un mīlestību. Tā ir arī brīnišķīga dzīves motivācija,gandarījums,ka spēj būt šai pasaulei noderīgs. Es tikai pavisam nesen sāku strādāt savā sapņu profesijā. Sajūtas ir vienreizējas un arī rezultāti neizpaliek.

Chris1986  Nevajag aizmirst, ka te viss ir sīks un nenozīmīgs un ka mēs te esam ceļinieki tikai uz īsu brīdi un mūs gaida mājās - uz Siriusa!

SaintAmon  tava sirds ir tavs iistais un vieniigais padomdeveejs...:) neuzspied sev neko... taa nekas nesanaaks un buus tikai sliktaak un sliktaak... i tev, i apkaarteejiem... kaa man maaciija padomju armijaa: delo neponjatnoe, znach delo gavno...:)

bumpastiks  Jūtas var būt pretrunāmja iemīlies drauga sievā.Bet turpini nest savu nastu.

av2 var apstaaklli piespiest dziivot kopaa.cik ilgi, nezinu. cik abiem pietiek pacietiibas, un ja kaads saak "es gribu miilestiibu", tad...tad cauri.
A darbaa,... nākamās atbildes