Cik svarīgi ir apzināties pieļautās kļūdas?

jurks  Nekas nekur nezūd un neerodas no jauna! Ja es atceros to, ko un kā es esmu sazinājies ar tuviem cilvēkiem un mana attieksme pret viņiem, un arī mana izredzētā bija šo cietušo vidū, to atceroties un izdzīvojot, gribas zemē ielīst un vēl nezin ko, bet tur neko vairs nevar darīt, izlietu ūdeni nesasmelsi, vienīgais, ko var darīt ir nožēlot izdarīto un lūgt Dievam piedošanu, un censties laboties, un darīt gandarīšanas darbus, kaut kas līdzīgs kļūdu labojumam! Skaidrs ir viens! Nekas nepaliek nepamanīts! Par visu būs jāatbild! Labāk, ja to apzināmies pirms vēl nav par vēlu! Tikmēr, kamēr ir vēl žēlastības laiks!!

Neesmu_Alise  Manuprāt, cilvēki uz grābekļiem lec mērķtiecīgi, enerģiski un cerību pilni, ka šoreiz gan viss būs citādi........ (būs, būs)..........:))))))

sannda  Man līdzīgi kā Mellenei šķiet, ka attiecības nevar būt kļūda, vismaz savējās par tādām neuzskatu, jo tās bija labas un foršas tajā dzīves periodā, kad tās bija, un nākamās bij pilnīgi savādākas. Es pat par pieredzi to nesauktu, tā vnk ir dzīve.

miers2  jūs te gribat spriest diezgan objektīvi, bet tā ir slikta pieeja jautājumam :( , jo pareiza atbilde ir Subjektīvs spriedums - katram savs! Protams, ka es zinu savas kļūdas! Nu un tad? Tikai agrā jaunībā var pieļaut nezināšanas kļūdas, bet reāli tas saucas - Intuīcija! ..mēs pieļaujam kļūdu tāpēc, ka šī kļūda ļāva mums justies ērti un mūs nepazemoja, kā būtu tad, ja mēs rīkotos "pareizi" - tieši tik vienkārši! Tagad mēs esam gudrāki, bet būtība nemainās, ja savas kļūdas saucam nevis par emocionālām ērtībām, bet saucam tās par dzīves pieredzi :)

Sakija  Man šķiet, ka nevajadzētu lietot vārdu "kļūdas", šajā, attiecību kontekstā un, laikam arī, vispār dzīves dzīvošanas kontekstā. Tagad ir tā kā ir. Un tas ir izejas punkts nākamajam mirklim. Un viss. Bez iespringšanas un viegli. Lai kā arī viss neizskatītos.

Nav tā, ka kaut kas mūsu rīcībā jebkad ir kļūda (tādā matemātiskā izpratnē). Tā, tiešām, ir tikai pieredze, vēl pareizāk, pat, būtu teikt, vienkārši dzīves dzīvošanas process. (Vienmēr, raugoties atpakaļ, ir skaidrs, ka darījām to, kas tajā brīdī bija vienīgā iespējamā rīcība ar tā brīža dzīves izpratni! Un vēl vairāk iedziļinoties ir skaidrs, ka ar šodienas pieredzi tiktu darīts gandrīz tāpat. Ja nedarītu tāpat, tad vienkārši piedodam sev to, jo, lai vai kā, tajā mirklī tā bija mūsu reālā izvēle. Tad kāpēc lauzīt galvu par to, ko nekad vairs neizmainīt.)

Turpinot, - lai pateiktu, ka kaut kas ir/bija kļūda, ir jāzina vēlamais rezultāts. Bet - vai mēs, cilvēki, spējam šo (sevis, attiecību vai savas dzīves) rezultātu "zināt" tā pareizākajā izpildījumā un savu dzīvi dzīvot šajā "pareizajā" virzībā uz to "pareizo" rezultātu. Nedomāju, ka jelkad kāds, pat visviedākais, to zina un spēj. Jebkura cilvēka dzīve ir viņa paša eksperiments konkrētajā/dotajā vietā, laikā un esošajos apstākļos. Un cilvēki, kas ienāk mūsu dzīvē ir tikai "dotie apstākļi", lai atklātu jaunas šķautnes sevī. Meklēt šajā procesā kļūdas ir lieki. Bet nav lieki analizēt pašam savas izpausmes un savu rīcību dotajā dzīves situācijā. Ar piebildi, ja cilvēks spēj raudzīties uz sevi, savu rīcību no malas, attālinoties no emocijām un no pāridarījuma sajūtas, ja tāda radusies. Kamēr ir emocijas, tikmēr nav vēl laiks analīzei. Ir jāpagaida.
Vēl gribu piebilst, ka mēs nezinām arī savu "gatavo" versiju, lai pateiktu, ka to vai šito mums nebija jāpiedzīvo. Viss ir likumsakarīgi šai dzīvē. Un tā uz to jāskatās. Analizējot sevi, savu attieksmi, savas reakcijas, lai rezultātā iepazītos ar sevi, nevis meklēj

Sakija  ..., nevis meklējot kļūdas (jo tādu nav).
- Jo nav pareizo un nepareizo dzīves dzīvošanas versiju.

miers2  >av2
Atsperīgs dupsis taču ir pat ļoti nopietns iemesls, vai ne, av2 ??

Rashela  ...tikai apzinies, ka kļūdas ir jāredz un jāpiedzīvo, lai iegūtu pieredzi, mācību un motivāciju rīkoties savādāk turpmāk... Ja laipnības, mīlestības, iejūtības, miera vairošana nav Tavas rīcības vadmotīvs, visticamāk rīkojies kļūdaini...

miglainaa_plava  Visulaiku analizēju, kamēr neesmu sapratusi kļūdas esmu nemierā. Domāju, mēs tieši tāpēc dzīvojam, lai attīstītos un to var izdarīt saprotot savas kļūdas. Tiklīdz saproti, tā nonāc nākamajā levelī, kā spēlē. Vecās kļūdas neatkārtojas, bet nāk atkal jaunas. Kamēr vien nonāc harmonijā ar sevi un apkārtējo, tad ir miera un laimes periods. Pēc tam atkal būs krīze, jo tāda dzīve mums ir lemta - tikai uz augšu, tikai atīstīties. Ja nebūs problēmu pašai, būs problēmas bērniem, vai skolniekiem, vai valstij, vai pati atradīsi....

miglainaa_plava  Fargo - ģeniāli! Filozofs tu mūsu! :)))))

never_pa  Var izvērtēt tikai to, ko tu nevēlies. Bet katrā gadījumā ir viss savādāk. Vienīgais pareizais risinājums ir spēja elastīgi domāt un risināt situācijas, kādas var rasties. Stagnāti kāps uz grābekļiem atkal un atkal.
Lai arī saka, ka cilvēki nemainās (lielā mērā), tomēr ar laiku, kaut kas mainās. (cilvēkiem, kas vēlās augt un kaut ko dzīvē mainīt.)

werty  Sviests!Visi dzīvos bez kļūdām kā enģeļi?Svēti,pareizi.Kas tad ir kļūdas un kas nav?Kas vienam kļūda,citam pareiza rīcība.

coldlands  Mani uz grabekliem ka pie magneta pievelk, un es soloju pie tiem, apzinati, augstu paceltu galvu, un BAM, pecak pats sev, mol zinaji ka ta bus.
Nevaru saprast, tolji piedzivojumu gars, tolji lohs galigais.

Chris1986  Zin kā ir - domāt visu laiku, ka ja kko ne tā izdarīšu, tad šamā notīsies. Ļoti lētas šādas attiecības un viņa noteikti nav īstā gadījusies

Lilitt  Kad apzināsies savas kļūdas - pāriesi jaunā līmenī ;)

Neratnais  Es uzkapu otrreiz uz graBekla. Laikam jau nenozeloju.

Kristine_78  Es vienmēr meklēju kur esmu kļūdījusies, jo tikai tā ir iespējams noturēt savas attiecības pozitīvā gultnē.

Geisha  Ko tur daudz analizēt un domāt kā būtu ja būtu? Dzīvot vajag vienkārši - nespļauj katliņā no kura ēd, pasaki labu vārdu otram cilvēkam, palīdzi ja vajag. Un viss. Ar grābekļiem vispār jau laukos sienu kasīja. Un katrās attiecībās ir kaut kas labs. Ja būtu bijis tik slikti nu nebūtu cilvēks veidojis attiecības. Ar galvu vajag domāt nevis kādus grābekļus meklēt (vienmēr kāds vainīgs).

KOMPETE  lady super, ar augstu apziņas līmeni apveltīs cilvēks tiešām kļūdās minimāli. Ar ko vieds cilvēks atšķiras no gudra? Gudrs prot izgrozīties no sliktas situācijas, kurā vieds nemaz neiekļūst.

Riiza  Domāju, ka ir vērts analizēt. Un vajag analizēt. Un turpmāk rīkoties, ņemot vērā gūtos secinājumus no iepriekš pieļautām kļūdām.

111zaagis111  kāpēc bijušais/bijusī aizgājis citus ceļus? _ Dievs mani pasargāja, iedeva ko daudz labāku. Kāpēc uzskatīt ka izšķiršanās ir kļūdas sekas. Viens posms beidzās, iespēja sākt jaunu. Nav kļūda ne viss mūžs ar vienu , ne katru gadu, mēnesi, nedēļu cita.