Kā cīnaties ar negatīvām emocijām?
Ja kāds ir jūs pamatīgi sadusmojis,nokaitinājis tā ka iekšā viss vārās.Vai dodat savām emocijām vaļu?Kārtīgi izlamājaties un varbūt pat iekaustat to kas krīt uz nerviem?Vai tomēr saņemat sevi rokās un cenšaties dusmas un naidu sevī apslāpēt?Geisha Dusmās 5 minūtes bļaustos un tad ir miers. Ļaunu prātu neturu.
trussardi ...Nekad ,dzirdi ...nekad nepacel rokas! Un pec uzdota jautajuma veicis ikdienas pienakumu vari drosi nodoties sev tikamajam!...
neko
Nekad ,dzirdi ...nekad nepacel rokas!
---
Neredzu atšķirību starp roku vai balss pacelšanu. Vienas un tās pašas uzvedības izpausmes formas, vienkārši katrs paceļ to kas spēcīgāks:) Sievietes gadījumā gan tādu vienkārši neuztveru nopietni.
mellene_x izskaiti līdz 10...
Liigucis Neg. emoc. izlādēt otram nekaitīgā veidā! Piem. plēst traukus...:)))))))))))
Sanntana Kad uznāk "dusmu lēkme", ja var pabļaustos, bet labākās "zāles" pastaiga svaigā gaisā gar Daugavu. Vēl kādreiz eju dušā kontrasta. Vārdu sakot, mēģinu atbrīvoties tā lai kādam nenodaru pāri.
likky666 Ai... daudz kas atkarīgs no situācijas. Ir brīži, kad savaldos, ir brīži, kad izbļaustos, ir brīži, kad iesitu kaut vai galdam... Tiešām, nav tāda standarta varianta.
Regente cenšos atcerēties, kad pēdējo reizi dusmojos un kā dusmās uzvedos... hm, neatceros :) Ja rodas negatīvas emocijas- aizeju. Līdzīgi, kā: ja smird, tad neostu; ja negaršo, tad neēdu.
DabasJanis Ir jāiznīcina dusmu izraisītājs.
Regente
--> DabasJanim 17:08
Tas, kas Tev izraisa dumas, kādu citu varbūt dara laimīgu. Kādēļ gan kādam laupīt laimi? :)
jurks Brīžiem ir tādas situācijas, kad grūti noturēties, ir gadījies ka balsi nesavaldu, bet paldies Kungam, nav nopietni cietušo, kuriem būtu aizvainojums uz mani visas dzīves garumā! Nevajag uztvert personīgi visu to, ko kāds kaut kad par mums runā, vai vēl kā! Bet ja mēs uzķeramies uz mūsu pusi vērsto ļaunumu, tad pretinieks ir trāpījis mums sāpīgajā vietā, un viņš ir uzvarētājs! Tā ka, ir vajadzīgs aizstāvis un padomdevējs, kurš visu laiku ir nomodā par mums, kā par maziem bērniem, jo tādi mēs, patiesībā, arī esam! Vai Tev ir savs aizstāvis un mierinātājs?
Kristine_78 Eju paraudāt :)
Deisa Izbļaustos un tad eju vienatnē pasēdēt pie loga un paklusēt. Ja ir lādzīgs laiks, eju laukā pastaigāt vai ar riteni pabraukāt, domās pie sevis vēl ilgi purpinot. :D
no_matter Dzīve ir iemācījusi ne tikai savaldīties, bet arī pēc kāda laiciņa novērtēt situāciju objektīvi un bieži vien nākas secināt, ka pati esmu salaidusi kaut ko grīstē...
piladzoga Es nedusmojos,jo dusmošanās neko neatrisina..Ar negatīvām emocijām tieku galā... nodarbojos ar jogu ..staigāju gar jūru utt.
ne_klausos
Šaubos, ka mūžu iespējams nodzīvot bez "uzvārīšanās". Ja nu vienīgi tīrs flegmatiskais temperaments. Reizēm, šķiet, nesāpīgāka ir izbļaustīšanās nekā mierīga, bet ironiska situācijas (nedod, Dievs, partnera) raksturošana. Parasti jau pēc negaisa iestājas saulains laiks un prāts atsāk darboties. :)
P.S. Dusmas un naids nebūs viens un tas pats.
bella_ Kārtīgs fiziskais treniņš vai sporta zāle vai ritenis vai bokss vai viss kopā .... un negatīvo emociju vienkārši nav
zetiine
Manā uztverē dusmas ir tik pat nepieciešamas jūtas kā prieks. Negativitāte parādās tajā brīdī kā es viņas izpaužu - vai bļaujo uz kādu vai runājot par to, kas neapmierina.
Dusmas ir neatņemama cilvēka dzīves sataavdaļa. Dusmas parāda, ka kaut kas esošajāsituācijā nav tā kā cilvēks vēlas. Vērts ir viņās ieklausīties.