Vientuliba kā sods / ?

Lovetta  neesmu bijusi vientuļa kopš 2008 gada, ne mirkli...ilgojos pēc vismaz pāris dienām vientulības, tā būtu dāvana

tas2  Veiksmīga sastapšanās tā ir vien laimesspēle,bet vientulība nav sods - varbūt laiks pārdomām,meklējumiem.

Taira  Daži jau atkal tēlo gudrīšus ar vārdiem sods, karma, liktenis. Bet iespējams ka notiek tā kā jānotiek. Arī līdzcilvēki veido kaut ko mūsu dzīvēs. Mēs varam mainīties, atzīt savas kļūdas, bet kādam tas pat prātā var nenākt, arī tas ka viņš veido sev sodu, karmu, likteni, kas kaut kad kaut kā izpaudīsies.

ne_klausos  Cēloņsakarība (no Neko komentāra). Viss notiek tā, kā tam jānotiek. Būtiskākais to neuztvert kā vientulību (kur nu vēl kā sodu!), bet kā savu dzīvi, kuru plus mīnus es pati veidoju.

tas2  Nav jau jāgraž sava sirdsapziņa dēļ tā ka nevēlas kādam(-ai) tur upurēties,pakļauties,izdabāt,bet dzīvot vairāk sev.Saderība un intereses kopējas -ir vai nu nav un tas neskaitās nekāds sods.

DabasJanis  Tā ir sasodīta izvēle, kas izdarīta apzināti vai neapzināti.

Kristine_78  Lovetta Jums taisnība.Šad tad vajag pabūt vienai lai saprastu ko vajag man nevis citiem, jo tad sapratīšu ko vajag arī citiem.Nav mazsvarīgs faktors.Paldies par Jūsu jauko atbildi, mani tā stiprināja

piladzoga  :DDD kas kuram ir sods ..vienam vientulība ..citam laulība

zetiine  Vienatne un vientulība ir dažādas lietas. Vienatne ir būt fiziski vienam 1 st., dienu, nedēļu un būt apmierinātam ar šādu situāciju un to izbaudīt. Bet vientuļš var justies arī starp cilvēkiem.
Ja cilvēkam attiecību neesamība izraisa vientulību, visticamāk, ka viņam ir grūtības būt kopā pašam ar sevi.

Hustler_  I´m not alone,When I´m strong in inside

Luusila  Sods, sods,- kā tad. Par to, ka neiedevi kaimiņu Fedjam.

neko  "Sods, sods,- kā tad. Par to, ka neiedevi kaimiņu Fedjam."
Ja runājam par kaimiņiem, tad ticamāk izklausās ka par to, ka iedevi:)))

adamsone  Nekad neesmu bijusi ne vienatnē, ne vientuļa, ja ir runa par to, ir kāds rumpītis tuvākā apkārtnē vai nav. Izbaudu vienatnību, kas reti gadās. Dvēselē vientuļa biju, esmu un būšu un nekādi apstākļi tur neko nemainīs.
Bet par šejienes tematiku - vientulība kā dzīvesdrauga neesamība ir liktenis vai kā te daži saka - tā vnk notiek. Notiek dēļ ģimenē iegūtās audzināšanas, dzīves apstākļiem, pieļautajām kļūdām un paša rakstura. Kā arī nejaušībām, kas nav mazsvarīgi. Gribas cilvēki varbūt paši veido savu dzīvi vai sakās tā darām. Zinu ne maz gadījumu, kad neko neveido un uzskata, ka dzīvē notiek tas, kam jābūt un ja kā nav, tad arī nevajag. Vai vismaz tā viņi runā. ;)

AivarsN  Ne katram laimējas atrast to liktenīgo cilvēku,ar kuru kopā būtu jaukāk nekā dzīvot vienam. Ne katram paredzēts lielais laimests,bet vai tamdēļ būtu jāpārdzīvo? Ja pasaulē ir daudz cilvēku,kuri tevi mīl un kuriem esi vajadzīgs,tad jau viss kārtībā. Varbūt ar laiku atradīsies arī tā otrā pusīte.

Snowagain  Vientulība nav ne sods ne dāvana, tāpat kā laulība. Katrai šai lietai ir savas pozitīvās un negatīvās puses. Dabā viss ir līdzsvarā (neitrāls).

Sassy14  Nu vientulība ir sods tiem, kuri vieni paši neprot dzīvot, bet dāvana tiem, kuri prot, grib un var vieni dzīvot. Un, ja cilvēks, kurš prot viens dzīvot, ir diezgan nejauka personība, tad vēl jo jaukāk, kad viņš dzīvo viens, tad vismaz nevienam netraucē, un tad ir dubultais džekpots. :D

Snowagain  Sassy14!
Ļoti precīzi, bet es teiktu tā - nav jauku un nejauku personību, tas ir subjektīvisms - ir personības, kuras Tev patīk, un kuras nē. Un kādam citam būs otrādi.

Vollija  Ja attiecības ir bijušas svarīgas un to izjukšanā jūties vainīgs, tad vientulība sākumā noteikti šķiet kā smags un smeldzīgs sods. Tomēr, ja attiecības bijušas mokošas un prieku nenesošas, tad vientulība sniedz atvieglojumu.
Bet kopumā - nebūšana attiecībās ne vienmēr ir saistīta ar vientulību, jo reizēm uz kādu laiku ir forši būt brīvai!:)