Pieskārieni attiecībās

neko  "Pieskārieni cilvēkam ir vajadzīgi ik dienas. "

Ja man nav vajadzīgi, tātad neesmu cilvēks?:) Cilvēks protams nav lopiņš, pie visa pierod, bet vai racionālāk tomēr nav iegādāties kaķi ja tik ļoti vajag kādu ņurcīt?:)

Ananda_A  11:07 :DDD

Deisa  Pieskārieni lieta laba, bet tik tiešām to nozīmība vairāk atkarīga no cilvēku uztveres tipa. Tā kā man primārā ir vizuālā uztvere, man svarīgāk lai ir patīkams tas ko redzu, un tikai tad seko pieskārieni. Nepatiks pieskārieni, ja tie būs no vizuāli nepatīkama cilvēka.

fargo  dažreiz man bija ļoti slikti. nu, tā. pavisam. panika. nezinu, ko darīt. izrādījās tas bija superaugsts asinsspiediens un pulss virs 140. ar tadiem parametriem, ka noskaidrojās... nebija labi. kāds tur brīnums.
vienīgais, kas man palīdzēja, sievas pieskārieni. tuvums. es pat nezinu, kas tā par sinerģiju. strādā. ir slikti un paliek labāk. fiziskais ķermenis sāk darboties, kā vajadzētu. no pieskāriena, no rokas, no klātbūtnes. viņa sāk runāt par ikdienu vai pat vienkārši elpo un gars nomierinas. tas ir spēks, kas kādam var būt par cilvēku.

Deisa  to fargo - tas kā kuram. Superīgi, ka mīļi pieskārieni palīdz. Man gan pretēji - kad ir slikta pašsajūta, pieskārienus negribu, tie derdzas. Vismaz dzemdībās tā bija - neskarieties man klāt, neaiztieciet!!! Bet palīdz vizuāli tēli domās, piemēram Jēzus tēls koši baltā, gaismu izstarojošā tērpā ar pastieptām rokām. Izklausās naivi un glupi, bet palīdz. :)

Sassy14  Teorētiski, ja cilvēkam ir bijusi bērnība normas robežās bez novirzēm un ekstrēmiem veselības bojājumiem vai notikumiem, tad it kā pieskārieni nedrīkstu traucēt.
Nu, man jaunībā bija viens tāds puisis... «boyfriend», kā tagad saka... :D ... kurš grābstījās nepārtraukti, pat mierīgi sēžot un televīziju skatoties - nē, ne jau tā mīļi un ar mēru, bet kaut kā tā, ka šķita - esmu aplieta ar ķepīgu medu un iebāzta vienlaicīgi arī skudru pūznī. Pēc izskata tīri normāls un izskatīgs jauneklis, es ļoti patiku viņa mātei, BET!!!!!! nu galīgā grīstē ar to viņa ķepeklīgo grābsteklību. Tad tā arī sanāca, ka nekas beigās nesanāca. :D

fargo  11:48
tas ir tik personiski. te pat nav pamata salīdzinat, visu to, kas un kāpēc ir bijis.

_Ewa  Man nepatīk, ja 1.vai 2.randiņā galīgi neiepazīts cilvēks jau uzbāžas ar saviem pieskārieniem. Bet kad jau ir attiecības, tad protams, pieskārieni un glāsti ir gan jūtu izpausme, gan arī neiztrūkstoša komponente seksā.

Retarders  Un kādam/ai ir tāda pieredze, kad atceroties kāda/as pieskārienus, Tev labsajūtā zosāda uzmetās, atmiņas uzvirmo atkal un atkal, vēloties tieši tā cilvēka pieskārienus, kad var teikt, ka tie bija ļoti īpaši, nekad vairāk nepiedzīvoti? Nav pat būtiski attiecībās vai gadījuma pēc, bet kad ķermenis pats atcetās un Tu neko nevari kontrolēt :))) Te nav runa par seksu, kaut gan... ;)))

AivarsN  Ja tuvs cilvēks,ar līdzīgu enerģētiku,tad viņa pieskārieni rada neaprakstāmu baudu. Tā ir ķermeņa valoda, enerģiju spēles. Tāpat kā pateikti vārdi,var būt gan patīkami un aizkustinoši,gan aizskaroši un kaitinoši. Un vispār,vai iespējams īsts sekss,nepieskaroties erogēnajām zonām?

Retarders  Visa āda ir erogēnā zona :)))

verso  Vairums Padomju laikos augušie bērni daudz glāstu nesaņēma. Augu pilnā ģimenē, bet pieskārieni, tādas samīļošanas izpalika. Ja jau uzaugu tādā vidē, tad arī savus pagātnes rēgus nodotu saviem bērniem, bet tā nebija. Man dikti patika viņus samīļot, sabučot.Mamma pat pārmeta, ko Tu tos bērnus bučo visu laiku. Kad tad vēl varēšu viņus tā samīļot? Maziņi, kamēr ļaujās, lielākiem jau savi stiķki niķi parādās.
Tāpat arī attiecībās, neskatoties uz to, ka bērnībā baigās pieredzes nebija, bet bez pieskārieniem laikam nevarētu dzīvot attiecībās. Ir, protams, gan kaķis gan suns ko ņurcīt, bet tas tomēr nav viens un tas pats. Līdz ar to, kaut kā neiet kopā bērnības pieredze ar to, ko esmu savā pieaugušas sievietes dzīvē ieviesusi un uzskatu par nepieciešamu.
Par apģērbu runājot, arī izvēlos ērtāku, kaut patīk skaistas lietas, bet, ja nejūtos ērti, bet tikai skaisti, tad nepērku. Ērtības pirmajā vietā.

Retarders  Jā, manam bērnam no manis netiek tie pieskārieni, varbūt tādēļ neesam ļoti tuvi, bet māte kompensē ar uzviju :))) Negribētos lai puikam izaugot būtu tādas pašas problēmas kā man, kad izaugs.
Aiz gara laika palasiju citas diskusijas, bet bija slinkums celt augšā. Kā piemēram ir tad, kad īsti sākumā cilvēks nepievelk, bet kad iepazīsti, satuvojies, tad citām acīm paskaties? Man pašam tā ir bijis, nepatika sākumā smarža, nevis smaržas, bet dabiskā, tomēr notika kas notika un ilgu laiku bijām kopā, tiesa gan arī dēļ pieskārienu iztrūkuma pajuka...

jadore  Pieskārieni ir svarīga attiecību sastāvdaļa. Piekrītu, ka viss atkarīgs no bērnības pieredzes, lai gan var sevi attīstīt arī šajā jomā.
Manuprāt uzreiz ir skaidrs vai otru otru pieņem vai nepieņem. Ja pieņem, tad pieskārieni ir patīkami, pat neatkarīgi no randiņa. Ir bijis, ka novīrieša jaušams tāds spēks, ka ir sajūta, ka zeme zem kājām sagrīļojas. Ir arī bijis, ka jūti otrs baidās vai neuzticās, pat nezinu pats no sevis vai otra un tad pieskārieni ´´neuzrunā´´. Seksuālas attiecības bez pieskārieniem vispār nav iedomājamas.

Chris1986  Ikdienas pieskārieni, tāpatās kā drukāta teksta lasīšana ir cilvēka psihiskas veselības pamats. Ne jau velti kādreiz trako mājās bija obligātais kaķis un suns, ko pacientiem glāsīt. Tagad arī vecmeita ar kaķi ir standarts. Man arī ļoti pietrūkst pieskārienu, tas ir dzīves vienatnē mīnuss. Tāpēc aizieju pie friziera, lai vismaz reizi mēnesī kāds pieskaras

verso  Nu neiet man tomēr viss kopā tikai ar bērnības pieredzi. Mans brālis, kuram ar tēvu baigi labas attiecības nebija, savu puiku vienmēr samīļo. Vakaros viņa bērni neiet gulēt, kamēr nav samīļojušies un sabučoti. Tā, ka, manuprāt tas, ka neesam paši ko piedzīvojuši, bet klusībā ilgojušies, to dodam ar uzviju saviem bērniem.
Varētu būtu līdzīgi kā alkoholiķiem, citi aiziet vecāku pēdās, bet citi, piedzīvojuši to postu, savā dzīvē tālāk nenes.

neko  Vairums Padomju laikos augušie bērni daudz glāstu nesaņēma. Augu pilnā ģimenē, bet pieskārieni, tādas samīļošanas izpalika.
----
Nepieļauj tādu domu ka Tev tas viss tik nepieciešams jo izpalika? Man neizpalika. Un bija daudz par daudz... no turienes arī mana negācija. No padsmit gadu vecuma vienkārši vairs nelaidu sev klāt, bet līdz kādiem gadiem desmit nācās to visu paciest.

verso  Tāpēc jau rakstīju, ka - vai nu ejam vecāku pēdās, vai otrā galējībā. Es gan domāju, ka zelta vidusceļu esmu atradusi. Ar varu bērniem virsū nebāžos, jau lieli. Jūtu, kad vajag, kad labāk likt mieru, bet pati nedzīvotu attiecībās, kurās otram cilvēkam ir problēmas ar pieskārienu sniegšanu un saņemšanu. Tāpēc jau katrs meklējam sev piemērotāko variantu. Neredzu vajadzību kādu pieciest, lai tikai būtu.

neko  Es teiktu ka drīzāk problēma ir vispārinājumos un klišejās. kā ""Pieskārieni cilvēkam ir vajadzīgi ik dienas." Līdzīgi kā ir intraverti un ekstraverti ne visiem pieskārieni ir tā optimālākā komunikācijas forma. Savukārt strīdēties par to ir tas pats kas strīds par to kurš tad ir "pareizāks" - intraverts vai ekstraverts.

verso  Nav pareizi vai nepareizi. Šeit runa var būt par piemērots Tev vai nepiemērots Tev cilvēks, jo cilvēki ar atšķirīgām vajadzībām kaut kādā brīdī sāks attālināties, ja nespēs atrast zelta vidusceļu. Tas varētu būtu daudzu laulību vai attiecību izjukšanas pamatā.
Intraverts un ekstraverts jau pēc būtības nevar būt pareizs vai nepareizs, mēs nevaram savu temperamentu mainīt. Varam mēģināt pielāgoties un tikai.

coldlands  Neaiztiekat seju, parejo varat njurcit.

Diosa  Pieskārieni, glāsti, jutekliskums... mmm... man tas ir ļoti būtiski... patīk gan dāvāt, gan saņemt. /nejaukt ar uķi-buķi un pārspīlētu mīlināšanos/ (hm, dillemma... jo katram sava mēraukla)

reiz satiku šādu vīrieti, biju ļoti pārsteigta, ka eksistē šādi cilvēki :( kas var iztikt bez glāstiem...

Pasaulē tā ir iekārtots, katram savs, tik paliek katra izvēle - vai tev tas ir OK!