Ja dzīvē ko nožēlojam, tad ko un visvairāk?

Pillerina  Notika tā, kā tam vajadzēja notikt. Ko vairs padarīsi... Varbūt tajā pašā upē iekāpsi vēlreiz, bet ūdens tajā jau būs pavisam cits. Un tālāk notiekošais tad ir atkarīgs no tavas pieredzes un uztveres.

Deisa  Nožēlojusi esmu tikai sīkumus, kad kādu darbiņu vai pienākumu būtu varējusi paveikt labāk kā to izdarīju, piemēram, kad pankūku mīklai par daudz ūdeni pielēju un tad pankūkas bija grūti apgriezt. Lielās lietas nezinu vai vērts nožēlot. Neko jau tas tāpat nemainīs. Vienkārši jāizdara kaut kādi secinājumi un jādzīvo tālāk.

leopardine  Man jau vēl ir visas iespējas, neko tādu nelabojamu neesmu sadarījusi. Ja cilvēks braucot dzērumā ir nokļuvis avārijā, tādejādi kļustot par invalīdu, tad ir pamats nožēlot, jo to situāciju vairs nav iespējams labot. Viss pārējais ir sīkumi, ko par pieredzi sauc. Un runā, ka viedi veci cilvēki galvenokārt dzīves beigās nožēlojot bērnu neesamību. Tāpēc šo punktu būtu vēlams nenokavēt, tas ir būtiski!

Muktiana  esmu nožēlojusi pateiktus vārdus un destruktīvas domas pa lietām, kuras nebija to vērtas. Būtu kārtīgi jāpadomā, ko vēl nozēloju. Varbūt kaut kādu slinkumu, kūtrumu.

Droshs_Plecs  Nožēloju, ka nesāku programmēt bērnībā.

Nozēļoju, ka nekļuvu par finanšu analītiķi Volstrītā.