Gribu uz mājām!

Lilitt  https://www.youtube.com/watch?v=-0G1mGNa-BA

AivarsN  Labas atmiņas. Ja mājā pavadīta skaista bērnība,tad neviena cita vieta pasaulē nespēs sniegt tādu mājīguma sajūtu. Ja dzimtā māja saistīta ar negatīvām atmiņām,kā dzeršana,terors un cita slikta attieksme no tuviniekiem,tad arī vēlāk šī māja diez vai spēs sniegt mājīguma sajūtu. Par tuva cilvēka zaudējumu sajūtas var atšķirties. Vienam gribēsies pamest šo vietu,lai nekas neatgādinātu par mīļoto cilvēku. Citam,tieši otrādi,katrs zemes pleķītis būs dārgs,pa kuru staigājis mīļais cilvēks,tāpat kā katrs koks,vai krūms,kuru šis cilvēks iestādījis,būs gluži kā ģimenes loceklis.

Deisa  Māju sajūtu dod viss, kas saistās ar mājīgumu un patīkamām emocijām. Kam svarīgāki mājās esošie sīkumi, kam mājvietas lokācija, kam līdzcilvēki ar ko dzīvo kopā.
Savulaik, kad meklēju mājokli, lomu nospēlēja tas, ka māja atrodas pie mežiņa, bet dzīvokļu māja, kurā ir tikai 4 dzīvokļi, pie dzīvokļa klāt pienākas arī dārziņš, kur var laukā iziet. Aizgāju, paskatījos un sajutu - tās ir manas mājas. Nu jau padsmit gadi nodzīvoti tur, neizslēdzu, ka ar laiku mājas varētu būt citur, jo svarīgāk tagad ir, ar ko kopā tā dzīvošana. Tolaik biju viena lēmēja ar diviem maziem bērniem un māju sajūta bija atkarīga tikai un vienīgi no pašas izvēlēm. Tagad to ietekmētu arī lielo bērnu un vīra domas nu nevarētu es justies kā mājās, ja man baigi patīk, bet viņiem nē.

aroganis  palasi latv. tautas sakāmvārdus par šo tēmu- gūsi jaunas atklāsmes. Un protams arī slāvu, piem ņe živi, gdje jebjošsja, i ņe jebjisj, gdje živjošs.

Paula6  Man māju sajūtu sniedz tas, kā es jūtos savās mājās..kā es viņu iekārtoju, manas mīļās lietas, sīkumiņi, krāsas, ziedi, smarža un tā nemanāma manu māju aura, ko sajūtu durvis atverot. Jāa, arī tas, ka līdz manīm šeit neviens nav dzīvojis un mājas zin gan manu prieku, laimi, gan arī sāpes, asaras, sajūtas un tāpēc cenšos iekārtot lai es mājās justos komfortabli, omulīgi, kad ieraušos ar kājām lielā krēslā, vienalga kādā paskatā un justies labi.
Arī draugi, kad ierodas, saka ka jūt to pašu...
Autorei gribētos ieteikt...pastaigā pa māju un padomā, kas tavā mājā lieks un ko gribētu mainīt..palīdz arī tādi mazi sīkumiņi, izdomā un dari tā.

valmierietis333  Pievienojos Aivara sacītajam ...


- Ar sirdi var just ,kad esi mājās un kuras ir tavas mājas , un neviena cita vieta tās sajūtas neradīs, lai kā to arī iekārtotu ...
Līdzīgi kā ar mīļoto cilvēku , kad koncentrējies tikai uz viņu un visi citi ir vienaldzīgi ...

Es apbrīnoju tos cilvēkus ,kas var viegli sakrāmēt čemodānus un pārcelties dzīvot ,kur citur ... Nezinu ,varbūt vienkārši viņi spēj nepieķerties mājvietai , bet vai tie paši cilvēki spēj pieķerties cilvēkiem , tas ar tāds interesants jautājums ...

Man personīgi veselība kārtīgi sašķobījās , kad biju spiests pārcelties tīņu gados , vēl tagad nākas cīnīties ar sekām !

rabinovics  skiet ka maajas sajuutu rada apstaaklju kopums....gan vieta, gan cilveks , gan iekšeejais sttavoklis un vel daudz dažaadu gan....ja kads iztruukst tad rodas diskmforta sajuuta un veleesanaas mekleet maajas

neko  Nu vīrietim māju sajūta parasti rodas saimniekojot. Autorei iespējams prasās kādas ka to dara viņas vietā, ja reiz pati šo sajūtu radīt nevar. Iespējams visai tēma ir mājiens par apzinātiem (vai neapzinātiem) saimnieka meklējumiem.

dzelzitis1  komentējot AivaruN ,ja pēc tam sāk dzīvot labs cilvēks,mājas aura arī mainās,domāju,paši esiet novērojuši...vienā mājā jūties patīkami,citā...lai cik būtu sakopta un glīta.nav vēlēšanās lieki uzkavēties....

Kate34  Neesmu droša, bet šķiet, ka neiet runa par mājas vietu kā tādu. Tā ir laba un piemērota, bet, lai arī kur tu nebūtu, iekšā sēž tāda kā "mūžīgā ciemiņa"sajūta, tu saproti - šeit ir labi, šeit ir manas mīļas mājas , bet iekšā kāds saka gribu mājās un , lai arī kurp tu dotos tā neatstājas... Tas , laikam jau, ir iekšējais stāvoklis... Diezgan grūti izskaidrojams fakts, bet cilvēks jau vispār ir sarežģīts radījums.

Esari  Man domāt- mājas sajūtu pa lielam dod labas atiecības ar senčiem- kur ir mamma tur ir labi, tur ir mājas...ģeografiska vieta pat vareetu baigi ļoti nespēlēt...jo..piemēram- ģeografiski man tā būtu vieta kur esmu bērnību pavadijis- forši bij...bet tagad tur ir totālais pufaikciems, sliktāks par sunu cienu...
Tagad esmu senču iipašumā....tā....ne īsti sava vieta bet mājas ir...

Scarlet_Sails  http://gaismasvirziens.blogspot.com/2017/01/tieksanas.html Tā ir Tiecība. Vēlme būt Mājās, kas patiesībā un iespējams arī tavā gadījumā nav fiziskās mājas, bet gan kas vairāk! Par šo var parunāt ar Pēteri Kļavu, ar Valdi Svirski u.c.

jadore  Iekšējais stāvoklis dod māju sajūtu un piederības sajūtu, man šķiet tās abas ir saistītas. Rizēm cilvēks visur jūtas kā svešinieks, nepieņemts, tas norāda, kai ir kādi neatrisināti zemapziņas konflikti.

slieksnis  nu nezinu, es tik pagājušo rudeni māju iegādājos, taču kad aizbraucu, uzreiz sajutu, ka tas ir mans, vieta, kur pavadīt visu mūžu. kad māju pērc, vai cel, tad jau pašā starta sirds pasaka jā, vai nē, un šinī gadījumā viņu vajag paklausīt! :)

piladzoga  nav sajūta ,tad radi to ..sāksies pavasaris iestādi kādu puķi bez nosaukuma un nosauc to par Māju sajūtu...ir klusums .. saliec tumbas un uzrīko troksni ..neiesūno mežmalā,bet sāc dzīvot,priecāties un sajūtas nemanot radīsies..:D

viridiana  Gribas bērnību, droši vien. Tā ir tāda fantāzija, ka kaut kur ir vieta, kur vienmēr ir saulaini, mīļi, jauki un kur tu vienmēr esi gaidīts.

av2  viirietim - sieviete rada to maaju sajuutu. Sievietei savukaart tiessi viirietis liek justies tajaas maajass...miileetai, gaidiitai, aizsargatai , drossiibaa...viiriessa azotee.
Vientuliiba saccakaree vissu.