Par ko mēs savā dzīvē raudam un kā to pārvarēt?

vilks28  Par alus cenām, tikai aug un aug. Nezinu kā pārvarēt.

meanless  Vertibas ir mainigas. Tuksnesi teiksim ja jaizvelas 20kg ar zeltu un dimantiem vai 10L udens es domaju diez vai daudzi gudrie atradisies kuriem to zeltu tur vajadzes.

Paula6  Vispirms, autor, nerunā daudzskaitlī, jo tad tu gribi runāt arī manā vārdā. Man nav par ko dzīvē raudāt vai pārvarēt un vēl jo vairāk par manām cilvēciskajām vērtībām. Tās man ir stabilas un paliekošas, bet, ja kuras aiziet, tad tās nav vērtības, bet drīzāk šī mirkļa nepieciešamība.

Torpedo  Viss ir viens liels teātris, katrs uznāk un patēlo savu lomiņu un dzīves skatuves un aiziet - kā Imanta dziesmiņā "Nozib zvani, aizzib gadi, paiet mūžs". Nē, nu, protams, katram te tūkstošās paaudzēs dzīvojis ir licies, ka viņš ir kkas īpašs, par kko pārdzīvojis, raudājis, bet pa lielam tas viss ir pupu mizas bez kādas nozīmes. Paspēlējas un iet mājās

Anxunamuna  raudi viens , es baudu dzīvi .

AivarsN  Latvijas neatkarība un uzticama valdība. Nāksies pielāgoties.

Postremo  raudaat neraudu, bet skumiigi....par vilssnos cilvekos. Jo izraadaas, jaa , ka lielaaka dalla cilveeku vienkaarssi ir cuukas, un nevajag iedomaatos , ka taa varetu nebuut.Katrs dara tikai to, kas vinnam ir izdeviigi. Gan privaataja pasaulee, gan darbaa, gan valdiibaa.
Taapeec, vairs neiespringstu. Dziivoju sev.

coldlands  Es baigais bimbatajs. Skatos romantiskas filmas un raudu, aiz bedam, kad Antonu pamet Zosefina, un aiz priekiem, kad sis atrod sev forsaku, smuko Izoldi, tad atkal no bedam, kad so panem armija un kara nosauj, un aiz priekiem, ka Izolde nekrit panika, bet satiek jauko trompetistu Kristoferi.......uz ficjas beigam esmu nobimbajies lidz arpratam.

inaralaima  Es varu atklāti pateikt,ka raudāju pie zemes krizdama,kad mani bērni pameta mājas un aizgāja savā dzīvē.Likās,ka visa mana pasaule sabrukusi un nekam nav vairs vērtības.

Ananda_A  Visbiežāk asaras birst, kad saskaros ar kaut ko izteikti labu, ar to, ka mani mīl, ar to, ka kāds rīkojas pa īstam nesavtīgi. Asaras birst un viss. Ne aiz bēdām, aiz aizkustinājuma.

Kas attiecas uz bēdām u.c. nedienām, esmu norūdīta, tas tikai dod sparu visu to pārvarēt.
Vēl, tāpat kā coldlands, no rirds birdinu asaras, skatoties filmas. Man patīk emocijas izdzīvot tā sulīgi.:DDD

ne_meklejumos  Nav par ko raudāt, skatos uz dzīvi pozitīvi. Tuvu cilvēku zaudējot, vienīgi tad, acis kļūst mitras.

jadore  Man arī asaras acīs sariešas aiz aizkustinājuma. Par vētībam gan ne, nav mainījušās. Labs ir labs un slikts ir slikts :)
Kad biju grūtā situācijā, tad raudāju gan, neesmu gluži no dzelzs. Kā pārvarēt? Mesties darbā, darbs ir labākās zāles :)

Deisa  1. No aizkustinājuma - dievinu aizkustinošās pinkšķamfilmas un raidījumus (" Latvijas lepnums") un šādi izraudāties. Šādu raudāšanu absolūti nevēlos pārvarēt.
2. Jūtot līdzi - ja kādam grūti, kaut arī viņš cenšas tikt pāri ar visiem spēkiem kas ir, izlaužas asaras. Pārvarēt var, ja zinu, ka cilvēkam šī mana raudāšana varētu kaitēt. Tad saņemu sevi rokās, uzmundrinu kā māku un pēc tam vienatnē varu laist bimbu vaļā.
3. Žēlojot sevi arī gadās. Bet tad gan jānolien kaut kur vienai, citādi pinkšķis pārvērtīsies dusmās.

Deisa  4. Ak jā, vēl no smiekliem nereti raudu. Kā sirsnīgāk pasmejos, tā asaras sprāgst uz visām pusēm un reizēm arī sāku žagoties. :D Šo raudāšanu pārvarēt nevēlos.
5. Orgasma laikā mēdz gadīties. Arī šādu raudāšanu pārtraukt nav motivācijas. :)

coldlands  Nefiga sebe, nezinot var izjust vainas sajutu, sekso, sekso a te bum, partnere sak pinksket.

adamsone  Pinkšķi ir cena par dzīves gudrību. Vispār lēta cena, ja kas.

lasminaxxl  Sāku domāt, kad pēdejo reizi esmu raudājusi no pārdzīvojuma ?Tas bija mammas bērēs, pirms 4 g . No smiešanās biežāk sanāk līdz asarām.
Vispār esmu stipri rūdīta, neraudu.

Sassy14  VISAS vērtības var būt aizejošas, un jo mazāk pieķepināties visādām vērtībām, jo mazāk Tev būs raudāt.

dzintars45v  Par zaudētu mīlestību,kaut gan tā vairāk ir viela pārdomām,pārslimo un ej tālāk,viss pārējais palielam pofig.

jurks  Raudāt var cilvēks, kurš vēl nav nocietinājis sirdi! Tā ir vērtība, ja spējam just līdzi otra ciešanām! Es arī priecājos par sevi, ka vēl nēesmu pavisam izžuvis un sakaltis. Paldies Dievam! Viņš, kā viss gādīgākais dārznieks, aplaista ar Dzīvo ūdeni manu sirdi un tā turpina būt dzīva un jūtīga! Jo dzīvi var salīdzināt ar tuksnesi! Vieglāk dzīvot ir bez liekām emocijām un līdzjūtības, jo tad nevar gūt panākumus un uzvaras, bet gan pretēji- ir jāpalaiž garām vājāko vai vecāko!

Kristine_78  Burvīgi, īsta patiesība. MK