Ko jūs darītu ar fotogrāfijām pēc izšķiršanās no mīļota cilvēka?

neko  Neko, noliek arhīvā. Reizi gadā (vai kad nu jūties gatava) izņem un paskatās, kad spēj to izdarīt bez lieka stresa, esi gatava jaunām attiecībām. Galu galā spilgtākie "kadri" ir mūsu galvās un lobotomiju tak netaisīsi. Un ja vēl ir tādi atgādinājumi kā kopēji bērni no tiem tak neatteiksies. No iepriekšējām attiecībām tu esi brīva nevis tad, kad izmet fotogrāfijas, bet tad, kad vari atļauties neizmest, jo tās vairs netraucē doties tālāk.

aija_69  Man personīgi ir ļoti svarīga vide, kur es dzīvoju. Pārmaiņas man ir nepieciešamas. Cits dzīvoklis, pilsēta, valsts. Ja pēc šķiršanās dzīvojat turpat, tad fotogrāfijas vismaz uz laiku novāktu vai atdotu īpašniekam.
Manas pārmaiņas šķiršanās periodā bija gana radikālas: tiesas dienā nodega mūsu māja, kur pavadīti vairāk kā 25 gadi.

shining  Piekrītu, ka vieta ir jāatbrīvo, nevar dzīvot ar spoku, un, cerēt, ka visu var pagriezt atpakaļ un būs kā agrāk - tas tāds trampisks pašapmāns. Ja bildes traucē, īpaši tās, kas raisa negatīvo - skumjas/dusmas/paššaustīšanos, tad prom no acīm - uzskaitītās idejas labas, tikai izmešanas vietā es ieteiktu sava veida ugunsrituālu. Sevis mīļā labad.

Viliendi  No vēstures un piedzīvotā nav jābaidās..viss ir galvā, foto nav vainīgas.

jadore  Es cenšos atbrīvoties no visa liekā, man vispār nepatīk daudz mantu, mantas apgrūtina, man vajadzīga brīvestības sajūta. Man pietiek ar atmiņām, kuras galvā un komfortabla vide, kurā dzīvoju. Iespējms, es atdotu īpašniekam vai izmestu, varbūt kā neko saka uz laiku noliktu arhīvā. Nezinu. Es pēc šķiršanās pārvācos un sāku jaunu, skaistu dzīvi, bez vecām mantām :)

Lovetta  ja jau esmu izšķīrusies, tad kāds nu tur vairs mīļotais-izsviežu āra un caur tā lieta, nav ko māju piehlamot

derevnja10  Bez pagātnes neesot nākotnes.

esmucitta  Jā, dzīvē nevar ienākt jaunais, kamēr vecais vēl nav izlikts aiz durvīm. Amen.

meitenepasaka  Bildēm sava vieta, bet galva jāatbrīvo no visa liekā.

VECA_PIEPE  Tikko iepazinušies mīlnieki uzsākuši kopdzīve, mīļotā izrāda mīļotajam savu atmiņu albumu:

Viņa:"Šeit es ar savu bijušo Venēcijā kādā hotelī,...bet šeit es ar vienu citu savu bijušo Vācijā pie muzeja...un šinī bildē es ar vēl vienu citu bijušo Vērmaņa Dārzā baložus barojam,...bet uz šīs bildes..."
Viņš:"Mīļā, es domāju mums abiem vajadzētu šovakar kopbildē nofočēties, pirms rīt izšķiramies!"

(sens, sen dzirdēts nostāsts)

jurks  Tas, kas ar mums ir bijis ir vērtība! Un to vajag novērtēt un pateikties Kungam par piedzīvoto!!! Un tad neradīsies nekādas problēmas ar atmiņām uz papīra vai galvā, jo katram ir sava dzīve bijusi!

Rondijs  Man bildes ir vienkārši sentiments un nostaļģija. Tas ko ir vērts paturēt no tā visa, ir pateicība par to laiku ko jums bija iespēja kopā pavadīt, par visu labo, kas jums bija. Un mācīties no kļūdām. Visu pārējo atlaižam..

slieksnis  ielieku arhīvā, vēlāk pat;īkami pakavēties atmiņās!

Basteta  Agrāk likās, ka jāiznīcina foto.Vēlāk sapratu-nav vērts. Tagad ir skaists albūms, kur visi draugi var kavēties atmiņās. Tas nav slikti, galvenais, lai tas būtu to vērts.

av2  es saliku kastee, un uz beeninniem. Man naids nav. Vinnai gan. Pie iespeejas pateiks ko riebiigu.

DZONIS_UN_SISKAPISKA  ..vismaz no sienaam gan novaac! ...lai gan...tas tikai liecina, ka neesi veel atgaajusi no taam ieprieksheejaam attieciibaam un kaut ko jaunu iesaakt tieshaam, nebuutu veel laiks...un taa ari buutu necienja pret to naakamo viirieti, kuram jaaskataasi! Iedomaajies sevi, vai vareetu dziivot ar viirieti, kuram visu laiku goda vietaa ieprieksheejo attieciibu atgaadinaajums...? Situaacija absurda.
Saprotams, tuuliit neleksi naakamajaas...,bet par naakotnes perspektiivu domaajot, shis aspekts ir kaa indikators...pagaidaam neesi veel gatava, bet piedomaat der....vai gribi dziivot atminjaas vai virziities uz PRIEKSHU??! Ne tik daudz vaina bildees, kaat kas pashai galvaa daraas! Atbriivo sienu un noliec kaadaa atvilknee, saakumaa...totaala izniiciiba nav nepiecieshama, tas tik uzsit emocijas.

Liigucis  Mīļas atmiņas ieliktu smukā kastē un apsietu ar krāsainu lenti...

inaralaima  Es visu mūžu glabāju vēstules no armijas un fotogrāfijas,apsietas ar lentīti.Vienkārši nespēju ne izmest vai sadedzināt.jo ne jau tas rakstītājs vainīgs pie mūsu sķiršanās,bet tikai vienīgi es.

ne_meklejumos  Pie sienas nekarinu, bet ārā mest netaisos. Vecumgalā būs forša nodarbošanās, šķirstīt vecos albumus un atcerēties notikušo.

sintijaj  Ari tads jautajums, ta ir katra cilveka izvele, jo ta ir ari Jusu vesture, Jusu atminas...

lita502 iznīcinātu. nākamās atbildes