Nelaimīgs mīlnieks vai LUPATA?

jurks  Pazemība- kā nu kuram- vienam tā ir vērtība, otram muļķība! Bet tomēr ir svarīgi izšķirt kā priekšā pazemoties un par ko! Visu iespējamo vai neiespējamo -ja runa iet par ģimeni un bērniem! Bet ja vienkārši draudzība, tad gan pazemība otra cilvēka priekšā- tā jau sanāk, tāda kā, viņa dievināšana, padaram viņu par elku!

fargo  lupata. un uz šādu rīcību spējīgs nekļūst vienā dienā un tūlīt. līdz tam vajag krist ilgāku laiku.

Ananda_A  Ko katrs saprot ar pazemību un ko ar pazemojumu...

Ceļos mešanās un lūgšanās patiesībā ir bailes no vientulības, neziņa, ko darīt tālāk. Tam nav nekāda sakara ar mīlestību. Tā rīkojas tie, kas ērti izmantojuši otru. Tam, kurš iet projām, nav nekādas vēlmes palicēju pazemot. Visbiežāk aiziet tieši tāpēc, ka vairs negrib atrasties pazemojošās vai necienīgās attiecībās.
Nez kāpēc pazemots jūtas palicējs un pat neiedomājas, ka gadiem ir pazemojis otru cilvēku, līdz tas vairs neiztur.

Torpedo  Var jau apsaukāt tos, kas kko lūdzās par lupatām, un tos, kas nekad nevienam neko nelūdz - par iedomīgiem pāviem, bet tas jau tāds bērndārznieku līmenis, kas raksturo tikai pašus apsaukātājus. Mīlā un karā visi līdzekļi ir atļauti! Un, ja rezultātu dod lūgšanās uz ceļiem, tad ir jālūdzās! Vismaz nebūs jāmocas ar domām, ka neesi darījis visu iespējamo, lai iegūtu kāroto

Mefistofelis  Katra situācija jāskatās kontekstā, kurā tā veidojusies. Bet ir cilvēki - gan vīrieši, gan sievietes, kas gūst baudu no otra ciešanām. Vispirms savaldzina, pieradina pie sevis, un tad, kad otrs ir pieķēries, vai mīl, tad pieprasa attiecību pārtraukšanu aizejot pie cita/citas, vai vienkārši aizejot, nepaskaidrojot iemeslu. Jo vienīgais patiesais iemesls ir baudas gūšana no otra ciešanām, tādā veidā paceļot savas personiskās vērtības sajūtu.