Atliktās dzīves sindroms

jadore  Kopumā esmu apmierināta ar dzīvi, tāpēc nekas īpaši nav jāgaida. Plānoju uz priekšu, domāju,, ka mērķi ir jauzstāda un jārīkojas, lai tos sasniegtu. Pašplūsmā nekas nav atstāts.

AivarsN  Parastais vāveres ritenis,jeb saukts arī par žurku skrējienu. Ak jā,vēl mūžīgais dzinējs - burkāns ēzelim. Cik tad vairs tādu ļautiņu palicis,kuri vēl nav inficējušies ar šo kaiti? Vislabākais vergs ir tāds vergs,kurš par to pat nenojauš. Mēnesī labi ja nedēļu strādājam sev,bet pārējo laiku neredzamajiem vergturiem. Tāpēc jau nekam neatliek ne laika,ne naudas.

neonilla  Nevajag aizmirst vienu bausli t.i. ka neviens mēs neesam nemirstīgi un atlikt neko nevajag. Bet kad aiziet pensijā, tad citas izklaides vairs nav, kā apciemot slimu kolēģi vai radinieku, apciemot labu draugu aprūpes iestādē un pēdējais, ļoti bieži sanāk pēdējo atvadu ceremonijas.

miglainaa_plava  Ko var ņemties, ir jādzīvo visos laikos - pagātnē, tagadnē, nākotnē.
Visi šitie "dzīvojam tikai šodienai" nu arī glupi. Tālejošiem plāniem arī jābūt.
Un pagātni arī nevar aizmirst, mūsu saknes, no kā nākam, vecāki, pieredze, draugi...
Visam jānotiek paralēli. Katru dienu mazliet prieciņa, arī tu Torpēdi vari atļauties.

Engis1  kas grib ietusēt?

Luusila  "kad es kļūšu bagāta", tobiš, kad man deguna priekšā materializēsies nezin no kādiem debesu apcirkņiem sūtīts spešel miljons- šī doma ir manas miegazāles. Ja nu kaut kādu kreņķu dēļ iestājies bezmiegs, tad vajag tikai ķerties pie ļimona pienācīgas lietā likšanas (nu vismaz iztēlē). Nepaiet ne lāgā 10 min, kā es krācu kā mežacirtējs...:)

Un kaut kur dziļi, varbūt pa pusei paspraukusies no zemapziņas, dveš tāda doma- a ja nu man izdotos to visu tā smuki izdomāt līdz galam,- mož materializētos ar´? :)

Tikliite  Liiguci 19:53, padalies pieredzē! Cik ilgi Tu jau nēsā to plato kleitu? Vai vēdara tauki tiešām pārvētās grūtniecībā, vai tikai radīja šķietamu efektu? Nē, zini, Līiguci, tas nav priekš manis, man patīk slaidas formas un pieguļošas kleitas. Tomēr, nevar noliegt, Tu esi laba padomdevēja!

iota  Man, lūdzu, kā blondīnei pēc būtības, paskaidrojiet, kas tad ir tā "īstā dzīve"? Biju pilnīgi pārliecināta, ka audzinot bērnus, rūpējoties par sev tuviem cilvēkiem un sevi, darot tīkamu darbu, pilnveidojoties utt., es dzīvoju pilnvērtīgu (vismaz savās iespējās) dzīvi. Izrādās - nekā!

Vai pilnvērtīgi dzīvot nozīmē nerēķināties ar citiem, pakļauties mirkļa igribām un rūpēties TIKAI par savu labklājību? Sorry, šāds scenārijs man neder.

abols23  Sevis apliecināšana un ticība uz sevi rodas darbībā,darot Dievam tīkamas lietas,tad gandarījums piepildīs tevi līdz augšai pilnu ...

Geisha  Nu nezinu kā dzīvojot tikai šodienai var dzīvot. Tas ir maskačkas bomžu variants - sastiķēsim, ierausim, būs ko uzkodīsim un stūrī pakrāksim.
Es jau janvārī nopirku aviobiļeti uz augustu. Vakarkleitu kuru vilkšu augustā man jau šuj tagad.
Tā kā vasara saplānota jau līdz septembra vidum sāku plānot uz rudens/ziemas sezonu. Un tā nav nekāda lidināšanās mākoņos, bet dzīves plānošana. Vai tam visam pa vidu arī atradīsies karalis baltā Hammerā kas to lai zina. Dzīve rādīs.

av2  Jaadziivo ir ssodien.

pa_jokam  izrādās, ka visu daru pareizi - kad neko darīt negribas, braucu ar ričuku :)

Cafe_Noir  Necīnos ar "atliktās dzīves sindromu", ja, ir tāds. Sapņoju, ko citu? Iztēlojos. Kā būtu, ja būtu. Reizēm sanāk tik spilgti, ka nemaz negribas atgriezties realitātē - tajā ir netīri pusdienu trauki, nesamaksāti rēķini, skats uz nepabeigto puķudobi, kaut kā trūkums. Nu, vai tad tomēr nav foršāk pasapņot? Par jahtu Vidusjūrā, dzīvi kā nebeidzamu ballīti...

Rondijs  Šis jau viens no lielākajiem mūsu laika jautājumiem - kā dzīvot SAVU dzīvi? Katrs taču grib savu dzīvi, pēc saviem noteikumiem, bet kā tad sanāk - iet vien uz to darbu, kas sen jau apnicis un bezjēdzīgi dedzina savas dzīves stundas, tā, it kā viņam būtu atvēlēts dzīvot 1000 gadus. Dzīves laiks ir ierobežots, tas skrien ātri, patiesībā nevienam nav laika neko atlikt. Cena par to ir augsta, no dzīves nāksies aiziet ar rūgtumu un nožēlu, ka tā arī nespēji saņemties un izdarīt to, ko gribēji.

likky666  Tiešām... Tā daudzi dara. Es vienkārši dzīvoju dzīvi. To, ko nevaru izdarī uzreiz, ieplānoju tajā mirklī, kad varu - Don´t wait for a perfect moment take a moment and make it perfect. Tas nekas, ka nevar aizbraukt pagulēt pludmalē Kanāriju salās, toties to var izdarīt mūsu pašu pludmalēs. Paķert līdzi bariņu draugu, pagatavot kokteiļus... Jāļauj tik vaļa fantāzijai.

jurks  vienozīmīgi tur Tev taisnība- īstenība nepaies garām, viss pārējais agri vai vēlu paies! bet kas ir tā īstenība? tā ir robeža, kurai mēs neatlaidīgi tuvojamies, un vēl papildus pamanāmies to darīt ar paātrinājumu! bet, kas mūs sagaida aiz tās robežas?