Dzīvot katru dienu kā pēdējo?

Laimnese  Gluži, kā pēdējo es pat nevarētu iedomāties, ko darītu.... Bet es cenšos darīt to, kas man patīk....

jurks  tā nu tas ir! jo vecāks paliec, jo reālāk to apzinies, bet tas ir tādā gadījumā, ja vēlies skatīt īstenībai acīs! vairākuma gadījumos mēs laika gaitā itkā iemiegam un dzīves īstenībai nav lielas ietekmes uz mums! protams, īstenība ir nežēlīga un vajadzētu būt par mazahistu, lai to uzlūkotu vaigā, bet ar Dieva palīdzību arī tā ir panesama!

JurisK  Muļķīgs teiciens! Dieviņš nav mazais bērns, iedos tev to pēdējo drīzi vien! Jāpaskatās vēlāk, cik tev gadu! Ja jauna - tas tāds jaunības dullums, plaši reklamēts un popularizēts - dari to, dari šito, lec ar izpletni, meties bezdibenī. Un neaimirsti selfiju ar pāršķiebtu ģīmi instagramā ielikt! Tas viss prasta reklāma, nekas vairāk.Kam tas viss? Dēļ paris nekvalitatīviem foto? Ja pāri pusmūžā un šķiet, ka nekas nav izdarīts - tieši tas pats - mākslīgi nekas nenotiek. Baidīties no nāves - tas ir dabīgi. Un jā - uz vecumu ar to samierinās, vismaz vairs nav to baiļu tirpu, kā pirmajās reizēs, to apzinoties. Tā nu viš i - dzīve jābauda maksimali komfortabli, nevajaga sevi mocīt ar to, kas nav tavs. Kad pienāks tavs gals, tu vairs to nezināsi.

_varbuut_reiz_  Labāk ir mosties rītos ar domu, ka šī ir PIRMĀ no atlikušajām (liktens vai kāda cita)dienām... bet katram jau savs...vai ne...

MrJones  Jaadziivo atbilstoshi momentam,,..nav jeegas dziivot kaa peedeejo, cerot, ka vinja tomeer nebuus peedeejaa...taapat, nav zinaams, kad un kaada vinja buus..attieciigi, taa briizha prioritaates....varbuut vien pietiek ja kaads uudens glaazi pienes..?
Bet...kjert pashreizeejo mirkli vnk., apzinoties, ka vins nekad neatkaartosies!!

bratka  Ha, uz pirmo randiņu ar katafalku " ATVADAS"

av2  es neteiktu, ka gluzzi , kaa peedejo dziivotu, bet noteikti speciaali netaupos, vai sevi kaa ierobezzot nenaak ne praataa.

Luusila  Vidzemniekam- ne tava pagātne pie vainas, ka neizdodas veidot attiecības, bet neslēptā agresivitāte. Kam mūsdienās vajag problēmas uz sava kakla...

Ja par tēmu...dzīvot katru dienu kā pēdējo- man liekas, ka šis uzstādījums liek vairāk riskēt, iesaistīties tādās aktivitātēs, ko parasti nedarītu. Tātad varbūt arī tiešām nonākt situācijā, ka šī diena kļūst par pēdējo. Vai vajag, tas katram pašam lemjams.

fargo  nepatīk man tas teiciens.
pirmkārt. ja es zinātu, ka šī diena man ir pēdējā, viss ko es darītu, censtos pavadīt to ar bērnu un vēl dzīvo māti. nevaru iedomaties, ko "tādu" vēl vajadzētu darīt? triekties, steigties, lai... ko darītu?
otrkārt. manā skatījumā, ikviena diena ir savā ziņa pēdejā, jo paiet uz nekad neatgriešanos. vairs nebūs. šodienas vairs nekad vēlreiz nebūs. un zini, pie tā ir jau pierasts. lai cik par to ir domats, lai arī ir bijusi apatija un dziļas dzīves bezjedzības sajūta, jēga nav laika ritumā, bet pašā dzīvē un tās notikumos, cilvēkos, pieredzē.
tas ir kā ar ūdens glazi. ja esi izslapis, ļoti gribas, bet tikko esi atdzēries, tā pietiek. un pat ja esi izslāpis, tad ar veselu upi vienalga ir par daudz. tas nozīmē - ir labi tas, ka laiku cilvēks nekontrolē. kāpēc? viens, es negribu dzīvot mūžību šajā sistēmā. man tā nepatīk, neskatoties uz vērtīgo, kas tajā ir, pasaule nav laba ne pēc kādas man pieejamās mērauklas. un man dotais laiks ir kā šī udes glāze. man ar to pietiek, upi šī te paša ūdens man nevajag.

Viirietis_V  Dzīvot katru dienu kā pēdējo?

-Tā ir dzīve bez rītdienas-dzīve bez nākotnes!

jurks  ja jau šādi tik nopietni jautājumi tiek apspriesti, tad pirmkārt būtu sev jāpajautà- vai es esmu glābts?? vai mans vārds ir ierakstīts Dzīvības Grāmatā?? vai man ir cerība uz Mūžīgo Dzīvību?? viss pārējais ir tikkai putekļi, kurus mēs esam iemācījušies radīt ar lieliem panākumiem! nāk prātā K. Dimitera dziesmas vārdi: nāvei nav varas- atņemts tai viss- Kristus mums Dāvā Debesis! pasteidzies! nenokavè! katrs mirklis var būt izšķirošais!

fargo  jurk, vai tavs vārds ir dzīvības grāmatā?

jurks  fargo!!! paldies par jautājumu! jā! es esmu pieņēmis Jēzu Kristu par savu glābēju un pestītāju!!! arī Tu, noteikti ,esi šajā Dzīvības Grāmatā! un daudzi no mums šeit klātesosie esam, bet vēl ļoti daudziem tas vēl būs jāizdara! darba šajā laukā ir ļoti daudz! kā ir tekts: pļaujas laiks ir klāt un darba daudz, bet strādnieku maz! būsim nomodā- garīgi un fiziski!!!

fargo  tas bija ticības jautājums, nevis intereses jautājums. "jā!" bija vienīgā pareizā atbilde, nevis "nezinu", "varbūt", "tad redzēsim".
arī pārejais tevis sacītais ir tā. labi.
tu esi "tur" nevis izcelšanās, valodas saimes, dzīves laikmeta, aroda pēc. ticības dēļ. bet tā ir dāvana, nevis kaut kas, kas nāk pateicoties intelekta loģiskiem vai ne-loģiskiem secinājumiem, ticības dēļ. bet tā nāk no Tēva.
"neviens nenāk pie Manis, ja Tēvs to nevelk."
labi. vēl viena aka, tas ir labi.

jurks  Amen!!! liela ir Dieva Žēlastība, un kad to sāc apjaust, tad ir tā, ka jumts jāpietur ar rokām lai nenorauj un sirds lai neizlec no krūtīm!!! Svētības Tev un visiem !!!

Geisha  Jādzīvo ir tā ka kad stāvi pie mīļa cilvēka zārka nav nežēlīgi žēl ka nepateici aizgājējam cik svarīgs un mīļš viņš tev bija. Te mēs esam un te mūsu vairs nav. Palagu burzītāji dzīvē ienāk un aiziet, bet bērni un vecāki ir vienmēr (tas ir par tiem cilvēkiem kuriem ir svarīga ģimene). Tāpēc samīļo, palīdzi, pasaudzē, parūpējies ar saviem mīļajiem. Galu galā palūdz piedošanu, jo rītdiena var nepienākt.

likky666  Varbūt ne tik burtiski jāuztver. Katru dienu dzīvo kā pēdējo, bet paturi prātā, ka tomēr var pienākt rītdiena. Vienkārši ir jāizbauda visi dzīves sīkie mirklīši.

RSQuattro  Dzīvot katru dienu kā pēdējo? To varbūt var atļauties miljonāri. Pārējiem būs vien jāiet uz darbu un jāpelna iztikai. Attiecīgi, nav iespējams katru dienu dzīvot kā pēdējo, jo šaubos vai kāds savā pēdējā dienā ietu uz darbu.

alvis25  Mēs visi dzīvojam it kā pēdējo dienu tikai to neapzinājamies . Kas var pilnīgi ar 100% pārliecību teikt ka līdz rītdienai nodzīvos ?