Kāpēc mūsos iemīlas tie, kas mums riebjas ?

vilx  Ne tikai krievu un ne tikai dzejnieki vien - "you love me cause i hate you".

Bet patīk tā centība, ar kādu uz šo retorisko jautājumu atbild vietējie guru, virza teorijas, cits atkal maniakāli pieskata vispārinājumu lietojumu... jautri...

Realitaate  fargo 16:53, mēs - izklausās "drošāk", jo tad ir lielāka iespēja šo domu pasniegt kā normu. Nē, nu var jau dēvēt līdzatkarīgā mazohismu par mīlestību. Kurš to var liegt? Cits mīl tomātus, cits suņus, cits drāmas un ciešanas...

neko  fargo 16:53, mēs - izklausās "drošāk", jo tad ir lielāka iespēja šo domu pasniegt kā normu.
----
Drīzāk jau sevis mierināšana, kā normu neko tādu nav iespējams pasniegt tiem, kam ir citāda pieredze. Te tomēr padsmitgadnieku bez savas pieredzes kam visu ko var iestāstīt faktiski nav.

Realitaate  neko 03:23, sasodīti vērtīgs labojums! Es gan domāju, ka domas pasniegšana un domas uztvere ir divas neatkarīgas, dažādas attieksmes starp vairākiem indivīdiem. Turklāt, Tavs apgalvojums par to, kas šeit ir, un kas nav, drīzāk izklausās kā miernājums sev. Vai pats redzi pretrunas savā rakstītajā?

Ananda_A  Ar to iemīlēšanos viss ir vienkārši; katrs sev grib to gardāko kumosu. Tāpēc cenšas (sevis dēļ), lai dabūtu, to kas garšo. Kamēr cenšas un kumoss izrāda savu patieso būtību, apetīte vai nu vairojas vai pazūd-kā rikam.
Nav ko dzīvot ilūzijās, ka kāds kāda dēļ mirst vai nost. Vienkārši ir cilvēki, kas savas baudas dēl ir gatavi pielikt lielākas pūles un par to cīnīties. Ir cilvēki, kas nepieliek nekādas pūles dabūt, to, kas patīk un ēd to, kas pāri paliek vai pats kļūst par ēsmu kādam izsalkušajam.

Visa pamatā paša attieksme pret sevi.

adamsone  Krievu dzejniece ir bērnībā nemīlēts bērns, kura visu mūžu cenšas panākt, lai viņu iemīl tie,kas ir līdzīgi vecākiem - nemīloši. Ir vajadzīgas ciešanas, bez ciešanām nav dzīves, jo gluži vienkārši citādāk nekad nav bijis. Mīlošie traucē, viņi ir nesaprotami, nogurdinoši, uzbāzīgi un nesagādā dvēseles mokas, kas ir vajadzīgas dzīves pilnvērtības izjūtai. Ir viegli uzlikt štempeli "mazohiste"bet drusku grūtāk saprast, kas notiek. Mīlošais var šādu mazohistu izārstēt, ja spēj tuvoties lēni un pakāpeniski un neizvirzīt nosacījumus. Mīlēt pēc vecāku "receptes". Bet mīlētāji ir egoisti, kā mēs visi zinām. Jeb kā anada raksta, grib sev gardu kumosu, cenšas sevis dēļ, mīlamā dēļ nost nemirs, drīzāk meklēs kādu citu. Vai tā ir mīlestība vai vnk patērnieciska attieksme zināmas iekāres un fantāziju mērcē - tas nu atkal tāds jautājums....
Rikucītis atsķirībā no citiem internetā dirnošiem apsargiem, kas ir tupi kā korķi, ir apveltīts ar zināmām prāta spējām. Stipri analītiskām, kas viņam nāk par sliktu. Neļaujas spontanitātei un cenšoties nekāpt uz grābekļa, palaiž garām iespējas. Bet izvēles iespēju ir maz. Varētu viņu iepazīstināt ar savu pēdējo, būtu viņiem interesanta domu apmaiņa. :D

adamsone  Paša attieksme pret sevi?? 11:28 Mīlētspēja, kas ir dievišķa un vai nu ir vai nav. :) Kāds tur sakars pūlēm, dabūšanai un visai tai muiņai, ar kuru jūs te ņematies.

kuciitee  12.51
Precīzi, dod pieci.
Visi zemūdens akmeņi nāk no bērnības.. Kam esi gatava/s to arī satiec...

bruce  kā jums izdodas sarežģīt tik vienkāršas lietas? :)
un vai tiešām ir tik slikti, ka pilnīgi "riebjas"?

Tessa  /iesmej par dzejnieci, labi vel, ka neuzrakstiija, ka dzeja pieder Majakovskim/
neaiztieciet krievu dzeju, pliiz.

CallaLily  Īstā jautrība ir iemīlēties pervertā cilvēknīdējā. Tāds neteiks "atp", bet stieps baudu (ka kāds viņu mīl) garumā gadu desmitiem:) Blakusprodukts ir tas, ka valstiņa maza un tikpat, cik viegli kļūt populāram pozitīvā nozīmē, tikpat viegli kļūt antipopulāram-tikai tāda nieka dēļ, ka netiek ar bikšu priekšu galā.
Tas ir ļoti humāni- savlaicīgi, konkrēti un godīgi atklanīties no subjekta, kas tev riebjas. Labi cilvēki tā dara, negribot esmu bijusi par liecinieci šādām situācijām, da i pati piekopju konkrētību attiecībās.

Paula6  Tēmai ar krievu dzejnieces vārdiem nav nekāda sakara, jo krievu valodā tie skan pavisam savādāk...nav krievu burtu un nevaru uzrakstīt. Bet vispār, ja kādu citē, tad ir arī jānosauc autors un jāzin kāpēc viņš tā ir teicis. Un šajā gadījumā riebums tur nav minēts vispār.
Bet ja par tēmu, tad dzīvē tā jau ir...vai bieži tā arī nav, ka iemīlam to, kurš nepievērš mums uzmanību, jo neatbilstam viņa sapņu modelim un notiek arī otrādi. Kāpēc? atbilde ir katrā pašā...

inito4ka  ...dzejniece,ja kas ir Puškins :D

inito4ka  Мы любим тех, кто нас не любит,
Мы губим тех, кто в нас влюблен,
Мы ненавидим, но целуем,
Мы не стремимся, но живем,
Мы позволяем, не желая,
Мы проклинаем, но берём,
Мы говорим и… забываем,
О том, что любим вечно — лжем,
Мы безразлично созерцаем,
На искры глаз не отвечаем,
Мы грубо чувствами играем,
И не жалеем ни о чем,
Мечтаем быть с любимым ря&

inito4ka  Мечтаем быть с любимым рядом
Но забываем лишь о том,
Что любим тех, кто нас не любит,
Что губим тех, кто в нас влюблен…

А.С. Пушкин
p.s taisnība ir tur iekšā...

inito4ka  ...kur atrast kaut vienu vārdu riebjas??? nezinu :)

Balzamine  Atklāti sakot, izbijušie sapņu prinči pēc apgredzenošanās parasti kļūst nožēlojami, un te es nerunāju par kādu vienu atsevišķu personu, bet sistēmu kopumā, jo ākstus, kas domājās mūžam iekārojami esam varu nosaukt vismaz četrus. Galvenais ir laikā beigt un laikā aiziet.