Kā nepieļaut dažādām sadzīves likstām sevi izsist no līdzsvara?

Aukstums  pret to nav ieteikumu, tikai un vienīgi kautkāda motivācija, kas piespiež celties kājās un darīt... man tie bija bērni, apziņa, ka viņi ir dzīvi, veseli un es arī... citiem , pieņemu, ka ir cita motivācija... citi, pieņemu, ka neizturētu, sajuktu prātā no lielām traģēdijām..katram savs, atkaŗīgs stresa noturības sevī, spējas saņemties un pārējiem faktoriem. Jebkurā gadijumā, tādas pārbaudes, labāk, lai nenotiek.

vai17  atliek vienīgi kā pats raksti saņemties,citādi nu ne kā.

Sarabi  Pieņem to kā savu mācību stundu....savādāk nekā.

cardreader  No nekā nedarīšanas un īdēšanas jau var sajukt prātā, tāpēc, ja pats neko nedarīsi un nemeklēsi risinājumu nekas nebūs ... Motivācija ir tiekšanās uz saulaino un gaišo nākotni :D :D
Galu galā jau darbs bija tas, kas mērkaķi pārvērta par cilvēku :D :D :D

Anita73  Ja runa ir tikai par sadzīves likstām jeb "ziepēm" nevis smagām traģēdijām, kad zaudē tuvus cilvēkus u.tml., tad "ziepes" ir sīkums. Sadzīviskās likstas tikai uz brīdi varbūt izsit no līdzsvara. Ir vajadzīgs kāds brīdis, lai sapurinātos, sakopotu visas domas un sāktu ķepuroties ārā. Galvenais - nenolaist rokas un neiegrimt pesimismā. Tas neko neatrisinās. Tieši otrādi - grimsi vēl dziļāk.

av2  sadziives likstas aizmirstaas, kad ir ..reaali tuudi. Kaa sev miillotu , ggimenes cilveeku zaudeejums, vai passa veseliibas krahs.

bumpastiks  av2,nē paldies,nevajag lielākus sūdus lai aizmirstos mazākie.Jautājums ir drīzāk par to kā nezaudēt optimismu.Tāpēc neieslīgsim galējībās ka tuvu cilvēku zaudējums un citas traģēdijas.Kāpēc daudziem ir tieksme pārspīlēt?

its_me  Kāds optimisms? Labāk būtu apstāties un objektīvi novērtēt situāciju, savus resursus, risināšanas iespējas. Un soli pa solim risināt, regulāri novērtējot procesu.

gertrude  laiku pa laikam nelielas skumjas un nedaudz pesimisma ir pilnīgi normālas izjūtas, arī nedaudz paraudāt ir noderīgi. ja gadās kādas nepatikšanas, mēdzu padomāt vai man tas būs svarīgi pēc 5 gadiem vai nē, parasti jau sanāk, ka nē, tad var padusmoties, paraudāt un doties tālāk.

magnija  Nekad nav tik slikti, lai kādam nebūtu vēl sliktāk. Sevi parasti mierinu ar domu - paies šitie sūdi, nāks nākoši un šitie aizmirsīsies - un tā tas vienmēr notiek. Lai cik problēmas ir bijušas lielas un izmisums aiz bezcerības-viss paiet. Piespiežu sevi mazliet apstāties, nogaidīt, nomierināties, saņemties, visu pārdomāt, meklēt risinājumu un nekādu alkoholu - lai pie visa klāt vēl nenāk morālais...

Tessa  skatos, ka tu esi miiksts ka aizpagaišas nedeljas kivi, ja parastas nebushanas tevi izsit no svara un izmet no laivas.
ciinies, miikstuminj, ja garlaiciigi dziivot, varu iedot recepti varaviiksnei. tiesa, nav mana, bet visiem patiks!!

Tessa  autors - Ugunskura_Kurinatajs, tekstam gadi 9-10.
...bet nu labi- garlaicības aizdzīšanai ieteikšu variantu (varbūt paliks jautrāk):

piektdienas vakarā - ietērpies gaiši zilā kleitā ar fliteriem,kājās sieviešu zeķes ar tīkliņa rakstu, apavi- var būt kedas (jo iespējama gara pārvietošanās skrejot tālas distances), iekrāso acis (aizņemies tušu no paziņas)un lūpas, uzkasi matus kā pugačovai, uztaisi plakātu :"Jūs visi esat pidari" un piezvani draugam, lai tevi aizved uz Dobeli.

Tur piebrauc uz kultūras namu vai iestādi,kas organizē dejas ( jāiet uz turieni,kur vislētākais alus,vai arī visi dzer ārpusē).Pasaki ,lai draugs ar auto noparkojas metrus 500 no iestādes, izkāp ārā,ej uz klubu, ieej iekšā un zīmīgi apsēdies visredzamākajā vietā. Garām ejošās dāmas pāris reizes nosauc par ielenēm, un pēc skata visbīstamāko tipu par mīksto. Kad jūti gaisā nelielu spriedzi un aizdomīga izskata vīru drūzmēšanos ar beisbola nūjām un traktora ķēdēm netālu no sevis - droši izritini plakātu ,ej uz deju plača vidu un ar kliedzienu "Stulbie pāķi!Rīga rullē!" rādi plakātu uz visām pusēm. Pagaidi mazliet ,lai visa informācija kārtīgi nosēžas visiem smadzenēs - pieej klāt visūsainākajam no visbīstamākajiem,papliķē pa vaigu un uzmauc kaklā savu plakātu, neaizmirsti viņu nosaukt par gaili vai ko tamlīdzīgu...
...nu un pēc tam tavi izdzīvošanas instinkti pateiks, ka jāuzstāda pasaules rekords 400 m un vēl viens (pietiks ar Dobeles rekordu) 100m skrējienā...līdz auto...
P.S. Vēlams lai draugam un drauga auto arī būtu neliels izdzīvošanas instinkts

P.P.S. pelēkā strīpa pēc šitā gajiena točno būs beigusies...

Ieva_no_Kurzemes  Ja gadījies, kas neparedzēts, tad jāapstājas, jāievelk elpa un sev jāpajautā, cik sāpīgi man ir skāris šis negadījums, kādi ir zaudējumi un ko varu iegūt no tā. Parasti tā ir kāda jauna pieredze, kas noder turpmākā dzīvē. Un ja ir pavisam slikti, tad saku sev, ka viss, kas mūs nenogalina, padara stiprākus.

Piparkuka  Vienkārši jācenšas ne par ko neuztraukties! Lai uznāk tas drebulis vai raudiens vai nolemtības sajūta, taču pēc tam un visātrākajā momentā vienkārši tas jāatmet.
Nedomāt ne par ko. Vienkārši būt šajā momentā un it kā- būt te!:)
Dzīve rit savu gaitu....
Notiek kaut kas ārprātīgs (piem., tevi atlaiž no darba), tu to noskaties it kā no malas, aizej, tevi pēdējā dienā apsveic utt., tu jau pēc mirkļa esi citā darbā, viss ir citādi, tu ej ēst citur, brauc uz citurieni, tad tu esi ārzemēs- brauc ar laivu pa kanu ieskautu upi!, tad atkal snieg vai tev mašīnai tukša riepa, tad esi Londonā un tev piezvana, tu domā, ka saņemsi super ziņu Rīgā, taču saņem ārprātīgu ziņu, no kuras mainās tavas dzimtas dzīves apstākļi, tad tu sāc mācīties kursos, tad tev pietrūkst naudas jebkam, te tu atkal saņem naudu un visu samaksā, jo esi kaut kā sarunājis visu utt utt utt.

Rit. Viņa vienkārši rit!
:)

Piparkuka  Optimisms ir VISLAIKU, kamēr vien dzīvo!:)

medusbite3  Čīkstētāji pīkst pat par sabojātu vannas krānu, bet stiprie nesalūst arī pēc smagiem zaudējumiem...

slieks  Skaitu pie sevis pantiņu:

Jel neraudi,ka dzīve
tev caur ērkšķiem skrien,
jo pa mīkstu zāli
tikai teļi brien.

Palīdz! :)

AivarsN  Ja problēmas psiholoģiska rakstura,palīdzēs jaunas akustikas iegāde, piemēram Magnat. Pārsteidzoša kvalitāte par tik pat patīkami pārsteidzošu cenu. Ja materiālās problēmas,tad vairāk jāklausās mūzika ar tām pašām vecajām tumbām.