Kas ir bīstamāk - būt atkarīgam vai līdzatkarīgam?

Ellocka  Līdzatkargajam, jo tā tiek uzturēta atkarība, mīkstinot tās sekas un atkarīgā nonākšanu līdz bezizejai, kad vai nu jāmainās, vai jāaiziet bojā. Kā arī tiek izmainīta un degradēta līdzatkarīga psihe un personība. Tas ir augšanas ceļš abiem, kamēr līdzatkarīgais sevi nepārvarēs (arī aiziešana ir sevis pārvarēšana), atkarīgais pats no sevis nesāks mainīties, jo viņam ērti tā.

Tessa  cilveks pats ir riciibspejiigs un pats izvelas. nevar saliidzinat ar jautajumu: Kas ir bīstamāk, vēzis vai C hepatiits.
ta ka bistamiibas nav. tikai izvele, ka dziivot.

raina1970  Abas situācijas ir smagas un ir jārisina- katra citādāk. Katram no šiem - atkarigajam un līdzatkarīgajam risinajumi būs atšķirīgi. Bīstami ir būt atkarīgajam, un bīstami ir būt līdzatkarīgam.

Ellocka  Līdzatkarīgajam, turklāt, pastāv paaugstināts risks neizturēt, pašam kļūt par atkarīgo un grimt bezdibenī abiem kopā. Nu jau pašam grimt un vēl grimstot censties glābt un pasargāt atkarīgo. Kļūstot 2 vienā - atkarīgais un līdzatkarīgais. Trauku lupata un kājslauķis, kas visu ziedojis uz mīlestības altāra vīram, sievai, draugam, draudzenei, bērniem utt. un pašam un no paša vairs nav atlicis nekā.

Geisha  No kā atkarīgs? Alkohols, nikotīns, azartspēles, sekss? Kas? Kas ir līdzatkarīgais - māte, tēvs, bērns, sieva/vīrs? Ja par alko atkarīgajiem tad - māte savu bērnu nepametīs. Sieva/vīrs var pamest. Bērns izaugs un kļūs vai nu tās pat kā viņa vecāks vai aizies tālu prom. Pīpētājs, lai tak pīpē kamēr apniks. Varbūt atkarīgs no kafijas vai kūciņām? Arī no šopinga var būt cilvēks atkarīgs. Un pat var būt atkarīgs no kāda cilvēka. Variantu ir ļoti daudz.

valmierietis333  Bīstami ir abi - bet daudz bīstamāk ,ja viņi paši to neapzinās ,
vai arī nevēlas mainīties !

elsa  Nevis bīstamāk, bet grūtāk ir līdzatkarīgajiem. It visos atkarību veidos.

inito4ka  ... nekad nesapratīšu jēdzienu-līdzatkarīgs!! Nebūšu blakus atkarīgajam un viss.

Aukstums  17:17...līdzatkarīgais nerodas momentā un reiz, no skaidrām debesīm... ilgstoši pats atkaŗīgais neapzinās , ka lēnām veidojas atkarība no aliņa katru vakaru, no vīna glāzes katru vakaru... no spēļu automātiem, katru vakaru, tas izkristalizējas tikai un vienīgi ar laiku. Un ja ir ģimene, ko tad? Uz reiz , kā redzi, ka vīrs kļūšt atkarīgs un pinās savos pinumios dziļāk un dziļāk, mometā pamest? Bērnus padusē un prom?? Uzkurieni? Tā dzīvē nenotiek. Visi sākumā cīnās, un tikai tad, ja redz, ja tam reāli nav jēgas, tad jādomā par sevi , par bērniem, kā būt, kur būt, un risināt šo jautājumu.
Cita lieta, uzsākt attriecības jau ar atkarīgo, ko diezgan ātri var atšifrēt, ja vien neskatās otrā ar rozā brillēm.

Piparkuka  Tieši, kā Aukstums raksta. Ģimenē jau vispirms cīnās, lai izbeigtu, pārliecinātu, pārveidotu to atkarīgo. Kamēr apnīk vai saredz citu izeju.
Un bīstamāk, protams, ka atkarīgajam- gan veselībai, gan drošībai un tml.

aija_69  Piekrītu, ka atkarības un līdzatkarības nerodas pēķšņi no skaidrām debesīm,- noteikts cilvēku daudzums šo dzimtas slimību manto no paaudzes paaudzē, kamēr cits turpat līdzās, identiskos dzīves apstākļos, nekļūst ne par atkarīgo, ne līdzatkarīgo. Mūsdienās ir daudz pašpalīdzības grupu, kur gana veiksmīgi tiek risināti šie samezglojumi.
Ja radies šāds jautājums par bīstamību - pievienojies!

gacca  Labāk cilvēks ar grādu, nekā ar grādīgo. :)

slotzaris  Jau daudzus gadus cīnos ar seit uzsākto tēmu.Atvainojos jau laicīgi ja šo diskusiju personificēšu.Sakot lasīt diskusiju,radās sajūta ka Eločkaij ir tāda pati pieredze kā man vaj verojusi mūs no malas?!Paldies tev Eločka par patiesajiem vārdiem!Tiešām gadu atpakaļ pats sev atzinos ka esu kļuvis TRAUKLUPATA!UN TĀ Pagajušo gadu maija beigas pieņēmu lēmumu Vairs nebūt ... Tagad Dzīvoju 162km atālumā.Šeit strādaju,dzīvoju pie vecākās māsas meitas. Tikaij,Tikaij,Tikaij... Biezi pārdomāju vaj esu rīkojies pareizi,vaj bija tas īstais brīdis šādam solim???Seit dzīvojot tā sanāk ka daudz nākas satikties ar cilvēkiem un daudzko dzirdēt redzēt.Un sagadījās tā ka šeit varu redzēt iespejamo nākošo etapu! Tas ir-Māte ir nodzērusies lidz tam ka nau savas mājas,nau darba.Berni prom kur kurais...vispār sāku sevi šaustīt.Jā Aija_69piekrītu ka tas vis neradās pekšņi.Sākumā kad sagājām kopā ilgu laiku nebija ši alhakolisma pazimes.Laika gaitā tas pamazām kļuva biežākas un spēcīgākas.Un ka raksta Aukstums bij ar Rozā brilles.Kad jau tiešām apjautu ka nau labi,sāku aprunāties ar viņas draugiem(saprāta robežās)un dažiem pat tuviem cilvēkiem.To ko uzzinaju nebija nekas patīkams.Meklēju visas iespejamās vietas palīdzību tikt viņaij gala ar savu problēmu.Tikaij ka zinat Aija_69-ja atkarigais neiet pats,ar varu nedrīkst vest!?!Mēģināju lūgt palīdzību pie viņas draugiem....Te nu apjautu cik tas ir noželojami!!!Kam skaudība,kam viss pie kājas laj tik kāds labums atlec.Laj ar mūsu 7.gadu kopdzīve kopēju bernu nau,jūtos atbildigs par viņu.Esam salaulati tikaij 3gadus.Jā-man dzīve gajis visādi-abižojuši,nievājuši.Bet vaj tādēļ man pašam jāķļūs tādam???Arī viņaij kādreiz gājis visādi!Klāt nebiju un daudzko ar varu nezināt patiesību.Bet vaj man tiesības kādu nosodīt par pagātnes kļūdām???Pats jau ar nesu nekads idiālais.Esu pielaidis ne mazums kļūdu.Centos no tām mācities!Dzive jau nau nekādas instrukcijas un nau norādes kurā pļava mētajas nomests grā