Par tanti ar izkapti
Būt vai nebūt - tāds ir jautājums.Kas prāta cienīgāk: vai ciest tās bultas,
Ar ko mūs vajā ļaunais liktenis,
Vai pacelt ieročus pret posta jūru
Un izbeigt visu? Nomirt, aizmigt,
Ne vairāk; tā, iemiegot un guļot, teikt:
Gals sirdēstiem un tūkstoš citām likstām,
Kas mūsu miesas tiesa. Tāds sasniegums
Ir kvēlo ilgu vērts. Ak, nomirt, aizmigt!
Vēl miegā varbūt sapņot; lūk, kur šķērslis.
Jo kādi gan mums nāves miegā sapņi
Var rādīties, viss mirstīgais kad zudis? /V.Šekspīrs/
Vai esat kādreiz domājuši par pašnāvību? Vai par to, kas ir pēc tam, pēc nāves? Un vai pieņemat domu, ka reiz mirsiet?
Marija_Anna
kas būs. Nekas nebūs. Pasaulē viss ritēs tālāk. Cilvēku noraks vai kremēs. Emocionāli saistītie cilvēki ilgāku vai īsāku laiku sēros.
Kamēr ir saprašana un spēks, interesē dzīve. Nezinu, kā būtu tad , kad viena un otra aptrūkos. Vecmamma teica, ka nogurusi no dzīves, savos 80 +.
Nē, par pašnāvību nekad nav bijusi doma. Un ja nesanāk? Dzīvot kā dārzenim ?
Apmēram uz kādu noteiktu laika posmu gribētu tikai sakārtot visas savas lietas. Lai nav kreņķi nevajadzīgi citiem. Bet dzīvot man neapnīk. Pat pie ķezām.
riebekle elis, ievārījumu var salikt vīnā. :)
Luusila Kas par jautājumu- vai pieņemat domu, ka reiz mirsiet?! Nu bet kā gan savādāk? Tāda ir lietu kārtība; ikvienam, kurš ir dzimis, kaut kad būs jānomirst. Tā vienkārši ir, un taisīt no tā histēriju ir dumjākais, ko var darīt. Jā, tuvinieku nāve sāp, bet tāpēc dabas likumi neatceļas.
Piparkuka
Visiem zināms, ka tas ir grāks un otrkārt- tie esot slikti, kas paši sev dzīvi atņem. Viņi it kā nolīdzina sevi, soda, noliek tādā kā- izslēgšanā, nullē.
Protams, ienākušas prātā domas, iztēle. Vispārēji. Ka gribas vairs nebūt, lai nav jācieš.
Bet nu- tas uz mirkli.
Cik ir dzirdēts, redzēts tv utt.- tā kā tas ir ļoti slikti un nepieņemami, visuma/kosmiskā/savas būtības ziņā, noteikti- nē! Nedrīkst.
Jurijs55 Priekšvakarā autore paziuņojusi par planoto šajās brīvdienās - un re, kādas fatālas domas ! Kas nogājis greizi ar Seska kungu ? :(
Susure Piparkuka, iebilstu. Pašnāvību garīgi vesels cilvēks netaisīs. Dievs ir žēlsirdīgs. Un mēs nezinām-varbūt pēdējā sekundē cilvēks to nožēlo un Dievs uzreiz to piedod. Tā ir mistērija. Vai mēs drīkstam nosodīt slimus cilvēkus par šādu soli?
Susure
Tīri cilvēciski saprotu pašnāvniekus, kas to dara nedziedināmas slimības dēļ ciešot smagas sāpes no vēža vai citām postošām slimībām. http://jauns.lv/raksts/zinas/82075-andris-grutups-no-dzives-aizgajis-ciesot-stipras-sapes
Tāpēc nevaru mest akmeni nevienam pašnāvniekam.
riebekle
Jurijs55 "Priekšvakarā autore paziuņojusi par planoto šajās brīvdienās - un re, kādas fatālas domas ! Kas nogājis greizi ar Seska kungu ? :("
Ar prieku varu paziņot, ka Seska kunga man nav, nekad tādu neesmu pazinusi. Ko šajā dzīvē var ieplānot? Da neko. :)) Tomēr arī galu sev darīt netaisos. To arī neesmu pamanījusi, ka kaut kur būtu minējusi suicīdu kā iespējamo variantu savas dzīves piebeigšanai. :D Es diskusijās maz ko no savas dzīves situācijām lieku. Tas tā, zināšanai. ;)
Piparkuka
Protams, ka slimi.
Nemāku teikt, vai slimus var nosodīt. Drīzāk gan- jā!
Susure Piparkuka, par ko tieši tu nosodi slimu cilvēku? Kur tad paliek tādas cilvēciskas vērtības kā žēlsirdība, līdzjūtība un empātija? Nedod Dievs tev pašai kādreiz tik milzīgas sāpes, lai tu apsvērtu pašnāvību. Vai tas ir humāni likt cilvēkam mocīties, ja atsāpinātāji nepalīdz? Esmu par eitanāziju šādos gadījumos kā vēzis pēdējā stadijā un līdzīgos.
rokons
Viela pārdomām par nesen publicēto Austrālijas vīru, kas 104 gados izlēma neturpināt dzīvošanu. To par eitanāziju sauc, un pasaulē ir ļoti atšķirīgi viedokli par tās legalizāciju.
tik nav nekādu materiālu pierādījumu par jel ko, kas pēc nāves ar to personu notiek, nerunājot par miesas satrupēšanu vai tās mineralizāciju ( pēc kremēšanas).
Jurijs55 21:53 Labi ka viss labi, tomēr tādas domas ne no kā ne no ša galvā nenāk.
Lenita Ļoti interesantas ir Pētera Kļavas lekcijas, diezgan daudz atbilžu var gūt. Kā lektors- skarbs, erudīts, aizraujošs.
skarbaiskungs Nekā sakarīga pēc tās nāves naf. Pabiju, nepatika, nācu atpakaļ.
Piparkuka Susure- tās ir pilnīgi citas kategorijas, par to tagad runā! Ne jau par tiešām fiziski un ārkārtīgi, pilnīgi bezcerīgi slimiem ir runa....
solvitas Jā protams, ikviens par to ir domājis kā tas būs, ka manis vairs nebūs, es neko neredzēšu, nejutīšu...nu kā tas būs? Un tāpat bērna aizvainojumā ir domāts vot ja es nomirtu, tad gan viņi droši vien raudātu un teiktu kāda es tomēr laba biju. Es apzinos, ka agrāk vai vēlāk arī mana stundiņa sitīs un no tā neaizbēgt, bet esmu noskaņojusies, ka tas nenotiks tik drīz, kādi 40 gadi vēl līdz tam godam jānodzīvo.
Geisha
Sēž mātes miesā 2 embriji un spriež vai ir dzīve pēc piedzimšanas. Viens saka " ar piedzimšanu viss beidzas. Nav nekā pēc piedzimšanas. Vai tad kāds ir atgriezies atpakaļ? ´
Otrs optimists jautā " Vai tad Tu negribi skatīt vaigā savu māti?"
Pirmais "Kurš ir redzējis māti pirms dzimšanas? Neviens. Tātad nav ne dzīvības , ne mātes. Tas viss ir izdomāts. Te tevi baro caur nabas saiti. Kā tu dzīvosi kad nebūs tās nabas saites?"
Tieši tas pats kurš ir atgriezies no tās saules? Neviens. Kurš ir redzējis debesu tēvu vaigā vēl dzīvs būdams? Mēs esam kā šie embriji. Kurš optimists, bet kurš arī pesimists.
Jauku dienu!
rokons
Maza iebilde -šis arguments ir teorētisks, bet pat ja tas būtu realitāte - embrijā ir gan gara, gan miesas komponente.
Pēc nāves ar miesu labi zināms kas notiek.
Gara sastāvdaļa - jautājums, cik tālu atpakaļ evolūcijas ķēdē tas darbojas? Kā ar augstāk attīstītajiem pērtiķiem - ir tiem atdalāmā gara komponente jeb ne? Un ja ir - kur tā beidzas? Pie oda jeb vēl zemāk?
Nez, vai ar optimismu tam visam sakars:)
olita112 Cilvēku, kurš mēģinājis taisīt pašnāvību, pēc tam ievieto iestādē, ko mēs te tā jautri saucam par kreizeni, trako namu utt. Un no turienes viņš iznāk , patiešām, sagrauts lupātās.VAI KĀDAM TO VAJAG???
solvitas olita112, nu nevajag pārspīlēt, neved kuru katru uz psiheni tikai tāpēc, ka mēģinājis sev galu padarīt. Piemēram to sievieti no Ventspils, kura izmisumā ieleca upē kopā ar diviem saviem mazgadīgajiem dēliem un kā rezultātā dēli noslīka, bet māti izglāba - ielika Iļguciema cietumā par dēlu slepkavību. Tas bija rakstīts intervijā ar Iļģuciema cietuma kristīgo darbinieci. Un piemēram Aija Kukule pēc izlekšanas pa logu un izdzīvošanas, turpināja mierīgi savu dzīvi, neviens viņu uz iestādi neveda. Uz to iestādi ved tikai tad, ja psihiskie traucējumi ir slimības formā, nevis cilvēkus, kuri uz pašnāvību iziet kādā dzīves krīzes brīdī.
olita112
Ja , tevi atgriež pie dzīvības slimnīcā(jebkurā juridiskā iestādē)-VAJAG, tādi ir likumi.
Tas LIKUMS, LAIKAM, DARBOJAS JAU OTRO GADU, TĀ KĀ UZ KUKULĒM U.C....
nākamās atbildes
<< iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 40 (kopā 46) | nākamās >> |