katrs ir savas lomas cienīgs!
Katram no mums ir trīs tēli, kā tādiem aktieriem, pirmais ir tas, ko mēs gribam parādīt citiem, otrais ir tas, ko citi redz un domā par mums, tā teikt projekcijas tēls, un trešais ir tas, kādus mūs redz Dievs! Bet nu mēs, kā jau centīgi būdami, esam iejutušies katrs savā lomā- ampluā, un aizrautībā esam noticējuši tam pirmajam tēlam! Bet vai ir iespējama ilgtermiņa attīstība nesatiekoties ar savu patieso būtību, uzdodot sev jautājumu: vai tas, ko es par sevi gribu paust nav kaut kur nokopēts? Jo pretējā gadījumā būšu nesaprasts un neinteresants!
Sarkangalvite23
Man ir teikuši, tu neredzi pati sevi...tas nozīmē, ka es šo tēlu neredzu, kā mani uztver citi.
Vai tas kaut ko mainītu, ja es sāktu redzēt sevi tā, kā mani redz citi, aizvāktu no savas lomas to, kas citiem liekas nepieņemams vai traucējošs?
jadore
Es tomēr domāju, ka patiess cilvēks ir visinteresantākais, un patiess cilvēks var būt, kad tas dzīvo saskaņā ar savu pārliecību. Savu būtību nevar nokopēt, jo katrs esam autentisks, tieši tāpēc tik intersanti ir būt ar otru kopā.
Citi mani redz atkarībā no savas pieredzes prizmas un gadās, ka tam nav sakara ar mani. Tā kā tēlošanai nav nekādas jēgas.
Forsha_Rupucene kāpēc gan tieši trīs... nav trīs. Katrs, ko sastopam, mūs redz pa savam, jo viņš ierauga tikai to, kas pašam aktuāls... man gribas domāt, ka esmu diezgan atklāts cilvēks, līdz ar to rādu sevi tādu, kāda esmu. Bet pati dzīve gan ir cirks/izrāde/skatuve, uz kuras mēs spēlējam. Labi ir tad, ja paši esam savas dzīves režisori :) un vēl - dzīvi nevajag pārāk nopietni uztvert, jo tā regulāri par mums pasmejas ;)
Geisha
jurks!
Cik gadu ir Dievam? Un pasaulei? Cilvēkiem? Cik cilvēku ir uz pasaules? Cik cilvēku ir dzīvojis uz planētas Zeme šajā laikā? Un 90% no šim cilvēkiem ir lūguši Dievu atrisināt viņu problēmas - vienam maizi, otram mīlu, trešam bikses ar bantītēm. Visi tikai kaut ko prasa, bet ko dod pretī? Vai Tu ieklausies ko skudras lūdz? Tad kāpēc Dievam būtu jāieklausās Tavās vēlmēs un Tavas dzīves problēmu risināšanā? Tu atnāci uz šo pasauli dzīves pieredzi gūt? Tad risini pats tās sīkās problēmiņas nevis uzkrauj tās savam Radītājam. Celies, ej, krīti, celies, uzsit punu pierē un mācies pastāvēt par sevi, aizsargāt vājākos (Tu taču esi vīrietis), uzbūvē māju, iestādi koku, izaudzini dēlu, lai Tavai dzīvei ir jēga! Lai cilvēks nemīda Māti Zemi bez jebkādas jēgas!
jurks Kas lūdz, tam tiek dots! Kas klauvē, tam tiek avērts! Patiesībā, lūdz vai nelūdz visu dod Viņš! Bet mēs savā lepnībā esam iedomājušies, ka visu sasniedzam ar savu pārmērīgo strādāšanu un piepūli!
13laumina kapec tikai tris ?
rokons
Ja var pieņemt, ka katrs mēs sevi redzam vienveidīgi, tad citi mūs redz ļoti dažādi.
Jo kā tad savādāk būtu iespējams, ka vieni mūs mīl, citus mēs kaitinām vai biedējam, bet citiem esam vienaldzīgi.
Un jāatzīst tak arī tas, ka mēs paši mainām savu tēlu, jeb pašibu, lai kada(i)m patiktu vēl labāk. Un tā maiņa paliek, iespējams, ka uz mūžu. To sauc par personas attīstību.
jurks Kāpēc trīs? - viens ir tas ko mēs gribam, lai par mums domā! Otrs- tas kā citi mūs redz un, vis drīzāk, tas atšķiras no tā, ko mēs cenšamies tēlot! Bet trešais ir tas, kādus mūs redz mūsu Radītājs, un to pat mums pašiem ir iespēja apjaust tikkai un vienīgi lūdzoties un ieklausoties Viņā! Un , protams, tas atšķirsies no šiem pirmajiem diviem tēliem, tiem, kas ir domāti pasaulīgajam! Viņš mums ir paredzējis neaptverami daudz vairāk, bet tas nav interesanti mums, jo neizskatās šiki un lepni! Bet patiesi gan un ilgtermiņā nožēlot nevajadzēs par izniekoto laiku un spēku! Jo alga būs vispārākā, tāda, kas laika gaitā vairo savu vērtību!
rokons
Vēlreiz uzsvēršu => citi, resp. ap 7 miljardi cilvēku, katrs mūs redz savādāk! Un nebūt nav jācenšas tēlot, jo NAV vajadzības. Izskatīties šiki un lepni vajag cilvēkiem ar nepilnvērtības kompleksiem, arī nenobriedušām personām, pārsvarā tīņu vecumā. Bieži, gadiem nākot, tas vairs nav nekas - bez vērtības.
Par pārpasaulīgo nerunāsim, tas viss uz pieņēmumiem balstīts, bez nekāda eksitenciāla pierādījuma
jurks Protams! Protams! Un ja mēs vēl precīzāk paskatāmies uz šo skatītāju daudzumu, tad tas būs septiņi miljardi un viens, ja šos septiņus novienkāršojam tad paliek viens! Pietiks jau ar vienu! Mēs jau arī šeit neesam pilnīgi un ideāli! Katrs grib būt labāks par patieso! Un labprāt noticam sev vēlamajam tēlam, bet ir situācijas, kad, ar šausmām, atklājam sevi pavisam citā izskatā!
LaskovijMerzavec Sevi tāpat nepiemānīsi...
bika
Lasu jūsu sarakstīto un jāteic, priecājos par sakarīgām domām, jo katram ir sava doma..:)
Mēs mēdzam pielāgoties, lai būtu labo tēlu rindās, bet ne vienmēr beigugalā tā izskatās, tādēļ:
Es ieklausos sevī, ko saka mana dvēsele(nevis prāts- nē) un tas man paver drošāku situāciju, lai kur tas nebutu = darbā, sadzīvē un mājās.Ir bijušas situācijas, ka pirmā brīdī mani neizprot, bet vēlāk viss mainās.
Tādēļ ieklausos sevī, jo tur arī runā dievišķais- tīrais es, bez prāta.
Ja bieži klausa prātam, tad auzas ir garantētas!
:)
Geisha Pirmais ko cilvēks cilvēkā redz tas ir ķermenis, bet Dievs redz dvēseli. Un nav nekādas jēgas Dievam acīs miglu pūst.
jurks Ļoti izskaidrojoši! Paldies! Prāts ir diezgan neviennozīmīgs veidojums, itkā, pirmajā brīdī rodas iespaids, ka tā uzdevums kalpot par labu savam saimniekam, bet tomēr "rokot dziļāk" atklājam pretējo efektu, izrādās ka tas kalpo kau kādam vispārīgākam mērķim, kas gandrīz vai ir vērsts pret savu "saimnieku". Prātu ir viegli ietekmēt un vadīt un tas kurš uzņēmies vadītāja lomu realizē savus mērķus, kas ne vienmēr ir par labu cilvēkam!
Gojko O --in, izrādās oHo ir arī bīskaps.
Aukstums man ir četri.....
rokons
Prāts analizē sensoru datus, ko katrs saņemam. Tas tak sen zināms, ka sensoro sistēmu cilvēka organismā nemaz nav daudz.
Un bazējoties uz pieredzi, ko eksperimentālā veidā esam ieguvuši vai teorētiski iemācījušies, vadām katrs savu dzīvi. Jo vecāks un nodrošinātāks kļūst cilvēks, jo mazāk viņam interesē apkārtējo domas par viņu.
jurks Prāts! Varētu salīdzināt to ar kompi kas pieslēgts internetam, protams viss notiek uz urraa, jaunākie apgreidi un lietderīgas programmas ātrākai un vienkāršākai dažādu uzdevumu atrisināšanai! Un viss ir labi līdz brīdim, kad iezogās vīrus! Un ja antivīrus nav atbilstoši uztrenēts, tad jāpiedzīvo zaudējums! Mēs arī, kā tas komps, esam saistīti cits ar citu dažādos veidos, lai attīstītos un pilnveidotos, bet tik pat esam apdraudēti no postošiem un destruktīviem uzbrukumiem! Vai antivīrus mūsos ir darba kārtībā un atbilstoši sagatavots?
Piparkuka
Bet kur tad ir tas tēls, kādu sevi redzam pats, es?! Tas jau ir galvenais. Nevis citi, citiem, utt. Labi, trešais ir svarīgs, taču tie citi ne tik.
Galvenais ir - kādu esi redzu es pats! Un no tā jau var izsecināt, kādu mani redz citi vai kaut ko pamainīt vai nepamainīt....
Es nepiekrītu tēmā paustajam.
jurks Savu patieso tēlu vai seju mēs tikkai nojaušam un iepazīstam visas savas dzīves garumā, jo to tas ir zināms tikkai Radītājam! Paši savu seju mēs arī neredzam, to var redzēt otrs cilvēks un pēc viņa sejas izteiksmes mēs varam spriest par to vai esam patikuši viņam vai nē! Protams arī savu ārējo izskatu mēs paši neesam izvēlējušies, kāds tas mums katram ir dots tāds ir, noteikti lielā mērā tas atspoguļo mūsu iekšējo pasauli!
<< iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 40 (kopā 40) |