Nostalģija...

tikka  Parasti jau nepavelkos, bet šodien ieraugot Vērmanes dārzā Lēdmanes maizi, atcerējos, kā to pirms 35 gadiem, strādājot praksē toreizējā lauksaimniecības ministrijā, bija iespēja reizi nedēļā nopirkt. Un izrādijās, ka šodien to tirgoja tā pati saimniece, kas pirms tik daudziem gadiem to cepa un veda uz Rīgu. Un kanēļa smilšu cepumi pēc 1956. gada receptes.
Sajūtas ... bērnības un jaunības garšas ...

Luusila  Man uznāk nostaļģija, kad atceros, kā viss plašais radu pulks sabrauca lauku mājās, pa dienu strādāja siena pļavā, bet vakarā lielais galds, dziesmas, danči...Kad iepriekšējā paaudze aizgāja, tad līdz ar viņiem arī tā pulcēšanās. Tagad aizbrauc viens pie otra ciemos (reti), bet tāds liels radu tusiņš jau nekad vairs nebūs. Nav jau vairs arī kur pulcēties. Reizēm man to sajūtu tiešām pietrūkst. Un dziedāšanas līdz aizsmakumam...:)

janka42  Jā reizēm tā notiek...redzot foto..dzirdot dziesmas, nesen biju dzīvoklī pie draugiem un atcerējos šo pašu dzīvokli pirms 30 gadiem kā ar klasesbiedru tur spēlējāmies...bij interesanta sajūta, bet tagadējiem dzīvokļa saimniekiem protams neko neteicu...bet kad esmu tur...vienmēr atceros 80os

HOUSE  O, jā, mani nepārtraukti pavada nostaļģija...un tas nebūt nenozīmē, ka jāstaigā ar mutautiņu. Arī pašlaik kā reiz klausos dziedātājas Zemfiras dziesmu, korabļi...mani aizķēra...
Un vispār, mani pārņem nostaļģija pēc eļektričkas pl. 7:58 Sloka-Rīga un vakara reiss 21:38 Rīga-Tukums. Pēc pastaigas ar Ingu, siltā Augusta naktī, mazajās Talsu vecpilsētas ieliņās, pēc nakts ugunskura dzirkstelēm Valguma ezera krastā...visu nemaz nav iespējams uzskaitīt.
Uz tā stūra kur lūdz, naudu ubags sev greizs, mani samīs drīz ilgas kā zirgi...,tpu, atkal viņa jau klāt!!!:)))

dodekaedrs  Paldies! :)

BEIDZOT viens cilvēks, kurš zina, kā pareizi rakstīt vārdu nostalģija!

Torpedo  Mums, jauniešiem, viss vēl tikai priekšā, tāpēc bijušos notikumus nemaz neatceramies. Tā veco ļaužu daļa skumt par to, kas pagājis un nenāks atpakaļ

rokons  Saistība ar jauko pagātni, kad zāle bija zaļāka un ūdens slapjāks....................bet var arī atcerēties, ka nebija TV, pat krāsainās filmas bija retums.......vai arī tas ir pamats jaukajām atmiņām?

av2  Ir, ja vel laba muuzika fonaa....tad peec Latvijas, peec senccu maajaam manos laukos , peec klusuma no riita....
Jaa, arii kaadreiz padomaaju, bet ne skumjaa noziimee, par senaam bijussajaam attieciibaam...

ube  Atcerās jau nozīmīgus, dziļi dvēseliskus mirkļus. Ja dzīvots raibi, krāsaini, bet sekli, nav jau ko atcerēties. Pa virsu vien. Viss sacījis raibā muckulī....žēl tādus.

anis  Nostalģija,aizkustinājums,vēsture... Ja esi gados un nav piesaistošu atmiņu-kāda var būt nākotne? Plika eksistence? Kā bija-esmu bagāts,man pieder viss... Var teikt,ka sentiments traucē dzīvot šodienā-vietu aizņem vectēva plēsto skaidu pītais grozs,bet neceļas roka nokurināt... Gan to izdarīs tie ,kam nebūs reālas sasaites.
Te tika pieminēts- krāsainās filmas bija retums-bet šobrīd mēdz skatīt pat mēmās filmas. Tikai laikam ritot spējam tā īsti novērtēt... Šobrīd visa ir tik daudz,ka sajūsma par mieru,klusumu...
Bet tas nenozīmē ,ka šodiena neeksistē un nākotni nevēlos!

leone  Protams,ka uznāk. Iemesli un situācijas-visdažādākie.Piemēram,nesen atcerējos,kā smaržoja saulē sasiluši kārkli Ventspils pludmalē,un uznāca nostalģija pēc tā laika,kad biju mazs,mīlēts un labi aprūpēts meitēns.
Domāju,ka šis dvēseles stāvoklis uznāk visiem,pat tiem,kas to neatzīst(vai ,iespējams,nepazīst).

solvitas  Es vispār esmu sentimentāla, sevišķi ja izdzirdu mūziku, kas saistās ar to laiku vai smaržu, kas uzjundī tās sajūtas, atmiņas. Reizēm arī gribas paskatīties kā tagad izskatās manas bērnības dienu vietas. Uz vecmāmiņas māju aizbraukt. Vecās latviešu filmas paskatīties. Pēdējā laikā arī History kanālu esmu iecienījusi.

rokons  Vai atmiņas par pagātni ir nostalģija? Ir jau tiesa, ka skatāmies vecas filmas, lasām sen rakstītus romānus, klausāmies gadsimtiem vecu mūziku. Bet vai tā ir nostalģija?
Arī viss, kas personīgi dzīvē ir noticis, ne vienmēr izraisa šo vēlmi domās atgriezties pagātnē.
Pat ja dzīvots ļoti aktīvi un rezultatīvi nenozīmē, ka vēlētos šai aktivitāšu virpulī atgriezties.
Laikam tomēr nostalģija ir vēlme domās atgriezties pie kaut kā pagātnē, kas bijis jauks, bet vairs nekad nebūs. Ja šodiena prevalē par pagātnes jaukumiem, nez vai nostalģijai ( manā sapratnē) ir vieta.

elsa  Man patīk rekonstruēt pagātnes notikumus skatoties vecās fotogrāfijas, lasot sevis rakstītās atmiņu klades. Ļoti patīk. Kaut nesanāk bieži. Tāpēc bildes cenšos iespēju robežās printēt, jo esmu no tiem, kas datora formāta informāciju uztver apgrūtināti, vajag papīra formātu. Glabāju arī vecvecāku albumus un lietas,lai ir ko parādīt nākamajām paaudzēm.

VecmeitaARrunci  Es nezinu,vai taa ir nostalgija,jo tajaa laikaa biju veel maza meitene.kad redzu kaut ko no 60tajiem,kaut ko no taa laika dizaina,meebeles,mani paarnem sajuuta,ka neesmu isstaa vietaa.

Students02  Pēc tam, kad aizgāja tētis un mammucis, kārtoju viņu albūmus, mantas, staigāju viņu pēdās... pa istabu. Sapratu, cik daudz esmu nobumbulējis apkārt un cik maz laika pavadījis kopā ar viņiem. Tad sagribas man parunāties, pastāstīt, ieklausīties viņos, kaut zinu, tas ir nepielūdzami, bet nebūs iespējams vairs nekad...

inito4ka  ... tikai saistībā ar mūziku,,,kad dzirdu vecos labos,protams atceros attiecīgo laika posmu un izjūtas :)

kosrem  Bez pagātnes nav nākotnes! Man ir īsta nostalģija. Ir jau 60 un dzīvi dzīvoju interesanti, daudzveidīgi. bija kritumi un celšanās. Varētu teikt, dzīvotu otru reizi neko nemainot. Pētot dzimtas vēsturi bieži kavējos atmiņās.

fargo  tēva privātmāja. padomju laiki. dārzs. smaržas. suns. un pastaigas ar suni, kad būtls ar suni tēloja no sevis tomu soijeru un haku finu. mežs, pļavas, ezers. prkatiski džunģļi. stundām vieni paši, visu dienu dažreiz. vēlāk mājas pārnāk kā no nelabā ķepām izrauti svētie, drebes saplēstas, netīri, noguruši kā katorgas suņi, rokot zemi štābikam. laikam tad manī parādījās mīlestība pret mežu un vienatni tajā.
es "atceros" smaržas. tagad viss ir sabrucis, sadedzis, tukšs. tas skats man bija nepatīkams ļoti. nekad neesmu atgriezies. laikam tas tā arī paliks. tas bija ļoti labs laiks, par kuru esmu pateicīgs par katru sev doto dienu. vasarām ar suni, mežu un relatīvi pilnīgu brīvību darīt ar to visu, kas man patīk.