Pasmieties par sevi...
Jautrākam vakaram tēma par kādu notikumu no mūsu ikdienas, kad jāpasmejas par sevi.Man nav problēmu pasmieties par sevi, jo man regulāri gadās kādas ķibeles :) Tad nu piemērs no manis. Braucu uz laukiem, uz ceļiem masveidā noris ceļu remondarbi.Stāvu pie kārtēja luksofora, esmu iegrimusi domās par to ko paveikšu laukos, iedegās zaļā gaisma un automātiski sekoju priekšā braucošajam kravas automobilim, līdz es saprotu,ka nu ir ZIEPES! Esmu kopā ar viņu iebraukusi objektā(blakus joslu,kuru labo)uz kuru viņš piegādā smiltis...Jūtu,ka tūlīt nogrimšu :D Strādnieki skatās uz mani neizpratnē,parādīju savu matu krāsu un kārpos ārā(ar viņu palīdzību) :D Smaids mani nepameta visu atlikušo ceļu un vēl šad tad to atceroties par sevi jāsmejas :D
Zinu, ka šeit ir daudz cilvēku, kuri neprot par sevi pasmieties, tāpēc "nepiešmucēt" manu tēmu ar personiskiem apvainojumiem!
Arma Nu ir cilvēki, kas baidās pastāstīt pat smieklīgus un neveiklus atgadījumus, kuros paši piedalījušies, lai "nezaudētu seju". Tā kā, manuprāt, ja neesam burta kalpi, tēmai atbilst arī šādi pastāstiņi.
leone Es pasmejos par sevi katru reizi,kad ienāku šajā portālā:)
VECA_PIEPE
Leone, dod piečuku par 11:02! :D
Es vispār, tik to vien te daru kā smejos par sevi un raudu par citiem.
miers2 Ak, Dievs,- šīs nodevīgās smiltis! es tāpat iebraucu smiltīs kā auzās- it kā negribot iekūlos piedzīvojumos. Palaidu reiz Rīgas tuvumā "pa kreisi" un izvēlējos šai nodarbei it kā nevainīgu smilšu laukumu - smuki iebraucu, bet ārā vairs netiku :( Pavadīju foršo zaķi uz pieturu un gāju meklēt , kas mani izvilks, jo autiņš bija līdz pusasīm smiltīs. Baigi noveicās, jo pēc stundas atradu labestīgu krievu čali, kas sameklēja noliktavā 30m trosi un par cēneri latos mani izrāva laukā no tām smiltīm - un man arī atlika tikai par sevi pasmieties un mācīties no tādām kļūdām
adamsone Miers.:)) Manā otrajā (vai trešajā) jaunībā kādu laiku bija viens brīnumjauks "puisis" gariem matiem un bezgalskaistām ūsām. KniePties braucām kkur pa Rīgas apvedceļu, uz nomaļām taciņām. Bija ziema un nobraucot uz taciņas, kkā kļuva skaidrs, ka ārā jau nu netiksim un tūlīt par to pārliecinoties, tā arī bija. Svētdiena, vakarpuse, auksts, kļūst aizvien tumšāks....:)) Nācās ņemt striķi un bez īpašām cerībām iet uz ceļa. Viens garāmbraucējs par paldies izpalīdzēja un randiņš turpinājās tā, it kā nekas nebūtu bijis. ;)
bika
Nu to, ka esmu šeit, tas ir tiešām smieklīgi, bet ko lai dara- jāsmaida!
Riktīga mana foto arī nav.Kādu laiku atpakaļ, superīgs kungs , visnotaļ manā gaumē, palūdza, lai aizsūtu viņam savu fočeni, Apdomāju situāciju un tā arī izdarīju- aizsūtīju.
Ziniet, kopš tā brīža, kungs kautkā pazuda.
Nē, nē, ar mani ir visskārtībā! Tad kad ielūkojos spogulī, esmu tīri ciešama un darbs arī man cilvēku burziņā- neviens nebēg, jāteic, pat pagadās dažs labs kompliments!
Un tādēļ vien ir jautājums, vai šeit to jauko bildi tik notīgi vajaga?!
Pasmaidam! :)
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 26 (kopā 26) |
pievienot viedokli
uzdot jautājumu
Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā -
viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze.
www.iepazisanas-interneta.lv