Cits me too...paplātes jeb vai jums arī tā gadās?

Gunitaa  Stika, man ir līdzīga problēma, jo arī ir kvantums somiņu un daudz lietas nēsāju tajās, tāpēc arī nereti slinkums tās pākrāmēt no vienas otrā, tad es to risinu tā, ka nevis pārkrāmēju, bet vnk pārberu no vienas otrā. ;))

Kurts69  nekas nenāk prātā. Stulbi kaut kā:(

Piparkuka  Jā, tās paplātes vispār ie traki noturēt- vienmēr kaut kas slīd.. Kaut kur tas ir izteikti, tagad neatceros, kur, hmmm.
Lido! Jā, Lido, piem. Vērmanītī, kur ar paplāti jāiet tur un šur. Un vienmēr ir risks, ka tā glāze, piem., slīdēs!

mis_parkere  Man arī ar somiņu saturu sakārtošanu problēmas :D Pārberu pārberu ,bet beigās tā vai tā kaut kas pazudis.

Torpedo  Atliek secināt, ka neprasmei dejot un ritma trūkumam ir kkāds tiešs sakars ar neprasmi veidot attiecības
Un Vaukšķa balonpūšana man uzbūra ainu no multenes par Vinniju Pūku, kas arī pūta, pūta, līdz beigās pats piepūtās un aizlidoja balona vietā .. :D

Arma  Par somiņām runājot, man arī ir problēmas. Allaž esmu gribējusi mazu, elegantu somiņu. Kā dāmai. Aizeju uz veikalu, pētu, piemēru un rezultātā aizeju ar lielu somu, kurā var salikt visu dzīvei noderīgo. Kaut kā "nepērkas" tās mazās.

fargo  autorei, jums ir izsijāta uzmanība. tāpēc ir nodarbes, kur jūsu raksturs neder, panākumu nebūs.
grūtības koncentrēties uz vienu darbību nav ne slikti, ne labi. tā ir. daļai cilvēku tā ir iekārtota domāšana. to var redzēt arī šīs tēmas aprakstā.
vajadzētu mēģināt izvairīties no amatiem, kuros ir nepieciešams noturēt uzmanību vienā jomā ilgāku laiku.

par jomām, kurās netieku galā. es tajās nelienu. nekad. es tieku galā ar darbiem, kurus paņemu un tāpēc, cilvēki man uzticas. un otrādi, es izvairos no jomām, kurās varu pats kļūt par problēmu avotu.

noteiktā vecumā cilvēks sāk saprast, kas tam izdodas un kas ne. nedrīkst lauzt raksturu, darot to, kam cilvēka raksturs nemaz nav domats. mēs esam kā instrumenti - lauznim savs aicinājums, atslēgai savs.

Ievinjata  Piparkuka - man tieši Lido iestādēs un tam līdzīgās šitā gadās. Nelīdzena grīda, visādi paaustinājumi un pazeminajumi. Jāžonglē ar paplāti un vēl jāskatās zem kājām.

Ievinjata  Ziņa no Epifanijas - ..nespēju izskaidrot to, bet lai arī kurp dodos vai esmu, nez no kurienes uzrodas un mani ieskauj, cilvēku pūlis, tas ir ļoti apgrūtinoši un dažreiz tas pat kaitina, jo viņu ir pārāk daudz, bet visi vēlas man nostāties blakus un nereti pārmīt ar mani dažus vārdus, ko tas nozīmē, es nespēju saprast, toties kaifoju, kad atrodos viena, nez vai vēl, kādam ir tāpat?

Ievinjata  fargo - paldies par atbildi! Man tieši ir darbs, kurš nav vienveidīgs. Koncentrēšanās ir nepieciešam, bet ik pa brīdim drīkstu "atslēgties". Neesmu ķirurgs. Dažus darbiņus varu darīt vienlaicīgi.

fargo  protams, vajadzētu mēģināt izvairīties meklēt problēmu, kas nav problēma, to risināt un tā tikai atņemot sev pašapziņu un drosmi tiekties pēc nākamā mazā vai lielā panākuma. 1. sasniedzams mērķis, 2.nelauzt savu garu, savu raksturu, 3.darīt to darbu, kam Dievs ir piešķīris izdošanos. man patika doma, ka visgrūtāk ir sadzīvot ar sevi-kritizētāju. ar to "es" iekšā, kas ārdās un urbj tad, kad tu ej ceļu, kas tev nav domāts. tas "es" nomierinas, kad tavs... kuģis atrod pareizo vai tuvāku priekš tevis kursu.

riebekle  Gaišs apģērbs un biešu zupa vai tomātu mērce. Gandrīz vienmēr nostrādā. :D

Ievinjata  Oi, riebekle - ļooooti pazīstamas situācijas!

nedolce_negabana  Kādreiz lasīju, kas ir ar tiem cilvēkiem, kam vienmēr ēdot uzkrīt ēdiens. Bija tāds psiholoģiski- ezotērisks izskaidrojums:D Aizmirsu... Vai kāds nezin??

coldlands  ...psiholoģiski-ezoterisks nosaukums būs rukši.

Luusila  Man ir kāda traucējoša īpatnība: es neatceros cilvēku sejas. Nē, nu ne jau visu; bet tādu, ar kuriem darīšanas iznāk reti, jeb komunikācija bijusi tā garāmejot. Bieži tāpēc esmu iekļuvusi neveiklās situācijās, un vēl biežāk esmu novērtēta kā lepna un iedomīga.
Man prasās vēl kaut kas, pēc kā identificēt cilvēku. Tā var būt vai nu viņa darbavieta (ārpus tās man viņš neklasificējas kā pazīstams), jeb pat tikai balss (kamēr klusē, neatpazīstu).

Eh, ka es jūs pārspļāvu. Šitādi gļuki gan nevienam citam nav. Somiņas, paplātes- tas ir štrunts. :)

valmierietis333  Nevaru iznākt no skapja ,jo vispirms jāizdomā kā tajā ielocīties , lai varētu rāpties laukā ! :)

Ticu ,ka ir daudz cilvēku ar trīcošām rokām , kas neko tajās nespēj noturēt , īpaši ,ja vēl telefons tajās atrodas ! (pēc milzīgiem pasākumiem var novērot ,kāds izskatās deju placis - tā it kā barbari būtu cauri skrējuši!)

burleska  Luusila, man tas pats. Varu pat relatīvi tuvu darba biedru ārpus darba neatpazīt. Un vēl ir tā, ka cilvēks ārpus komunikācijas vispār izskatās nedzīvs, kā maska.

valmierietis333  Pievienojos Luusilai ,
man ir tieši tas pats nespēju atcerēties ne sejas , ne viņu vārdus - pat tiem kuriem zinu ,pat tad mēdzu pa retam sajaukt !

Ja dāmas vēl kaut cik var atcerēties , kaut vai pēc kādām ķermeņa formām vai uzvedības (lai gan dažreiz pietiek ,ja dāma nomainījusi kosmētiku ,izmainījusi vai pārkrāsojusi frizūru - uzreiz būs cits efekts - gluži kā svešiniece) , tad ar džekiem pavisam slikti - man viņi visi tādi vienādi kā ķīnieši!

Cik nav redzēti cilvēki ,kas ienāk kolektīvā un uzreiz atceras kā kuru sauc , bet man būtu gandrīz vai jāpārjautā katram n-tās reizes "kā tevi sauc?" , lai pamazām atcerētos!

Bet uz ielas mierīgi var uz mani apvainoties , jo uz ielas nemeklēju cilvēkus , vienkārši izbaudu dabas skatus un meiteņu siluetus + visu laiku iestidzis savās domās , ko plānoju vai prātoju - apkārtējie tik tādi fona statisti !

Tādēļ arī neesmu nasks uz lielām tusēšanām , pat sarakstīties ar divām vienlaicīgi man sagādā milzu problēmas , jo neatceros ,ko kurai jau esmu pateicis ,lai neatkārtotos !

riebekle  nedolce_negabana "Kādreiz lasīju, kas ir ar tiem cilvēkiem, kam vienmēr ēdot uzkrīt ēdiens. Bija tāds psiholoģiski- ezotērisks izskaidrojums:D Aizmirsu... Vai kāds nezin??"
__
Zinu, zinu, ir lasīts. Tu koncentrējies uz to procesu tik ļoti, ka tas nostrādā pretēji. Tagad gan retāk tā gadās, bet tomēr iesmaidu katru reizi par savu spēju koncentrēties :D :D :D

Luusilas problēma ar sejām ir arī mana problēma. Man to seju ikdienā darbā daudz garām skrien, ienāk, parunā, aiziet, darbs tāds un tad ir bijis maķenīt šoka rāviens, kad pēkšņi kaut kur ārpusē mani kāds draudzīgi sveicina vai uzrunā, tad zobrati griežas ar pilnu sparu, bet esmu iemācījusies no situācijas iziet vienkārši pamājot pretī vai sarunā apjautājos "Un kā jums labi klājas"? ", nu un tad jau parasti visu pastāsta - dēls tur bija vai meita, ko dara, kā sokas u.t.t. Izmantoju to, ka cilvēkiem patīk par sevi pastāstīt. :)