Ne viss ir zelts, kas spīd / vai uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem esat uzkāpuši atkārtoti?

KalnietisNoKalniem  Ir bijuši gadijumi jaunībā...Tagad nākas nožēlot to ko neesmu izdarijis.Tagad jau sen to esmu labojis-nenožēloju neko,jo nožēlot var tikai to ko neesi izdarijis.

krumuzagis  reizēm ienāk prātā, ka varēja kautko citu darīt, jo laiks jau mums katram savs ir dots, bet rītdiena ir ne tikai tas kur tu atrodies, bet arī vai tik jau neesi tur kādreiz bijis.

av2  neko nenozzeeloju , ssodien dariitu taapat gandriiz.

puuuka  esmu kāpusi,un ne vienreiz vien...nožēlot neko nenožēloju,bet daudz ko esmu iemācījusies:)

Ziids  grābekļi ir mācība- kad to saproti un esi gatavs pieņemt, tad arī vairs nekāp..runājot par grābekļiem/... attiecīgi par lietām, dzīvē izdarīto, vienīgais, kas nāk prātā, ko nožēloju, bet labot nav iespējams, vairāk laika ar mammu pavadītu... tagad to izdarīt vairs nevar...

burleska  Viss nāk par labu :) Protams, dikti žēl, ja grābeklim tāds smuks, izrakstīts kāts, vai vēl kādas ekstras, tad domā, varbūt tomēr, reizēm pat uz tā viena un tā paša kāp vairākas reizes ar cerību, ka nu nē, tas tak nav grābeklis :D Bet atkal dabū pa pieri un paejies maliņā.

Tinga  Gadās...katrs grābeklis ir mācība...kas tur ko nožēlot...ja gadās klupt, tad jāceļas tik augšā, jāsakārto kronis un uz priekšu...:)

rokons  Reizēm jau kaut kur ir uzkāpts, bet tas ne vienmēr ir grābeklis :)
Var būt arī lāpsta - neērti, bet nekas briesmīgs, jākāpj nost

Laapsta_aciis  Kas var būt mīļāks par labu, ierastu grābekli? :)))

AivarsN  Cilvēks ir potenciāls grābekļu cienītājs jau tāpēc vien,ka reģistrējies Oho!

Gojko  Nav jau tie grābekļi visi vienādi, tāpēc jau nav nemaz tik slikti reizēm kādam uzkāpt. Ja nav kādu laiku kāpts, pat sāk pietrūkt.

Polaarlapsa  Kāpju uz grābekļiem visu laiku ... līdz tie salūzt ... problēma atrisināta .

liedags1  Dzīve jau ar to vien ir interesanta, ka darba instrumentu piedāvājuma jau netrūkst: grābeklis, vai lāpsta, vai kas cits, galvenais, ka , ja gadās uzkāpt... bez tās sāpju sajūtas, lai izdodas satvert arī mazu daļiņu prieka no jaunām izjūtām

Kurts69  dejas ar grābekļiem..., Jo tu esi dzīvs, jo tu esi dzīva,
Viens grābeklis vēl ir brīvs... utt, utp
jo lielāks grābeklis, jo lielāks puns. Meitenes izvēlaties ar apdomu - labi jūtams un liels, jeb maziņš, bet nemanāms...

jurks  Nožēlot to kas bija piedzīvots ir bezjēdzīgi! Pateicies par to kas bijis- slikts vai labs, jo viss ir dzīves skola! Svarīgākais ir tas, ka mums ir dota iespēja turpināt attīstīties, ņemot vērā iepriekšējo lēmumu sekas! Patiesībā ir ļoti grūti izvēlēties to ceļu, kas ir paredzēts tieši un vienīgi tikkai mums katram, sajust to un spītīgi turēties pie tā,lai kā tas arī izskatītos no malas!