Kā aizmirst

pusmuuzhs  Nu...nekā..vnk jāizsāp...vismaz divi gadi sāpēs..

Ziids  kāpēc jāaizmirst?? Vai tad mēs aizmirstam visu, kas ar mums noticis? Pagātne veido tagadni, tagadne nākotni. Tas, ka sāp ir normāli- tātad esi dzīva. Strādā, atrodi hobijus, jebko, kas nodarbina prātu, ķermeni. Un vienmēr atceries to labo, kas bija.

gertrude  dīvains jautājums. aizmirst var sākt mēģināt, cilvēku neredzot, bet dzīvojot kopā-nereāli.

Gojko  Jāatrod cits. Kļin kļinon vibivajut.

Liiva  Laiks ... paies un aizmirsīsi.

krumuzagis  jācep tortes

Momo  Pirmkārt, novērst to, ka katru dienu jāsatiek.

raina1970  Jāsāk ar to, ka pēc iespējas ātrāk jāatrisina tas kopā dzīvošanas jautājums- uz atsevišķiem mitekļiem.Jo savādak pati vien sevi uzskrūvē- katru dienu, un tāds stress beigsies vai n u ar kuņģa čūlu vai neirozi. un to tak galīgi nevajag, vai ne..

preilene  Domāju, ka koncentrēties uz “aizmirst” nevajadzētu gan. Mēs nevienu neaizmirstam, tikai ar laiku vairs nesāp šķiršanās.
Bet ko darīt? Jādzīvo atsevišķi un jāvelta laiks sev – jāsatiekas ar draugiem, jānodarbojas ar saviem hobijiem, jāiepazīstas ar jauniem cilvēkiem. Un ar laiku arī galvā viss sakārtosies.

never_pa  Pārvākties uz citu dzīvesvietu un laiks izdarīs visu pārējo. Labi daudz darba, izklaižu un aiziet.

saldais23  Man bija līdzīgi,jāatbrīvojās no iepriekšējām atiecībām,jo tur vairāk neko labu nesagaidīsi,jāsāk jaunas atiecības kas palīdzēs aizmirst vecās.

rokons  Aizmirst jau nevar, tikai ir jānostāda sev attieksme pret pagājušo.

Tālāka rīcība atkarīga no paša vēlmēm. Tikai jāatceras, ka nekojaunu uzbūvēt nesanāk, jo vecais visu laiku ir ietekmes faktors.
Arī gadu skaits daudz konosaka. Ja 30 gados var cerēt uz jauna veidošanu pilvērtīgai dzīvei, tad pāri 60 var veidot kaut ko, bet ne pagājušajam līdzīgu

jurks  Ne vienmēr tas ko mēs gribam izmest, kā šobrīd nenoderīgu, ir patiešām atkritums! Lai kāda būtu tā mūsu pagātne, tomēr tā ir neatņemama mūsu sastāvdaļa un pateicoties tai mēs esam tādi kādi esam! Ir jāmācās pieņemt to ar pateicību un uztvert kā dzīves skolu! Pretējā gadījumā mēs atkal un atkal nonāksim vienā un tajā pašā vietā, protams arī tā būs mācība, ka nedrīkst ignorēt piedzīvoto, vēl jo vairāk aizmukt no tā!

Mirdzina  Nekādi padomi jau nu īsti nelīdzēs- katram savs veids! Bet ja jau reiz te uzprasīji, tad dalīta bēda jau arī varbūt paliek par pusbēdu? Un pavisam nopietni padomā par vārdiem- ļoti mīlu- varbūt nav vērts vairs ļoti mīlēt, ja esi sāpināta? Varbūt Tu šobrīd tikai saasināti tver savas emocijas? Pēc kāda laika asapratīsi , ka ir arī kaut kas cits , ko mīlēt ( es pat nedomāju citu vīrieti)!

Tinga  Ja mīli, tad taču vēli viņam vislabāko...Ja viņš grib iet, palaid...Ja būs Tavs, būs ar Tevi, ja ne Tavs, tad kam Tev to?

Kurts69  kopā dzīvo? nu tas izklausās mazohistiski

Zanjuks2208  Es jau viņu laižu prom, saprotu ka tā kā mums ir bijis vairs nevar turpināt... Bet ir tik ļoti grūti viņu katru dienu redzēt... Jaizvācās jau ir viņam, bet viņš tik visu laiku aizbildinās ka nav kur... Izskatās ka viņam patīk mani mocīt...

Jauks_vakars  Iesaki savam ex gultasbiedram oho, te viņš ātri atradīs sev jaunu piestātnes vietu.

P.S. Bet vai ir vērts diskutēt ar kārtējo troļļprojektu?

draboss  Jāsāk ar nrdzīvošanu kopā.

raina1970  Nu tad ir pašai jāpārņem situācijas vadība- nomaini atslēgaS, vai vismaz konkrēti jānosaka termiņš- kad cilvēks izvāksies..piem.- trešdien , plkst 20/00-es gribu , lai tu izvācies- ar noteikumu, ka atdod atslegas. Mantas vari pat palīdzēt samest maisos vai kastēs. Ja noteikums netiek uzklausīts, pieņemts, izdarīts- tad seko atslēgu maiņa. Šitāda muļļāšanās- ka nav kur pārvākties var ilgt gadiem, , ko tad- Tu visu laiku puņķosies un stresosies? Vajag tā, patīk tā? - tad Tev pašai patīk sevi mocīt,nevis viņam.

AivarsN Iespējams,viņam ir cita,kura varbūt arī ar kādu ir kopā,vai dzīvo pie vecākiem. Varbūt,kā jau šajos modernajos laikos pieņemts,var vienoties par kādu saprātīgu... nākamās atbildes