Kāpēc vajag bērnus?
Nojaušu, ka tūlīt mani nomētās ar tomātiem, bet nu tomēr...Man ir 35 gadi. Pēdējā laikā visa tantes katrā radu pasākumā klūp virsū ar tekstu: "Nu jau gan vajadzētu bērniņu."
Kādēļ tad reāli VAJAG bērnus, domājot reāli, nevis emocionāli? Saprotams, kādreiz dzīve bija tāda, ka bērnu pienākums bija vecākus uzturēt, bet tagad bieži skatos, ka ir otrādi. Runājot par mīlestību, esmu redzējusi ģimenes, kur vecāki ar bērniem dzīvo kā suns ar kaķi un sauc policiju, lai izšķir un tādus vecākus, kas tiek nogrūsti pansionātā, kamēr bērni ārzemēs. Ja godīgi, man personīgi, apsverot visus par un pret, šobrīd šķiet, ka bērni ir ārkārtīgi grūts darbs, kas ne vienmēr atmaksājas. Kādi ir jūsu argumenti?
burleska Es teiktu, ka patīkama sajūta, ka viņi kaut kur ir :) Un atmaksājas, neatmaksājas, tas mani maz interesē. Šobrīd nav aktuāli, lai atmaksātos. Ja būs, tad domās ;)
Ivars_on ...nu līdz 35 točna nē, nē un nē. Vēlāk - laiks rādīs.
anis
Tas nē,nē izklausās pēc izmisuma sauciena...
Tiem ,kam bērni sāk saskriet ap gadiem astoņpadsmit,divdesmit-pie mazbērniem var tikt jau pēc
četrdesmit. Gan palīdzēt,gan prieku gūt. Jaunam jau jūra līdz ceļiem un problēmas nešokē.
Jā,par jautājumu-argumentu nav! Šobrīd pilnīgi neracionāls pasākums! Bet summa,mūža mērogā, tomēr pozitīva visos laikos!
riebekle Es nenosodu ne tos, kuri vēlas bērnu, ne tos, kuri nevēlas. Katram sava izvēle. Galvenais, lai pēcāk nenākas nožēlot - ne to, ka ir, ne to, ka nav to bērnu. :)
Ziids
ar tādu domāšanu un attieksmi pret bērniem, nezinot , kas tas vispār dzīvē ir- NEVAJAG...ja līdz šim nav, tad, lūdzu, nedzemdē..nevajag, tik tiešām...
Es visu savu apzinīgo mūžu esmu gribējusi bērnus, mans vīrs arī, un mums viņi ir.. Lieli, veseli, forši, bērni reāli uztur pie dzīvības, neļauj prātam novecot... bērns jau piedzimst par personību, skaties un brīnies un nepārtraukti mācies....
foršākais, ko nēsāju pie sevis ir -TU esi labākā mamma pasaulē, tas nozīmē, ka neskatoties uz to, kā mums ir gājis, esmu viņus izaudzinājusi labi, jo nesen man viņi teica, Tu par vecumdienām neuztraucies, tev esam -MĒS.... man ir VIŅI....BEZGALĪGĀ MĪLESTĪBĀ...
rokons Pat, ja no ekonomikas viedokļa vecumdienās var iztikt bez bēru atbalsta, tad komunikācija ir daudz vērtīgāks atbalsts
bagi Vienīgais ko var teikt...Paldies Dievam, ka man nav bērnu ,nav sievas,un nav pilnīgi nekādu saistību. Absolūti nekādu!
jurks Šajā sakarā gribas ļauties apcerei- mēs esam šajā pasaulē pateicoties tam, ka mūsu senči izdarīja šo nozīmīgo izvēli, lai cik grūti un primitīvi bija dzīves apstākļi, protams, raugoties no mūsdienu attīstības skatupunkta, un cik bija izdzīvojušo mazuļu procents, tomēr mūsu šī dzīvības ķēde ir nepārtraukta! Bet, ko mēs? Ar vieglu prātu, šajā komforta un attīstītajā vidē, esam gatavi pārraut šo ķēdi? Jā, labvēlīgie apstākļi padara cilvēku vāju un nemotivētu, ļauj būt bērna statusā vēl ilgi, ilgi, var būt pat līdz pusmūžam! Un rezultāts- cilvēce iet mazumā!
liepulapa Visiem bērnus nevajag. Pazīstu sievietes, kurām pirmie un vienīgie bērni ir 46, 47 gados. Ir zināmas, kuras pirms 40 bērnu sagādā sev, lai būtu un audzina vienas. Protams, bērns ir tad, kad ir tam lemts būt. Var būt dažādi apstākļi, dažādas dzīves situācijās.Protams, viegli nav-vispirms staigā pie ārstiem, analīzes, pārbaudes, citas mokas ar nelabumiem, tad nāk svara pieaugums, citām piepamst seja vai ir izsitumi, citām grūtas dzemdības, tad nāk, iespējams negulētas naktis, bērna barošana, lupatu mazgāšana/lai gan tagad ir pamperi un neviena baļļā ar rokām līdz tulznām autiņus neberž/Pēc tam regulāri bērns ir jāpieskata, jāauklē, jāizmaina dzīves vide, lai ko neapgāž, Tad nāk bērnudārza grūtības ar visām bērnu slimībām, tad skola, kurai vajag līdzekļus, apģērbt,sapucēt, pabarot, vajag bērnam telefonu, velosipēdu,datoru un citas lietas, ja vēl gribēs nodoties kādām nodarbēm-dejot, sportot, muzicēt u. t. t, tad nāk vēl citi izdevumi klāt. Labi ja bērnam ir tēvs, kurš ir spējīgs finansiāli atbalstīt. Ja nav, tad skatoties cik sieviete pelna un vai ir kas palīdz. Ja dzīvo viena ar minimālo algu, tad šajā valstī, labi ja retu reizi humpalās varēs ko atļauties, nerunājot par citām ekstrām-zobārsta, friziera apmeklējums vai kādi maksas kultūras pasākumi, ekskursijas. Bērnam gribēsies studēt, bet tie ir ohoooo līdzekļi, ja nedzīvo lielpilsētā, par kopmītnēm vai dzīvokļa īri būs jāmaksā. Ja jau ir sievietei 35gadi,tad jau beidzamais laiks izlemt vai vajag bērnu. Nav jau nekur zvanīts, ka viņš būs. Tas nenāk pēc pasūtījuma.
ube Ja vispār rodas šāds jautājums, tad nevajag. Investē pansionātos, kas vecumā būs tavas mājas.
Lovetta Vajag bērnus???? Ko nozīmē vajag??? Vajag padzerties, ja slāpst un aizit uz poda, ja vajag. Vajag pelnīt lai dzīvotu...Bet vajadzēt bērnus??? Kāpēc,ja Tev pašam šķiet,ka nevajag??...tie lielākajai daļai gadās negribēti. Un vislielākie pamācītāji ir tie, kam ir viens vai neviens. Daļai cilvēku vsp nekad nevajadzētu bērnus- spriežot pēc tā, kādus produktus ir izaudzinājuši.
Chris1986 Kā es savām meitām saku, kad viņas sūdzas, ko mazbērni atkal ir sastrādājuši un kādas grūtības viņām no tiem ceļas: "Bērns - tā ir liela nelaime!"
InJanis
Tautiete Suljeite nr 34 !!!!!
Tu velies mani aprecet ????? vai ir savadak nevienozimigi uztverams priekslikums ????
P.S. Vot precejies gan es neesmu ;-(((((( neviena mani neprec..............., a dzemdet bernus.. pa siem garajiem dzives gadiem ta ari neesmu iemacijis.
InJanis
Tautiesi !!!!!
Ko nju mes te teoretiski nemamies, saja "divanu ekspertu "klubina.
Kam meita, kam patik kleita
Jeden das Saine----Katram savs ( uzraksts virs viesmiliga Fricu konclagera Osvencima vartiem )
Koroce..................deti nase buduseje .
rokons Jedem das Seine
Geisha Man vecākā meita piedzima 23 gadu vecumā, otra pēc 1,5 gadiem. 46 gados es kļuvu par vecmāmiņu. Vel ir jauda gan ar mazdēliem kaut vai futbolu uzspēlēt, vai aiziet uz kādu pasākumu. Un savu privāto dzīvi vel varu sakārtot, jo nemaz nejūtos veca. Smiltis vēl nebirst.
lapukoks
Cilvēki, kuriem ir no liktens vai no Dieva dzīvē paredzēta tāda opcija kā bērni, tie šādus jautàjumus neuzdod un neapspriež. Viņiem bērni vienkārši ir.
Bērni nav krājkasīte, kurā mēs ilgu laiku ieguldām un beigās iekrāto varam izņemt.
Bērni mums nepieder, tie mums ir uzticēti uz laiku, kamēr mūsu dzīves iet paralēli.
Lai mēs par bērniem varētu rūpēties un gādāt, vecākiem tiek piešķirts mātes, tēva, vecāku instinkts. Arī beznosacījuma mīlestība, kas dod spēju mīlēt savu bērnu tikai tāpēc ka viņš ir mans bērns...
av2 A kaapeec...ne-vajag? Iista iemesla ta nav ! Ir cilveeki,un ne maz , kam materiaalaa pasaulee ir daudz svariigaaka, nekaa miillss beerna smaids....tas gan. Vinni dziivo taa, it kaa vissas taas...lietas, maajas, massinas ...liidzi pannemt rikteetos. Un raksta te gudrus textus. Un tad, viena dienaa pienaak briidis, kad vissa taa nauda...ir nulles veertiibaa, un vissveertiigaakaas ir tiessaam liidzi pannememaas atminnas. Buus.
borzomi
Forši,kad mazi,un forši,kad lieli.
Tas posms..pa vidu...vēlāk aizmirstas!
furnitura
Lielākais daļai cilvēku bērni ir vienīgā dzīves jēga. Darbs smags un garlaicīgs, naudas nav, nekāda dzīves baudīšana nesanāk. Ir vajadzīga motivācija lai vispār dzīvotu, lai panestu to smago dzīves nastu. Tam labi noder bērni.
Laikam jau visiem kādā brīdī apnīk tā pasaules lāpīšana un strādāšana. Gribas par kādu rūpēties un mīlēt. It īpaši sievietēm, kuras parasti vīri pamet ap 40 gadiem. Nevienam citam nav vajadzīgas, bet vismaz ir bērni. Cilvēkam nav labi būt vienam.
Mela
Interesanti viedokļi. Bērni ir kaut kas, ar kā palīdzību pieaugušie apmierina savu kaut ko ))))
Nu ņifiga tā nav ))))
Bērns ir liela, nesavtīga beznosacījuma...
nākamās atbildes
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 60 (kopā 65) | nākamās >> |
