Kā sadzīvot ar otra negatīvismu?
Kad iepazinos ar pašreizējo dzīvesbiedru, pēc neilga laika viņa tante kādā radu saietā, vieglā štīmī esot, pajautāja: nu un kā tu ar to īgņu sadzīvo?Es īsti nesapratu, par ko ir runa, jo šķita džeks, kā džeks, bet tagad, kad vairāki gadi pagājuši un rozā brilles abiem nokritušas, saprotu pat ļoti labi.
Viņam par visu ir viedoklis. Un 99% gadījumu- negatīvs.
Piemēram:
Es saku, ka darbā vadība kā papildus motivatoru izdomājusi labākā darbinieka autostāvvietu. Viņa komentārs- aha, baigais motivators, tā stāvvieta tak´ vistuvāk šefa logam, skatīsies, cikos kurš atbrauc uz darbu!
Es saku, ka draugiem forša remontbrigāde pagadījusies, ne cenu pacēla, ne termiņus nokavēja.
Viņa komentārs: Aha, noteikti baigie haltūristi.
Un burtiski visu laiku tā. Un nedod dievs, patiešām gadās kādas nepatikšanas. Pirms pus gada netīšām nopelnīja 30 EUR sodu, jo nebija reģistrējis auto novietošanas laiku veikala autosstāvvietā, tak joprojām katru nedēļu par to dzirdu!
Es pati par sevi esmu ļoti pozitīvs cilvēks, un parasti cenšos atrast labākās lietas dzīvē un īpaši neskumt par slikto, tādēļ šāda atšķirība reāli krīt uz nerviem.Es saprotu, ka vīrieši defoltā ir racionālāki un kritiskāki, bet tas, ka man cilvēks katru dienu jāpārliecina, ka NAV dzīvē viss slikti, sāk palikt ļoti nogurdinoši un kaitinoši. Esam jau nonākuši līdz tam, ka es viņam praktiski neko vairs nestāstu, jo automātiski pieņemu, ka "tāpat nod**sīs." Tajā pašā laikā, šis nešķiet pietiekams iemesls, lai izšķirtos pavisam. Ko lai dara?
shining Bēgt ir visvienkāršākais un visgļēvākais. Tomēr arī nemēģiniet viņu pārtaisīt pati, tā būs laušana un zāģēšāna, de-strukcija. Būtiski cilvēkam palīdzēt, uzvedināt uz atskārsmēm par sevi, tad pārmaiņas nāks no iekšas, un, viņš sevi pratīs transformēt saudzīgāk. Var riskēt un mēģināt vienreiz(!) 11:48 ieteikumu, lai liktu cilvēkam atskārst, ka no malas tas izskatās TĀ, taču jums jābūt gatavai nomenedžēt konflikts - ja viņa rīcība ir reaktīva, tad aizsardzība var būt pretuzbrukums vai, kas ļaunāk, noslēgšanās. Jā, viss nenotiks uz burvju mājiena, būs puņķi un asaras, bet tas ir veids kā sevī atklāt Mīlestību, ko vienatnē ir neiespējami, un, tad tas ir to vērts.
Rodzerina
Nu es ar ta medzu darit,bet man tas liekas pilnigi normali,jo es to uzskatu par realismu nevis pesimismu.
Un vnm saku ko domaju,netaisos kautko liskoties un teikt tikai to,ko otrs velas dzirdet.
Ja kads nespej pienemt to,tad laipni lugti talak no manis,man tas dzivot nemaisa.
Laila14 Es nesamierinājos un izšķiros.Viss atkarīgs kā to pasniedz. Visur taisnība,viss slikti. Visi muļķi...utt.,kritika par visu un visiem. Es paliku līdzīga šim cilvēkam. Vienu dienu atjēdzos,ka mani tas nogurdina.Jūtos labi. ka partraucu attiecības..Tādu cilvēku blakus sev negribu. Vienas pamācības un negatīvisms.Tas ir šizofrēnijas paveids. Pašam viņam liekas,ka viss ir labi. Ta tam ir jābūt,kā viņs saka. Viņš jutas labi.
av2 Es arii nedziivotu kopaa ar slimu pasaules kritikkki. Cilveekiem ir jaabuut pozetiiviem, jaasmaida, jaarada tas maajas siltums. It sevisskki jau ...sievietei, nu piemeeram.
Anarhists Šķiries,un nebojā sev dzīves kvalitāti.
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 45 (kopā 45) |
