Vai vecākiem jāapmaksā bērna augstāko izglītību?

riebekle  fargo, situācijas dažādas, nav viss tik viennozīmīgi. Reizēm pietrūkst vien nedaudz, lai tiktu budžetā un ja vēlme studēt nav vecāku uzstādījums, bet gan paša bērna apzināta izvēle, tad ko?, iet grāvjus rakt tā vietā, lai studētu? Es arī esmu no skarbajām mammām, priecājos, ka bērni patstāvīgi, apzinīgi un atbildīgi, tomēr ne vienmēr viss ir tikai balts vai melns.

Keyring  Vajag uz tirgu aiziet pajautāt . Pie reizes varētu noskaidrot cik ilgi pamperos drīkst staigāt .

aija_69  Gan teicamas sekmes vidusskolā, gan augstākā izglītība nav panākumu garants dzīvē. Arī budžeta vieta augstskolā nav mēraukla. Protams, apmaksāt augstskolas izdevumus nav vecāku pienākums, taču, mana personīgā pieredze, - vecāku dzīves piemērs, inteliģence, finansiālā situācija, vecāku darba joma, apmierinātība ar dzīvi un arī ticība un atbalsts sava bērna nākotnes sapņiem,- ir tā labākā ceļamaize, ko varam iedot saviem jauniešiem, uzsākot pieauguša cilvēka dzīvi un pašam izdarot šo svarīgo izvēli: kāda būs mana izglītība.

kvarts  Ne tikai izglītību apmaksāt, bet ari uzturēt līdz 1. pensijai....

coldlands  Tiešām, nav pienākums? Uraaa, es esmu brīvs, es esmu briiiivvvssssss.

iluuuzija  Pienākums nav, bet ja ir iespēja palīdzēt, kāpēc ne...

DanaL  Domāju, ka viss atkarīgs no ģimenes tradīcijām. Mani vecāku pat neizskatīja iespēju man nestudēt vispār. Bet, kad uz pirmā kursa beigām biju sakrājusi tik daudz parādu, ka vairs neredzēju izeju un nolēmu pamest augstskolu, tēvs paziņoja, tad lai es mājās vairs nerādos. Saņēmos, nokārtoju parādus, un pēc 4 gadiem savu tehnisko augstskolu visai veiksmīgi arī pabeidzu.
No trešā kursa sāku strādāt uz pusslodzi un kopā ar stipendiju tīri labi iztiku bez vecāku palīdzības.

Mana bērna gadījumā vēsture atkārtojas par apmēram 90%.

uzplanaledus  Es maksāju par visu, par ko iespējams samaksāt, lai bērniem labāk veiktos. Tā ir katra paša izvēle, kam veltīt savu mīlestību, kur ieguldīt enerģiju un naudu.

Adelante  Ko pats bērns par to domā? Ja patiešām vēlas studēt, tad atradīs risinājumu.
Man ir augstākā izglītība, par to nemaksāju, bet neuzskatu, ka tā obligāta manam bērnam. Kā jau te minēja, augstākā izglītība nav garants veiksmīgai dzīvei. Jā, gribu, lai būtu tā izglītība, bet tā ir bērna dzīve, kas viņam pašam jādzīvo. Bērns iestājās augstskolā, budžeta grupā, savā specialitātē (tā bija viņa izvēle, kad mēnesi bija nostrādājis), bet jau 2.mēnesī paziņoja, ka studijas pārtrauks- piedāvāju dažādus variantus studiju turpināšanai... Tai pašā laikā internetā meklēja pazudušu jaunieti ar garīgās veselības problēmām, atrada, aizgājušu citā saulē (tikai vēlāk man "saslēdzās" vārds, uzvārds ar konkrētu puisi- skolas laikā teicamnieks, olimpiāžu uzvarētājs rajona mērogā (gan humanitārajās, gan eksaktajās zinībās), starptautisku konkursu laureāts mūzikā, sadzīvē patstāvīgs, izpalīdzīgs, saprotošs (pazinu, reiz bijām kopīgā nedēļu ilgā braucienā). Bija viela pārdomām, kas svarīgāk- augstākā izglītība varbūt vai ierindas strādnieks pie vesela saprāta. Cilvēki dažādi, visi nevar būt vadītāji, deputāti utt.

Labasdomas  Daži - ka tik tikt vaļā no pienākumiem!

Un tādi nākotnē būs Jūsu bērni - ka tik tikt vaļā no pienākumiem!

Labasdomas  Un vēl daži te nesaprot, ka ne jau lai sagrābtos tieši augstos amatus un atalgojumus, bet gan REDZESLOKU,
APVĀRŠŅUS, lai paplašinātu Jūsu bērniņi tā augstākā vajadzīga.
Un tur ietilpst izpratne par pasauli, par lietu kārtību.
Kuri tad mums te tie noziedznieciņi un citādi urliņas rodas? Jā, bez izglītībiņām, bez izglītībiņām viņi ir. 99,9%

JurisK  Tas nav pienaakums,var apmaksaat, ja ir taada iespeeja, bet, kaa te teica, veel arii izklaides - nekaadaa zinjaa! Izaugs tizlenis ar domu - man tas pienaakaas. Nezinu kaa meitenes, bet normaali jauneeklji studiju gados maak nopelniit. Un jaa - gribi studeet - labi maacies vidusskolaa, tev veel augstskolaa piemaksaas.

multi  Daudzi nemaz gribēdami nevar pavilkt bērna augstskolu. Iespēju robežās jāpalīdz, bet ne hroniskam sliņķim, kas tik gaida, ka vecāki samaksās un visu nokārtos.

Momo  Jautājums vairāk ož pēc tā, kur dzīvesbiedrs, kam ir savi bērni, liek savu naudu.Tad nu šī jautājuma sakne ir par vēlmi diriģēt pār visiem finansiālajiem līdzekļiem un dzīvot vieglāk vai dzīvesbiedra skatījums uz līdzekļu sadali (jāmaksā par bērna skolu, tikmēr otram jāvelk visa saimniecība)
Studējošajiem būtu jāorientējas uz pašfinansēšanos, bet vecākiem jābūt gataviem palīdzēt iespēju robežās, uzsvars uz iespēju robežās. Ja katram savi bērni, tad finansiālais atbalsts vēl jo vairāk jāizrunā starp dzīvesbiedriem. Ideālie apstākļi, kur bērnus nedala, ir visai reti.

medusbite3  Muusu beerni (arii vecaaki) ir vieniigie cilveeki, kuri iespeeju robezzas jaaatbalsta, bet bez paarmeeriibaam

VecmeitaARrunci  Ja ir nauda un veeleesanaas-var to dariit.ja nav,tad nav.ja beerns nem krediitu,tad ir vajadziigs galvotaajs,parasti tie ir vecaaki.

edding  Nesaprotu, kā var rasties šāds jautājums. Kurš tad maksās, kaimiņš vai? Ja negribi ieguldīt bērnos, tad vecumdienās nemaz neceri, ka palīdzēs tev, jo neizglītots labu darbu neatradīs un ari daudz nepelnīs.