Parunājam par palīdzības došanu, ņemšanu, lūgšanu

Savi principi it kā skaidri, BET redzot citu rīcību šajos jautājumos, sāku šaubīties par savu uzstādījumu pareizību.

av2  Ir cilveeki, kas sevi uzskata par visgudraakajiem, pareizaakajiem. Arii sseit, oHo...tikai, kaa var noraadiit kaadam, pilniigi svessam, par vinna uzskatu nepareizuimu...absaluuuti nepaziistot to cilveeku. Nezinot par to cilveeku neko, ne kaa vinnss dziivo, ne ko dara, ne kam paliidz...
Briinos par taadu cilveeku, "padomdeveeju", dveesekles tukssumu, tas viss.
Par jautaajumu tiessi. Jaa, muusos ir ieaudzinaats, ka jaacinaas passiem, cik varam. Bet sliikstot vissi mees kkersimies pie peedeejaa salminaa. Taapeec nekad nesaku nekad ssaados jautaajumos. Un veel kas, esmu bijis dziives situaacijaas.....nav svariigi pat kur, un kaadaas, teikssu tikai, ka lloti smagaas. Un negaidot ir paliidzeejussi, jaa , pilniigi svessi cilveeki.
Un veel kas, nevajag te piesaukt pansionaatus, un sunnu patversmes. Nezinaat, par ko runaajat. Punkts.

ne_meklejumos  Ziniet, nav bijusi vajadzība lūgt, bet ja no tā būtu atkarīga dzīvība, to darītu. Cik man ir bijis smagas situācijas dzīvē, radi un draugi atbalstījuši morāli, materiāli bez lūgšanas. Savu iespēju robežās palīdzu līdzcilvēkiem, savai vientuļajai kaimiņtantei sūtu paciņas lai iepriecinātu svētkos, neaizmirstu ziedot slimajiem bērniņiem. Reizēm jau man arī liekas, cilvēki necīnās paši, dārzs aizlaists, mājā bardaks, bet lūdz pārtiku vai apģērbu.

Tessa  kapec nevajag piesaukt patversmes, av2? tu esi izglabis kadus 10 kakjus? tu esi kaut reizi aizbraucis pastaigaties ar astainjiem, kuri buros gaida? tu esi ieskatiijies bezzobainam svešam veciitim aciis, kad vinjsh priecajas par zefiiru, kuru esi atvedis un saka, dzeltena sega..mana miiljaka krasa..? baljkji no tavas acs ar lauzni neizlauziisi, tu vel te runasi par dveseles tukšumu :D
ja, rihtigais, es esmu ar iipašam vajadziibam plus vispar esmu iipaša, samierinies ar to.
:)

SKUTERS  Tessa, Tu laikam pārprati. Es ar lielāko prieku izpalīdzu, ja to varu, bet cenšos nepalikt pateicību parādā. Tas ierobežo.

Selfconfident  Salejiet man, lūdzu, citādi nespēju palīdzēt.

mezmalis  Par psihologa un citiem tamlīdzīgiem pakalpojumiem ir jāmaksā.

Sadomājas ,ka te kāds plaša profila speciālists pēkšņi par brīvu kādam sērdienītim dos kārtīgu padomu...
Virtuālā tinte maksā naudu un laiku...

saulite34  Ja savi principi ir skaidri,tad arī pēc tiem vajag dzīvot.

supergirl  Labākam kļūt nekad nav par vēlu:) Turklāt par to nebūtu daudz jāprāto. Es arī prātoju par to, kā dzīves skrējienā varētu ko labu padarīt, bet tālāk par ziedojumiem slimajiem un suni no patversmes neesmu tikusi:)

abols23  Nešaubies!!!
Došana,lūgšana Tevi Dievs tikai svētīs!Savu mīlestību uz apkārtējiem Tu izrādi ar došanu ... un lūgšana par citu vajadzībām tikai stiprinā Garā Tevi !

supergirl  22;10 Ļoti jūtu Jums līdzi. Tur pat nav vārdu, lai ko pateiktu.
Bet jā, man tikai divi kaķi pagalmā barojami:)

Raivis_1977  Ne kurš katrs cilvēks būs tāda paša intelekta attīstības līmeņa augstumos, ko maz mēs sagaidām no otra, un varam sagaidīt pat!
Un tādēļ ļoti bieži vien viļamies un nesagaidām pat pilnīgi neko, un nav pat arī ne nieka ko gaidīt pat no tāda.
Cilvēki ir pat ļoti dažādi, un to atšķirīgo domāšanas stilu un veidu ir dažādu, un ļoti atšķirīgas ir intelekta līmeņa pakāpes un atšķirības šajā ziņā!
Tad tāpēc jau arī bieži iet sarakstes un kontakti ar kādu priekšlaikus, jo muļķību jau nekad nenoslēpsi. Vienalga viņa kaut kad izlauzīsies gaismā! Kāpēc tad vienam ar otru dzīvot, un tad no lieka šķirties, ja pēkšņi kas sāk nepatikt?? Tā jau ir pati pēdējā muļķība!

Paula6  Dzīve nestāv uz vietas un ar katru gadu tā kļūst arvien straujāka un nevar arī paredzēt kas notiks rīt, parīt, nākamo gadu. Jaunībā, maksimālisma laikā, bija skaidri principi par palīdzības sniegšanu, pieņemšanu vai lūgšanu...visu spēšu izdarīt pati, bet dzīve ievieš savas korekcijas. Šobrīd cilvēki vairāk runā par materiālām lietām, agrāk tā vairāk bija psiholoģiska, emocionāla palīdzība. Īpaši pēdējos 30 gados daudz kas ir mainījies, arī palīdzības jautājumos, izzuduši tādi jēdzieni kā gods, augstsirdība, kauns, morāle u.tt. Ja man šo palīdzību sniedz draugs, ar kuru kopā ir apēst "puds sāls", tad šeit darījumam "tu man - es tev", nav vietas...tas tā ir bijis un man tas nemainās. Labu padomu pieņemšu un teikšu "paldies" , tāpat kā pēkšņa un smaga jautājuma gadījumā, kad īsā laikā aiziet vairāki mīļi cilvēki no tavas dzīves, pieņemt materiālu palīdzību, kas bija sniegta no sirds bez kādiem noteikumiem un savtīguma, tas ir ļoti daudz. Piekrītu, ka lūgt materiālo palīdzību ir daudz grūtāk, bet ja tas ir dzīvības jautājums, tad var pārkāpt arī tam pāri.
Diemžēl šodien ir arī tādi cilvēki, kuri uzskata pašu par sevi saprotamu, kā tik ir mazākā barjera, tad prasa palīdzēt, pašiem neko nedarot savas problēmas risinājumā. Bet palīdzību sniegt, pieņemt, lūgt, tas ir tikai cilvēciski, īpaši šodien attiecībās ir svarīga psiholoģiska un emocionāla palīdzība straujā dzīves ritmā.

SpoguliitisTM  To 23:52. Ljoti labi noformuleets un pamatots komentaars! :) :) :)

uzplanaledus  Gadās arī dīvainas lietas ar palīdzēšanu.
Es biju Londonā, nebiju tur aizbraukusi viena, bet vienu dienu paklejoju atsevisķi. Pie St. Paul´s katerdrāles bija kāda ubadze, kas lūdza naudu. Nolēmu noziedot un iemetu spainītī. Pēc brīža kāda cita sieviete man uzbļāva- kaut tu vesela līdz mājām noķlūtu! Nesapratu, kas par lietu un staigāju tālāk. Braucot uz viesnīcu mani iespieda metro durvīs. Tas bija tā, kā "savu lodi nedzird", es tikai sajutu rokas, kas mani ievilka metro vagonā un apjautājās vai viss ok.
Varbūt es biju neuzmanīga un par ilgu vilcinājos kāpjot, bet otra doma man bija, ka šādi ziedojot mēs atdodam daļu enerģijas. Kaut kā gribas šos notikumus sasaistīt kopā.
Tagad vairs šādi neziedoju, tikai konkrēti zinot kam un kāpēc.

Raivis_1977  Muļķības, tie ir pielīdzināti jau no maģijas ņemtie buramvārdi kuriem līdztekus darbojās arī kaut kāda enerģija kā enerģētisks pavads, ja ko kāds šādi ir teicis, jo tas darbojās līdz tam brīdim ja kas notiek ...
Bet es ne par to ...
Nevajag dzīvi pataisīt monoglebālu. Dzīve ir dzīve, un dzīve ievieš ar laiku korekcijas korekcijās, un dzīve agri vai vēlu katru kuru izmāca, kā jau vienmēr tas ir bijis.
Un dzīvē viss ir ideālā stāvoklī, kā vienmēr tas ir bijis, izņemot, pārejas posmu periodos.
Un pārejas periodi nav nekad bijuši īpaši ilgstoši. Ja nu ir, tad vienā brīdī viss strauji grimst, un valsts izput, vai nu viss strauji ceļās uz augšu ...

Vizmonta  mezmali, to jau nevar iepriekš zināt, ka atteiks, ja nemaz neprasa. no 1. puses pieaugušā vecumā brīnumiem ticēt nevajag, bet no 2.-as-savācot visu iespējamo konsultantu viedokļus par savu problēmu, vienalga, juridisku, ekonomisku vai citu, rezultāti vienmēr pārsniedz cerētos./PP/
mans moto -bezkaunība 2. laime, nu bet vīrieši jau laikam lepnāka tauta.

AivarsN  Ir ļoti jauki,ja vari kādam parādīt ceļu,gan tiešā,gan pārnestā nozīmē. Tāpat ar padomu reizēm var palīdzēt vairāk,kā ar naudu. Uzbāzties ar savu padomu,vai palīdzību,kad to nelūdz,gan nav prāta darbs. Esmu daudzkārt par to pārliecinājies šeit pat Oho. Taču ir tik vilinoši kādam palīdzēt,kad skaidri redzi,ka viņš pieļauj kļūdu,vai tikai apmaldījies. Tomēr tā ir katra brīva izvēle,kuru respektē pat Dievs. Cilvēki ir sabiedriskas būtnes un kopā ir neuzvarami un nepakļaujami. Tikai tāpēc jau tumsas spēki pirmām kārtām sāka iznīcināt ģimenes,dzimtas,vienoto civilizāciju saskaldīja savstarpēji naidīgās valstiņās,lai katru atsevišķi pakļautu un rezultātā iegūtu kontroli pār visiem. Ja kādreiz katram bija pats par sevi saprotams jēdziens,viens par visiem un visi par vienu. Un neskatījās uz to,vai tas cilvēks,kāda cita dzīva radība,kaut vai valgmi alkstošs zāles stiebriņš. Tikai šodienas modernajā rietumu sabiedrībā,iespundēt savus miesīgos vecākus pansionātā un pilnīgi aizmirst par viņu eksistenci,ir plaši izplatīta parādība, gandrīz vai norma. Redzīgākie jau ir pamanījuši,ka ar šo pasauli nekas vairs nav kārtībā un atgriezties pie senajām tradīcijām,ir ļoti moderni. Dzimtas mājvietas un Eko ciemati aug kā sēnes pēc lietus,jo tikai visi kopā var justies neatkarīgi un laimīgi.

Piparkuka  Ja dod- viennozīmīgi pieņemu. Pašam dot nav grūti, tikai sevišķi nav ko. Ja ir- ir viegli dot tuvākajiem, bērniem. Bet tikai...:) Lūgt?! Hmmmm, gandrīz 0, taču gadās.
Vispatīkamāk ir, kad nezināms cilvēks tev palīdz - kad esi pasūdzējies, vienkārši tev izpalīdz. Un tu pat nezini, kas viņš/viņa ir, kur ir.
Kolosāli, toties atceries to visu mūžu!

kosrem  Dot, pieņemt, lūgt var nesavtīgi. Ja savādāk,- tas jau ir biznes.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu