Vai jautājums cik tu pelni ir taktisks jautājums?

langstinsh  Tagad pat darba kolēģi un laulātais nezina.
Tātad jautājums ir nevietā.

Keel  Kā ierasts, aivariņš bez ieņaudēšanās par netaisnību nu nekur :D
Ja par autori- varbūt jautājums par ienākumiem ir loģisks, spriežot pēc ikdienas izskata ? Varbūt staigā pamatīgi nošļurkusi. Varbūt paziņas vienkārši vēlas palīdzēt ar svārkiem, piemēram.

Keel  OHO tātad praktizē ļoti netaktisku praksi, ļaujot anketās ielikt ienākuma slieksni un attiecīgi, radot interesi par vēlamā partnera ienākumu lielumu.
Tas par anketas sadaļu- ienākumu līmenis.
Manuprāt, tas ir absolūts netaktiskuma kalngals.
It sevišķi, ja sieviete interesējas par vīrieša ienākumiem :)

multi  11:41 Es to uztvertu, kā pakalpojumu, nevis netaktisku praksi, aizpildīt viņu ir brīvprātīga. Lai tās dāmas žāvējas tālāk pa oho, kurām tur sabakstīti vēlamie ienākumi...

neko  Gan taktiski, gan stratēģiski pareizāk būtu jautāt "cik tev paliek pāri" (priekš sievietes).

Kaskaade  Kāda starpība cik vīrietis pelna, galvenais cik brīvās naudas paliek pēc alimentiem, līzingiem, hipotēkām un rēķinu nomaksas

elsa  Parasti aptuvenu labklājības līmeni cilvēkam var redzēt jau vizuāli . Svešos makos nelienu, neinteresē.

vilx  Neesmu iemācījies atbildēt uz šāda tipa jautājumiem. Turklāt pieredze rāda, ka tas nekad nav jautājums, bet sākums diskusijai. Nekādas neitrālas atbildes, vai bērnudārza paņēmiens - aciktupatsnuestāpat - pilnīgi neko nedod un neatrisina.

Piparkuka  Es esmu prasījusi draudzenei pirms jauna darba pieņemšanas, lai saprastu patreizējās tirgus cenas. Un bērniem esmu teikusi un viņi man. Sveši nejautā un es arī nevienam neprasu. Tāpat vēlāk atklājas.... un agrāk darbā visi +/- apsprieda mūžīgi algas, jo nepārāk lielas:))

anis  Ja padomā-tad tas drīzāk ir stratēģisks jautājums. No kura ir atkarīgas tālākās taktiskās darbības...

Piparkuka  Nu nē. Parasti vienkārši saproti vai tu pats pelni normāli, par maz vai varbūt nenovērtēti ok..

anis  Nu ja,vienam pietiek,otram,ar tādu pašu-nepietiek! Vienam alga ir vienīgie ienākumi,otram- ne tā lielākā daļa. Lai kādu iepazīstinātu ar situāciju,var gadīties ka jāiepazīstina ar visu dzīvi...

Kaskaade  Pieredzējis cilvēks pats visu saprot no redzētā un dzirdētā

Napoleone  Jautājums it kā netaktisks, es neuzdodu tieši, bet noteikti cenšos novērot - kāds ir finansiālais fons, attieksme, nodrošinājums... tas par daudz ko liecina. Un nav taisnība, ka mazas finanses ir garants lielai sirdij... nav tur nekādu kopsakarību... it īpaši, ja sāk runāt tajā staumē, ka daudz var tikai nozagt utml...Nauda mīl intelektu un uzcītību. Vīrietim ar maziem ienākumiem nav jālien zemē no kauna, tas ir kompensējams ar darbu mājsaimniecībā, var daudz ko nepirkt utml.... bet pavisam neglīti, ja "aizvainotie" teksti par merkantīlām dāmītēm patiesībā slēpj haļavnaja seksa meklēšanos.

medusbite3  Satiekoties, sarunaajoties, paarrunaajot dziives pieredzi, uzskatus var nojaust ienaakumu liimeni, uzdot ssaadu jaut. ir netaktiski

Geisha  Kāda jēga no tā cik pelni? Nu labi. Kad Rīgā man bija privātprakse vienmēr sanāca +- 1000 eiro. Bet jāsamaksā par kabinetu, telefonu, internetu, jāielej degviela, jāsamaksā par dzīvokli, elektrību, internetu, nodokļi valstij jāsamaksā, jānopērk saimnieciskās darbības veikšanai materiāli, autiņam jāiziet tehniskā, kaut ko jāparemontē, jānopērk apdrošināšanas gan autiņam, gan dzīvoklim. Un kas pāri paliek? Čiks. Tad kāda jēga, ka es pelnīju 1000 eiro? Bet vēl jau man ir jāēd, jāģērbjas, jānopērk kādi apavi, kosmētika, jāaiziet pie friziera, kosmetologa, jāaiziet uz pediķīru, maneķīru. Labi, vīrietis neies pie kosmetologa, bet arī viņam bārdas putas kaut ko maksā. Varbūt korektāk jautāt kādi ir izdevumi nevis ienākumi?

Mirage  Tas jebkurā gadījumā formāli skaitās netaktisks jautājums. Lai gan ir dažādas dzīves sfēras un apstākļi, kuros tas tiek uzdots...

Piem., vīrieši mūsdienās joprojām auro, ka viņi ir tie mamuta ķērāji un vilcēji mājās (vairāk gan tēmā par poligāmiju, nevis spēju to savu poligāmiju uzturēt un nodrošināt), - bet nez kāpēc tieši mūsdienās apvainojas, kad viņus tieši vai netieši izjautā - cik tad lielu mamutu šis spēj nocirst un atstiept?
Tas gan neliedz viņiem pašiem savā starpā ar šiem cipariem lielīties, protams, nosaucot krietni pārspīlētākus "sasniegumus". :D

Cita situācija darbā. Mūsdienās lielākā daļa darba devēju Darba Līgumos ieraksta punktu - Tev nebūs savu algu citiem darbiniekiem izpaust, kā arī par viņējo atalgojumu interesēties! - Jautājums: kāpēc gan ne? Kāpēc es nedrīkstu zināt, cik tās pašas nodaļas, tā paša amata un ranga speciālists saņem? -ja nedrīkst, tātad viennozīmīgi notiek nevienlīdzība/netaisnība no darba devēja puses.

Dažādas situācijas, dažādi viena un tā paša jautājuma mērķi. Un kā uz to reaģē uzjautātais, daudz ko izsaka gan par tiem ienākumiem, gan par viņu pašu. Tieši tāpat kā par jautājuma autoru. ;)

veejasuns  Protams, taktisks un vietā! Kā gan nabaga kurtizāne spēj pasargāt no sevis apkrāpšanas, lasi, palikšanas bez samaksas?!
Ir nelietīgi viņām to liegt, ņemot vērā, ka darba stāža laiks ir ierobežots dabas likumos.

WYWH  90% gadījumu cik pelna var novērtēt pēc tā kur bijis, ko redzējis, kādas intereses, ar ko nodarbojas, kas mugurā, kā vienkārši izturas. Tā, ka speciāli prasīt pat varbūt arī nevajag
Tai pat laikā naivi ir iedomāties, ka tas nav svarīgi. Nav svarīgi varbūt tikai divos gadījumos, - ja vienam ir tik
daudz, ka izdalot uz divi vai vairāk atlikums tāpat ir vairāk kā pietiekoši (lielā loterojas vinnesta sapnīši daudzām daudziem, bet to vinnestu ļoti maz) vai ja arī tam vienam nav gandrīz nekā un var tik cerēt uzsēsties kādam uz astes

uzplanaledus  Turpinot Geišas iesākto, būtu jājautā, kāds ir naudas atlikums pēc visu izdevumu nosegšanas? Šis tad būtu tas naudas daudzums, uz ko otrs/a varētu cerēt :D

Epifanija  Kā vispār var pastāvēt jautājums uz ko var cerēt no otra cilvēka ienākumiem, tas tiešām ir interesanti, vai tad paši ir galīgi bez tiem? Varbūt vispirms vajadzētu saskaitīt pašiem savus, vai vispār ir iespējams kaut ko domāt par attiecību meklējumiem, jo palasot viedokļus var secināt, kā otrs tik tiešām tiek meklēts kā sponsors vai sponsoriene, bez jebkādiem citiem svarīgiem kritērijiem, žēl ka tā!

veejasuns  WYWH viedoklis "atlikums tāpat ir vairāk kā pietiekoši", manuprāt, atklāj būtiskāko "naudas" jautājuma pusi, t.i., cik ir pietiekoši, vai šī brīža "pietiekoši" būs tik pat liels arī rīt, jebšu apetīte aug ēdot? Tātad jautājums ir par sāta sajūtu, kas mūs atkal atgriež vajadzību plaknē, kuras, kā zināms augt nestājas ne mirkli. Kad un cik daudz ir gana???
Un nu būtiskākais jautājums. Kāds tam sakars ar pāra attiecībām, ģimeni veidojot? /jo lielākajai daļai še parametros ir uzstādījums *Ģimenes veidošanai*/ Tātad, ja dzīvesziņa balstās uz pieņēmumu, ka ģimene pirmkārt ir ekonomiska vienība, un pēc tam viss pārējais (tātad mazsvarīgais), tad laipni lūgtu studēt O. Balzaka darbus, lai saprastu, kas ir kas un kā jāuzvedas. Savukārt, ja attiecībās svarīgāks ir kas cits, ne nauda vai materiālā labklājība, tad turpmāk, sarunas vedot, iesaku nejaukt ģimenisko jēdzienu pāris, otra puse, sieva/vīrs ar mīļāko/kurtizāni/, uzšāvēju, izpalīgu utt..