Dzīves skola

Jilly  jā, kā jau minēju, nekad nevajadzētu aizmirst skatīt visu spēles laukumu kopumā. un galvenais, par zemu novērtēt savas darbības komponenti notiekošajā. Ja tu cīnies & darbojies, strādā & mācies, pēc plāna-vislabāk-tad lai notiek no tevis neatkarīgi force majori-pāries vētra, un tu atkal turpināsi distanci.
dažreiz ir dzīvē situācija, tubrauc uz tiesu, kur tevi apmelojušas kkādas maukas, kurām tāir dzīves lielākā veiksme un iespējams, arī notikums (vai citādi ierastos vakarkleitās ar krellēm), tātad tu brauc nikns kā pūķis un domā, ja par to nekas nebūtu, derētu kādu pat ****.
bet tu ieraugi uz ietves stabilas miesasbūves čomeni treniņtērpā ar bezmēŗkīgu gaitu un tādu pat skatienu, kkādu noplukušu somu, un viņa uzmet tev (tavam vāģim) ašu (tā, lai tu nepamanītu un nekļūtu iedomīga) skatienu, un tu saproti
pupu mizas ir visi tie ienaidnieku sprunguļi riteņos
galvenais būt ar savu vēju cc R.Ezeru 2020-03-03 23:23

Jilly  jā, ko gribēju teikt, viņai nav tādu problēmu, kā tev un vispār nevienam normālam vidusmēra cilvēkam, bet nav arī tavu iespēju
es ņemu visu komplektu:) 2020-03-03 23:25

klaidone  Jilly, tieši tā, visu komplektu!

Viss , ko es piedzīvoju, ir MANA skola, MANA iespēja un izaugsme. Pēterītim un Anniņai viss būs citādi.

Kad iebraucu kārtējā "melnajā tunelī" un tālāk jāiet basām kājām, zinu, ka tā galā atkal spīdēs saule.
Visi vērtīgie sasniegumi dzīvē nāk caur pūlēm, pacietību un ticību. Ja notiek kaut kas tāds, kas iesākumā nepatīk, vēlāk izrādās ka tas ir pakāpiens uz kaut ko jaunu un labāku.
Ja aizveras vienas durvis, noteikti atveras citas. Un ja kādam skauž, tātad man pieder kaut kas vērtīgs.... 2020-03-04 09:35