Dullās Paulīnes sindroms dzīves otrajā pusē jebšu Cik un vai vispār mēs baidāmies no nāves?

Es biju vēl skolas skuķis, kad tiku lasījusi humoresku par dullo Paulīni. Autors – kāds no tolaiku populārajiem humoristiem, kurš īsti, neatceros (Skailis, Bērziņš vai kas tml).. Bet labi.. – nu īsumā: dzīvoja divas vecmeitas – Paulīne un viņas māsa. Ja māsa bija daudzmaz normāla veča, tad Paulīnei bija liels sapnis – palūkoties, cik skaista viņa izskatās zārkā. Nu, domāts – darīts. Drīz bija gatavs gan zārks, gan smalka kleita, frizūra vai parūka un smiņķis utt - nu, pilnā parāde, kā saka. Tikai atsaukts fotogrāfs.. nu, un viss jau bija labi – bet ak vai – Paulīne zārkā aizmiga. Kad fotogrāfs nospieda aparāta pogu un noteica: „Tā būs labi“ - Paulīne pamodās, uzcēlās zārkā sēdus un uzprasīja: „Tu saki?!“ :D Nu, un no tās vietas viss tur stāstā sagriezās greizi.. :P
Nu ko – kā tad ir? Ir cilvēki, kas ap 50 plus-mīnus sāk arī obsesīvi domāt par zārkiem, bēru naudām, par to, kas būs, kad viņu vairs nebūs un kas tur aizsaulē darās..
Man vēl 50 nav, un šādas domas nemoka. Bet zinu dažus, kas dikti par šīm tēmām satraukti. Bet vai vajag tik dikti raizēties? Ko?

Hiacinte_B    10 Stāsta autore ir Vizma Belševica. Un citāts fotografēšanas brīdī bija šāds :
Fotogrāfs: Skaista gan tā nelaiķe....
Paulīne: Tu saki? :)
Ja par tēmu, tad šobrīd tiešām nedomāju, kā es izskatīšos zārkā...:)..Bet nu stāsta večiņas bija stipri vecākas. Kas zin, varbūt dadzīvošu līdz viņu vecumam un arī sākšu šādi izpildīties..:)
Bet ļoti ceru, ka nē! Tfu, tfu, Tfu!!! :DDD
2021-09-01 10:55

Bruuklene    2 Kāda jēga baidīties no nenovēršamā? Vajag izbaudīt dzīvi, lai nav žēl, ka nekas nav paspēts, tam brīdim pienākot. Esmu pateikusi radiem, ko darīt, ja nu kas. Juridiskie jautājumi ir sakārtoti, lai palicējiem būtu vienkāršāk. I vsjo. 2021-09-01 10:56

CoCoSan  5 2 Pirmkārt, tu izrādīji necieņu pret nāvi zobojoties ar visādām humoreskām. Otrkārt, jā baidos, jo tikai nepilnvertīgais vai svētais no tās nebaidās. Treškārt, viss sakārtots, lai manas izbeigšanās gadījumā dzīve turpina ritēt ierasto gaitu bez katastrofām, satricinājumiem un traģēdijām. 2021-09-01 10:56

Hiacinte_B  1 5 CoCoSan - nu nevajag jau pārspīlēt. Cik daudz stāstu, lugu, romānu un filmu, kur nāves neskaitāmas aprakstītas/parādītas dāžādos veidos. Tad sanāk visi zobojas un ņirgājas par nāvi un izrāda necieņu??? Nesmīdini manas čībiņas! :D :P 2021-09-01 11:00

Julianna  6 5 Ar nāvi var sarunāt, ar dēmonu(iem) -- nekad! Un to jums saku pilnā nopietnībā. Taro 13. kārts ir Nāve. Indijā nāves vārds ir Jamaloka. Varbūt kādam būs pārsteigums, bet nāve, kā enerģija pieder pie Dievišķajām enerģijām. Tas tā, ievadam, paspīdēt ar vēdiskām zināšanām, lai kādai būtu vēlēšanās uzkost karbonādi un kopoties ar sen apriebušos brūtgānu:))) Bet nu pie tēmas. Jā, kleita violetā krāsā, kurpes, apakšveļa bija sarūpētas, kad man bija 24. gadi. Un ar pirkstu parādīju, kur mani ierakt. Riebīgi bija. Bailes? Jā. Bet vairak bija bailes, ka bērnam pat gadiņš nebija, kā viņam būs. Ikreiz atverot skapi, tā kleita dūrās acīs, un savā ziņā bija riebīga. Aizbraucu uz Rīgu pie viena veca profesora, samaksāju traku naudu. Viņš teica-- es meit, nezinu, kas tev par slimību, bet teikšu vienu, ja būtu lemts, nomirtu pirmajā lekmē. Tas man deva milzīgu spēku cīnīties par savu dzīvību. Pēc kāda laika salasīju visas mirstamās drēbes un nesu uz miskasti. Mamma to kleitu izprasīja un darbā sanēsaja. Vēl bija gadījums, kad tikko sāku visu vēdisko ceļu, uzrāva asinspiedienu uz 280. Sēdēju darbavietā un skaitīju mantras, kolēģi apkārt nēsājās satraukti. Vot sēdēju un domāju, nokratīšu kājas, bet neviens nezinās, ko domāju pirms nāves. Atklāšu domas. Tās bija 2. Pirmā -- par maz palīdzēju cilvēkiem dot vēdiskās zināšanas un otrā -- par maz puiku mīlēts... bet baiļu gan nebija.Ak jā, ja kāds grib izvairīties no Jamalokas, tad var paskatīt Indijas Reiki vārdu ĀDRĪM un sarunāt atsročku. 2021-09-01 11:20

CoCoSan  3 3 To, ka autorei ir pašai bailes no nāves, liecina viņas zemapziņas uzdotais jautājums. Ibo jautājumu neuzdeva ne par penzionāru modi, attiecību problēmām vai senjoru humoru, bet tieši par nāvi. Hiacinte, apēd savas čībiņas. 2021-09-01 11:24

Mikko  1 3 Baidās visi un kā vēl baidās...
Es gan ne 😌
2021-09-01 11:31

Julianna  3 6 Ir pāris brīvas minūtes, nodrukāšu vēl pārdomas pie tēmas. Visiem tuviniekiem esmu pateikusi, lai pēc Jamalokas apciemojuma, mani kremē un pelnus izkaisa kādā Latvijas upē. Ko tas dot? Jau 40. dienā cilvēks var reinkarnēties un pārdzimt. Tagad mūs speciāli baro ar tādu pārtiku, kas iebalzamē muskuļu masu. Cilvēki zārkā nesadalās. Un ja cilvēks iebalzamēts kā Ļenins, viņa dvēsele arī nevar tapt brīva. Tas ir viltīgs dēmona plāns. Ļoti daudz dvēseļu drūzmējas dimensijā un nevar materializēties tieši dēļ šitās piespiedu balzamēšanas. Bet mums vāji attīstīta kremēšana. Nav tādas modes. Toties ir kapu mode. Personīgi man 60 kapu kopiņas jāčubina. Bet nu vismaz kapu industrijai peļņa garantēta. 2021-09-01 11:50

Jason  2 10 Julianna, Tevi vajag ārstēt. :D 2021-09-01 12:07

Lapsa18    4 Es sākšu par nāvi domāt pēc 80.Es gribu ilgi redzēt sauli un savus mīļos.Protams es baidos no mūžības,jo nezinu vai to mūžību kaut kā izjūt. 2021-09-01 12:17

Julianna  4 3 Jason! Sirsnīgs PALDIES par rūpēm attiecībā uz mani!Saprotu, ka esmu iepatikusies ne vienreiz vien, raksti uz profilu, apspriedīsim "ārstēšanās" detaļas un metodes. 2021-09-01 13:18

raina1970    1 Filmiņa bija gana forša- gan Paulīnes fantāzijas par Ivaru Kalniņu, gan vojāži uz mežu pēc sēnēm /ogām, lai sakrātu naudu mirstamkleitām.. Un , protams, aina ar fotogrāfu-- frāze- Tu saki-- laikam ir klasikas paraugs tagad.. Māsas teiciens- ej atpakaļ zārkā un nerēgojies.. jau arī-- bez komentāriem.Par tēmu- par mirstamlietām negribas domāt, kamēr viss ir okay, bet -ir tikai normāli, ja viss ko var sakārtot iepriekš šādam gadījumam- ir izdarīts.. Tas nesaka,ka ir bail no nāves( lai gan- pat ja cilvēks deklarē, ka nav-- brīdī X, ja ir pie samaņas un sajēgas- bailes ir), vienkārsi- ir lietas, kas ir jāizdara, manā saprašanā. 2021-09-01 13:22

SANPAULU    6 Nekad nekas nebeidzas. Vienmēr viss sākas no jauna. Arī dzīve.i Tieši tāpat, kā jauna diena. Ir rīts, pusdienlaiks, vakars, cilvēks aiziet gulēt un pamostas nākošajā rītā. Arī dzīvē ir rīts- jaunība. Pusdienlaiks- pusmūžs un vakars- vecums. Tad cilvēks aizmieg un mostas no jauna jau citā dzīves rītā. Tikai tajā lielajā ciklā viss iepriekšējais ir dzēsts. Tāpēc baidīties nav jēgas. 2021-09-01 14:06

DanaL    5 1), pēc maniem novērojumiem, cilvēks uz vecumā (75-85 gadi) stipri mainās, parādās visādas agrāk nebijušas dīvainības. Tāpēc nav jēgas salīdzināt 80-gadnieka un 50-gadnieka vai pat 30-gadnieka domāšanu.
2) neredzu neko negatīvu, ka cilvēks ir sagatavojies pēdējai stundai. Jo nekad nevar zināt, kad tāda pienāks. Vai ir kāds noteikts vecums, kad rakstīt testamentu? 50, 65, 78,....?
2021-09-01 14:06

Geisha    5 1. kas piedzima tas arī nomirs. Baidīties no Nāves nevajag, bet sagaidīt ar cieņu gan.
2. Cilvēks pirms nāves zina, ka viņam būs jāpamet šī pasaule. Vai nu nojauta, vai čujs, bet zina. Visdrīzāk zina, bet tuviniekiem nesaka, lai viņus nesatrauktu.
3. Seņči vienmēr laicīgi gatavojās savai nāves stundai. Izsūdzēja grēkus, piedeva pāridarītājiem, palūdz piedošanu, sakārtoja savu pēcnaves vēlmi un izvēdināja zārku kurš gaidīja miesu uz istabaugšas.
4. Lai nedod Dievs, ka cilvēka miesu aizmirst šaja pasulē kaut arī gars jau sen ir tajā saulē. Pat niknākajam naidniekam nenovēlu.
5. Ja tu zini, ka Tajā Saulē ir visi tavi tuvinieki tad ko baidīties. Nāve bieži vien ir kā glābēja, dārga ilgi gaidīta viešņa. Tāpēc jādzīvo ir šodien un šeit nezaudējot savu pašcieņu.

Lai veselība Jums!
2021-09-01 14:37

Piparkuka    5 Cilvēki ap 50 sāk domāt par mīlestību, nopietni. Par turpmāko dzīvi divatā un tml. 2021-09-01 15:19

CoCoSan  2   Tīri akadēmiska interese vai. Ir tiešām kāds no pozitīvajiem entuziastiem bijis uz nāves gultas, lai sitot dūri pie sirds apgalvotu - p@uj, nav bail?! 2021-09-01 15:34

Mikko    1 Jā! Un man ir pofig, bet bail nav nemaz..
😝
2021-09-01 16:44

mairita1971    5 Katra diena ir solis tuvāk kapam.Tātad jādzīvo tā,lai būtu vairāk dzīves dienu ko pēdējās stundās atceries ar smaidu. 2021-09-01 17:03

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Twitter Draugiem Facebook uz e-pastu
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu