Spītība.

Spītība ir cilvēka rakstura īpašība, kas izpaužas personas apzinātā vai neapzinātā runā un rīcībā, cilvēkam nepiekāpīgi aizstāvot sava viedokļa vai rīcības pozīcijas, neskatoties uz to, cik personiski pamatota vai nepamatota šāda veida izturēšanās ir pretstatā pieņemtajām normām attiecībā pret citiem cilvēkiem vai sabiedrību kopumā. Cilvēka rīcība, kas krasi atšķiras no viņa tuvinieku, radu, draugu, kolēģu vai visā sabiedrībā vispārpieņemto normu vēlmēm, norādījumiem, uzskatiem un mērķiem,...
citu cilvēku vai sabiedrības skatījumā parasti tiek uzskatīta kā peļama rīcība, kas kaitējoši un nevēlami ietekmē gan paša *spītnieka*, gan viņa līdzcilvēku vai sabiedrības dzīvi.

Vai sevi variet raksturot kā *spītīgu* personu un,
ja tas ir tā, tad:
cik lielā mērā un kā šāda rakstura īpašība ir ietekmējusi jūsu personisko un jūsu līdzcilvēku ikdienu, sadzīvi un dzīvi?
Un vai no tiesas, būt paštaisni *spītīgam* ir tik peļami un šāda rakstura iezīme cilvēka un viņa līdzcilvēku dzīvei nenes nekādu labumu?
Jūsu viedoklis, uzskats un personiskā pieredze,...lūdzu!

debra1  3 3 Zinu vienu taadu dirsu, kas spiitiigi OHO vietaa lieto OHUI! 2021-11-21 11:23

Marita  1 9 Es esmu spītīga. Manuprāt tas ir vairāk labi nekâ slikti. Ir savi principi un uzskati, kas veidojušies dzīves laikā. To ievērošana nav pašmērķis, drīzāk pasargā no sirdssāpēm un vilšanās sajūtas. 2021-11-21 11:33

rebeka  3 6 Kaut kādā ziņā ir viegli plūst pa straumei. Darīt tā, kā sabiedrībā pieņemts, to, ko no tevis sagaida. Staigāt pa iestaigātām takām. Tas rada komforta un ērtības sajūtu. Līdz kamēr tas nenonāk pretrunā ar paša būtību. Kad tas tiek apjausts, cilvēks sāk rīkoties citādi. Sabiedrībai tas var nepatikt, bet patiesībā tikai šādi cilvēki dzīvē sasniedz to, ko vēlas. Kļust par personībām. Spēj iebilst. Spēj izvērtēt situāciju. Spēj rīkoties.
Spītība ir neatlaidība.
2021-11-21 11:37

raina1970    1 Tāda vienkārša iespītēšanās- ja viens saka balts, tad man noteikti ir jāpielej darvas karote un jāpasaka- melns-- nē, tāda nav interesanta.. Bet tā spītības daļa, kas palīdz būt man pašai, darīt interesantas lietas, izpausties un reizēm arī saņemties, tad, kad škiet ir sarežģīti dabūt kaut ko gatavu- o , jā, tā ir laba štelle. Un noteikti ir kādas fundamentāli svarīgas opcijas - uzskati, pieņemamais, nepieņemamais-- kas nemainīsies, vienalga , kādam patīk vai nē. 2021-11-21 11:54

Ita  1   Drīzāk neesmu, nekā esmu. Nedz spītīga, nedz neatlaidīga. Bet man (kā vēsturniecei) loģika ir stiprā puse +patīk papļāpāt. Iz tā sliktā reputācija. 2021-11-21 11:59

Eneile    5 Spītības definīcija gan Tev tāda dīvaina :)
Manuprāt, spītība var būt gan laba, gan iznīcinoša, atkarībā no tā, cik daudz saprāta pieslēdz.
Var būt spītība, kā neatlaidība mērķu sasniegšanā. Un tā ir laba, kamēr cilvēks spēj izvērtēt, kas ir otrā svaru kausā - kas mērķa vārdā tiek pazaudēts.
Ir spītība, kā principialitāte. Kur sasniegt neko nav iespējams, bet cilvēks līdz asinīm turas pie savas taisnības, principiem, pie tā, kam viņš tic. Tā godīgi - kuram tad patīk cilvēki bez principiem, kuri lokās visiem vējiem līdz? Tomēr, ir jāizšķir, kuri tad ir tie principi un vērtības, kuru dēļ ir vērts cīnīties, vai arī kā realitātē biežāk gadās - vienkārši ciest nelielas neērtības.
Tātad, būtībā galvenais ir vai tevi vada saprāts vai spītība, kā reflekss.
2021-11-21 12:16

Kaskaade  7 2 Pie dirsas kkāda sabiedrība un kkādi skatījumi.

Esmu konkreti spītīga. Pateicoties spītībai esmu kļuvusi par cilvēku, par kādu kļūt sapņoju bērnībā un man ir viss, ko vēlējos sasniegt vai iegūt.
2021-11-21 12:19

LaskovijMerzavec  1 12 Ja spītība nedraudzējas ar galvu, tad tā nav ok.

Manuprāt, spītiba nav forši, forša ir mērtiecība....
2021-11-21 12:24

Kaskaade  6 1 Izklāsti atšķirību, umņik. 2021-11-21 12:26

nemelosev    5 Ir labi, ja cilvēkam ir savs viedoklis. Nebūt tā nav spītība, bet pārliecība par sevi. Vieglāk protams kā beigtai zivij plūst pa straumi, bet, vai vajag!?? 2021-11-21 12:40

jozolsen  3 1 Mēŗķtiecībai nepieciešama arī spītība.. Spītību zmanto arī merkatīli egoistiskām parsonīgām interesēm, nerēķinoties ar līdzcilvēkiem.
Cilvēciņam parastajam nav perspektīvā, helikoptera skatījuma un tad tiek pielietoti dažādi sinonīmi pret redzošajiem. Viņu nav daudz ,bet ir..Ir vēl arī uzņēmēja gēns, bet tas jau par sarežģītu..
Cik nu katram tā domāšana prātiņa ir..
2021-11-21 12:54

bumpastiks  3 3 Pēc dabas neesmu īpaši spītīgs,jo uzskatu ka ir muļķīgi spītēties par kaut kādiem sīkumiem,kā piemēram kādas krāsas tepiķi pirkt vannas istabā!Tad man vienalga vai tas būs zils vai zaļš!
Bet autores-piepes jautājums tak nav par to vai ne?Jautājums ir par TO kāpēc ir kas spītējas un neiet darīt TO ko viņiem uzspiež no TV kastes,masu info.līdzekļiem un t.t. lai gan tas ir"pretrunā ar sabiedrības uzspiestajām"normām!Vot neskrien spītnieki to darīt un viss!Lai gan viniem draud ar visādu "labumu"atņemšanu!
Tad es to pat nesauktu par spītību!Vnk IR cilvēki kam IR sava galva uz pleciem un kas neskrien līdzi aitu/aunu baram lai arī kurp tā "gana" pātaga to ganāmpulku dzītu!!
Kas attiecas uz radinieku,draugu un paziņu loku,tad tas mani nekādi neietekmē!Jo man apkārt ir cilvēki kas nebāžas virsū ar savu"pareizo viedokli" un es nebāžos ar savējo!
Vienīgā vieta kur par to nolaižu tvaiku ir OHO!!!!
2021-11-21 13:19

saruna      Piemīt, bet, respektēju arī citu viedokli, un, ja pārliecina, ar galvu stenderī neskriešu. 2021-11-21 13:25

Bellatrixa  2 1 Biju. Esmu. Un būšu. Mainīties nenāk ne prātā, pat ja ir gadījies pēc tam padomāt: "Kāda vella pēc tev to vajadzēja". 2021-11-21 13:32

Chris1986    3 Spītēties var atļauties tie, uz kuriem ir kas skatās un kkā reaģē. Tak ne jau vientuļi cilvēki, par kuriem visiem viss pie kājas 2021-11-21 13:39

DanaL  1 1 Mums šķirne tāda. Vismaz 4.paaudzē. Tur maz ko var mainīt.
Seviški grūti mammai ar mani bija agrā bērnībā un pusaudža gados. Labi, ka tēvs tāds pats, viņam reizēm izdevās mani savaldīt.
Bet es ar sevi strādāju :D
2021-11-21 13:40

saulite34  6   Tie lielībnieki ,kam ir galvas uz pleciem varētu nelīst arī šeit nolaist savu tvaiku un spītīgi līdz izmisumam neuzspiest savu vienīgo un pareizo viedokli,kā citiem dzīvot.Ja jau reālajā dzīvē cilvēciņš tik ļoti prot neuzbāzties ar savu viedokli,tad jau šeit tēmas par tiem briesmīgajiem paziņām visi ir fantāzijas stāstiņi. 2021-11-21 13:42

Chris1986    7 Un vēl - spītība bieži vien ir poza, kad cilvēks nemaz nav pārliecināts par savu taisnību vai nezina pareizās atbildes un risinājumus, tad vnk ieņem tādu pozu "es visu zinu par visiem labāk" un lepnība un pieradums man neatļauj atzīt, ka man nav taisnība. Cilvēka stulbums vienvārdsakot. Bet cilvēks jau daudzās jomās ir nepilnīgs zvēriņš - tā ka par to nebūtu īpaši jāstraucas. Lai katrs dara, kā tīk 2021-11-21 13:44

LaskovijMerzavec    4 Spītība - Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.

Mērķtiecīgs - .Tāds, kas cenšas sasniegt noteiktu darbības mērķi, tāds, kas ko dara, veic saskaņā ar noteiktu darbības mērķi.
2021-11-21 13:52

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Twitter Draugiem Facebook uz e-pastu
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu